Pasaules valstu izdevumi aizsardzībai, sākot no munīcijas un beidzot ar kodolieročiem, ir palielinājušies par 9% līdz rekordlielam 2,2 triljonu ASV dolāru līmenim, salīdzinot ar gadu iepriekš, un tie atkal pieaugs 2024. gadā, liecina pētījums.
Krievija, kas izvērsusi karu pret Ukrainu, saviem bruņotajiem spēkiem atvēl vairāk nekā 30% no ikgadējiem valdības izdevumiem, liecina otrdien publicētais Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta (IISS) novērtējums par globālo militāro spēku līdzsvaru, uz kuru atsaucas "Sky News".
Pētījumā teikts, ka Krievijas bruņotie spēki Ukrainā ir zaudējuši vairāk nekā 3000 galveno kaujas tanku — aptuveni tik daudz, cik tie bija gatavi izvietot pirms pilna mēroga iebrukuma pirms diviem gadiem. Maskava tagad izmanto uzkrājumus, lai kompensētu zaudējumus, "iemainot kvalitāti pret kvantitāti".
Tēriņu pieaugumu aizsardzības sektoriem veicinājusi arī Ķīna, kā arī NATO alianse. Pat ja neskaita ASV, kurām ir pasaulē visspēcīgākais militārais spēks, NATO sabiedrotie pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājuši savus kopējos aizsardzības izdevumus par gandrīz trešdaļu, un šo soli pamudināja Vladimira Putina sākotnējais iebrukums Krimā 2014.gadā, teikts analīzē.
IISS paziņoja, ka ASV un Eiropa atkal pastiprina raķešu un munīcijas ražošanu, no jauna pievēršoties artilērijas un pretgaisa aizsardzības sistēmām - jomām, kuras kopš Aukstā kara beigām bija atstātas novārtā.
Vairākas valstis, tostarp Ķīna un Krievija, koncentrējas arī uz jaunām tehnoloģijām, piemēram, hiperskaņas raķetēm, kā arī bezpilota ieročiem, piemēram, bezapkalpes uzbrukuma laivām, kuras pret Krievijas Melnās jūras floti ļoti efektīvi izmanto Ukraina.
"Arī kodolieroči ir atkal iekļauti darba kārtībā, Ķīnai pievienojot raķešu tvertnes un ASV modernizējot kaujas galviņas un piegādes sistēmas," teikts domnīcas paziņojumā.
Eksperti arī norādīja, ka pasaule "pēdējo 12 mēnešu laikā ir iegājusi bīstamākā periodā".
