LIAA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce precizēja - pārkāpumi saistīti ar to, ka limbažnieki izstrādājuši nevis skiču, bet gan tehniskos projektus, kas šajā programmā nebija pieļaujams.
Savulaik Limbažu pilsētas domes sēdē, spriežot par projektiem, tika debatēts, ko tajos atļauts darīt. Tika secināts, ka jāmēģina iegūt pēc iespējas gatavāku rezultātu.
Limbažu novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājs Ģirts Ieleja, kurš bija iepriekš pieminēto projektu vadītājs, pastāstīja, ka pašvaldība LIAA viedoklim nepiekrīt un rīkosies, lai pierādītu, ka tās ir attiecināmās izmaksas.
"LIAA viedoklis ir viņu likuma interpretācija. Par šo jautājumu runāsim ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, arī ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Galu galā savu taisnību vēl ir iespējams pierādīt norvēģiem, kuri ir lielākie finansētāji šajā projektā," skaidroja Ieleja. Viņam ir zināms, ka ādažniekiem bijušas līdzīgas problēmas. Norvēģu lēmums bijis samazināt solīto finansējumu par 10%. Projektu vadītājs savas taisnības pierādīšanas pieredzes gūšanā ir ticies ar Ādažu kolēģi.
Punkts bibliotēkas un sporta kompleksa projektiem tika pielikts pērn pavasarī, bet tikai pēc gada LIAA izdara pašvaldībai tik nepatīkamus secinājumus. Vilistere-Lāce skaidro, ka publiskās iepirkuma procedūras pārbaudi LIAA veic, izvērtējot pašvaldības iesniegto noslēguma pārskatu. Tas iesniegts pērn maijā, septembrī pieprasīta papildu informācija.
Ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksas bibliotēkai bija aptuveni 167 000 eiro (116 900 lati), sporta kompleksa - 153 000 eiro (107 000 latu). Bija plānots, ka norvēģu līdzfinansējums būtu 90%, atlikušais - pašvaldības. Šobrīd par katru no projektiem atgūti aptuveni 43 000 latu. Lai tos īstenotu, tieši pirms 2 gadiem Limbažu pilsētas dome paņēma kredītus - katram no projektiem aptuveni 138 000 eiro (96 000 latu). To atmaksas termiņš - 2034. gads.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
