Pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte, kā ierasts, ir zemāka nekā Saeimas vēlēšanās un arī 2013. gads nebija izņēmums. To pierāda Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati – 2013. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās 45,99 % balsstiesīgo, savukārt 2014. gada Saeimas vēlēšanās – 58,85% balsstiesīgo. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās visaktīvākie bijuši mazie novadi, savukārt ar vēlētāju kūtrumu izcēlušies lielie novadi. Kā prognozē profesors, kultūrpētnieks Deniss Hanovs, vēlētāju aktivitātes pārmaiņas šogad gaidāmas pašvaldībās, kurās pēdējo četru gadu laikā pasliktinājusies sociāli ekonomiskā situācija.
Kā liecina CVK dati, visaktīvākie balsotāji iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās bijuši Mērsraga novada iedzīvotāji. Tur pie vēlēšanu urnām devušies 62,34% balsstiesīgo. Tam seko Rugāju novads, kurā nobalsojuši 59,7% balsstiesīgo. Gandrīz vienlīdz aktīvi vēlētāji bijuši divos Kurzemes novados – Vaiņodē un Rucavā –, kur savu izvēli vēlēšanās izdarījuši attiecīgi 56,56% un 56,35% balsstiesīgo. Visaktīvāko vēlētāju piecinieku noslēdz Ērgļu novads, kurā pie vēlēšanu urnām bija devušies 56,24% balsstiesīgo.
Taujāts par to, vai vēlētāju aktivitāti varētu būt ietekmējusi tolaik vēl visai nesen notikusī teritoriālā reforma, pēc kuras vairāki pagasti cīnījās par atdalīšanos no lielajiem novadiem un savu novadu izveidi, Hanovs uzsver, ka pašvaldību vēlēšanās izvēli nosaka ekonomiski sociālais egoisms: "Svarīgu lomu dalībā spēlē atrašanās konkrētā sociālā un profesionālā nišā konkrētā apdzīvotā vietā. Šādā gadījumā varam runāt par "sava krekla" motivāciju. Savukārt, ja krekls tiek apdraudēts ar nepārdomātu vai slikti komunicētu pašvaldību reformu, kuras rezultātā ne reti bez iedzīvotāju līdzdalības tiek sašaurināta viņu publiskā telpa, piemēram, skolas, bibliotēkas, kultūras nami, vēlētāju aktivitāte var izpausties kā protesta balsojums."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
