Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Ungārijas parlaments pirmdien ratificējis Zviedrijas uzņemšanu NATO.

Parlaments ar 188 balsīm "par" un sešām balsīm "pret" apstiprināja Zviedrijas pievienošanos aliansei.

Ungārija, kuras premjerministram Viktoram Orbānam ir ciešas attiecības ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, bija vienīgā dalībvalsts, kas vēl nebija ratificējusi Zviedrijas uzņemšanu aliansē.

Likumdevēji balsoja par Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO pirmajā plenārsēdē pēc deputātu atgriešanās no ziemas brīvdienām.

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons pēc Ungārijas parlamenta balsojuma, noņemot pēdējo šķērsli tās ceļā uz aliansi, nodēvēja to par vēsturisku dienu.

"Šodien ir vēsturiska diena. Visu NATO dalībvalstu parlamenti ir nobalsojuši par Zviedrijas pievienošanos NATO. Zviedrija ir gatava uzņemties atbildību par eiroatlantisko drošību," teikts Kristersona paziņojumā platformā "X".

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka Zviedrija padarīs aliansi "stiprāku un drošāku".

Savukārt Orbāns, uzrunājot likumdevējus pirms balsojuma, paziņoja: "Zviedrijas un Ungārijas militārā sadarbība un Zviedrijas iestāšanās NATO stiprina Ungārijas drošību."

Orbāns arī kritizēja Ungārijas Eiropas Savienības un NATO sabiedrotos par to, ka tie pēdējos mēnešos izdarījuši pastiprinātu spiedienu uz viņa valdību, lai tā virzītu uz priekšu Zviedrijas iestāšanos aliansē.

"Vairāki cilvēki mēģināja iejaukties no ārpuses mūsu strīdu (ar Zviedriju) risināšanā, taču tas nepalīdzēja, bet drīzāk kavēja šo jautājumu," sacīja Orbāns. "Ungārija ir suverēna valsts, tā necieš, ka tai diktē citi, vai tas būtu lēmumu saturs vai to pieņemšanas laiks."

Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Zviedrija 2022.gada maijā kopā ar Somiju pieteicās dalībai NATO.

Abu valstu uzņemšanu ratificēt kavējās Turcija un Ungārija.

Somija pievienojās NATO pagājušā gada aprīlī.

Turcija ratificēja Zviedrijas uzņemšanu šogad janvārī.

Latvijas amatpersonas, sveicot Zviedriju ar uzņemšanu NATO, vienlaikus atzīst, ka Zviedrijas uzņemšana stiprinās reģiona un visas alianses drošību.

Valsts prezidents Edgars Rinkevičs paziņojumā sociālajos tīklos norādīja, ka Zviedrijas uzņemšana aliansē ievērojami uzlabos gan reģionālo, gan sabiedroto drošību. "Baltijas jūra tagad ir NATO ezers," raksta prezidents.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsver, ka no šī soļa iegūs Latvijas, NATO un Baltijas jūras reģiona drošība un aizsardzība.

"Šī ir laba diena transatlantiskajai vienotībai, apņēmībai un atturēšanai," norāda Siliņa.

Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) apsveica Zviedrijas aizsardzības ministru Polu Jonsonu un Zviedrijas iedzīvotājus. Viņaprāt, ar Zviedriju kā sabiedroto Baltijas reģiona atturēšana un aizsardzība ir kļuvusi spēcīgāka nekā jebkad agrāk.

Latvija ar nepacietību gaidot Zviedrijas bataljona pievienošanos NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā, vēsta Sprūds.

Apsveikumiem pievienojās arī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), kurš norādīja, ka Zviedrijas pievienošanās aliansei ievērojami stiprinās Latvijas, reģiona un alianses drošību kopumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!