Foto: Shutterstock
Mārīte, 67 gadi

Cilvēks ir neracionāla būtne. Ja būtu citādi, tad viņš ne tikai nesmēķētu, bet arī nedarītu daudzas citas lietas, bez kurām mierīgi var iztikt. Turklāt ne tikai saudzētu veselību, bet vēl ietaupītu naudu, ko varētu iztērēt daudz lietderīgāk. Mārīte, kura smēķējusi vairāk nekā 40 gadus, atzīst, ka viņa savas dzīves laikā būtu varējusi aizbraukt ne tikai daudzos tālos ceļojumos, bet pat iegādāties nekustamo īpašumu. Rēķinot pašreizējās cenās, ja cilvēks dienā izsmēķē vienu paciņu (kas maksā aptuveni četrus eiro), mēnesī viņš iztērē 120 eiro, bet gadā – jau ap 1440 eiro. Tieši par ceļojumiem Mārītei šobrīd sirds sāp visvairāk. Tik daudz kur gribētos vēl aizbraukt un, piemēram, pa kalniem pastaigāt, bet nekā – smēķētāja "karjeras" laikā iemantotā hroniskā obstruktīvā plaušu slimība (HOPS) ar elpas trūkumu pat pie nelielām slodzēm to darīt neļauj. Un kādi vēl kalni, ja pat otrajā stāvā uzkāpt var tikai ar atpūtu starpstāvā!

Šķiet, ka smēķēt vairs nav modē

Mārīte, kura dzīves lielāko daļu nostrādājusi par medmāsu un kosmetoloģi, spriež, ka tagad situācija ir labāka nekā padomju laikā un kārdinājumu smēķēt ir mazāk.

"Man šķiet, ka tagad smēķēt vispār vairs nav modē. Šur tur vēl redz staigājam jauniešus ar elektroniskajām cigaretēm, bet arī šī, šķiet, ir pārejoša modes lieta," secinājusi kādreizējā smēķētāja, kura piedzīvojusi laikus, kad darba kolektīvā smēķēja pilnīgi visi un viena cilvēka atturība pat nebija iedomājama.

Vēl Mārīte novērojusi, ka daļa cilvēku, īpaši sievietes, pie cigaretēm turas, lai nerastos liekais svars. "Pati, kad smēķēju, biju kā kaulu kambaris, jo ēst man vispār negribējās. Cigaretes man bija ēdiena vietā. Tās pilnībā noslāpēja ēstgribu, un vienīgais, bez kā patiešām nevarēju iztikt, bija cigaretes, nevis maize vai ūdens," atceras HOPS paciente. Cigarešu paciņas viņai tolaik mājās bija noslēptas visdažādākajās vietās – starp grāmatām, plauktos, skapī, dažādās spraugās, tā teikt, nebaltām dienām, ja nu pēkšņi tās nav iespējams nopirkt.

No adatu terapijas līdz psihologam

Kad Mārītei sākās elpas trūkums, viņa sākumā devās pie ģimenes ārsta. Taču, tā kā tas uzreiz nenosūtīja vizītē pie pneimonologa, ceļojums pa ārstu kabinetiem, kamēr tika diagnosticēts HOPS, turpinājās vairāk nekā gadu. Šajā laikā tika notestēti visi Latvijā pieejamie aerosoli un zāles elpas trūkuma mazināšanai. Lai tiktu vaļā no smēķēšanas, Mārīte ir izmēģinājusi visdažādākās metodes – adatu terapiju, uz rokām līmējamus plāksterus, speciālās košļājamās gumijas, gājusi arī pie psihologa. Pēc pirmā adatu terapijas kursa Mārītei bez smēķēšanas izdevās noturēties pusgadu, līdz kādā ballītē iedzerts vīns un smēķēšana atsākusies no jauna.

"Man bija kauns pašai no sevis. Visiem ārstiem es meloju, ka nesmēķēju. Bet tas bija nožēlojami un smieklīgi, jo drēbes jau tāpat pa gabalu smirdēja. Vienīgā daktere, kurai es sāku uzticēties un varēju būt atklāta, bija mana pneimonoloģe," piedzīvotajā dalās Mārīte.

Viņa ir pārliecinājusies, ka milzīga loma tajā, lai pēc iespējas ātrāk diagnosticētu HOPS un palīdzētu cilvēkam, ir ģimenes ārsta zināšanām un vēlmei izprast pacienta stāvokli. Ja pacients tiek laikus norīkots pie speciālista, tiek aiztaupīta skraidīšana pa kabinetiem, bezjēdzīga dažādu zāļu "testēšana" un slimības saasināšanās. Lai gan Mārītei pašai smēķēšanu izdevās atmest tikai vairākus gadus pēc elpas trūkuma sākšanās, laicīga diagnostika palīdz ātrāk pacientam nostāties uz kājām.

Pati smēķēšana – dārgāka par ārstēšanos

Šobrīd Mārīte ikdienā lieto trīs aerosolus, kuri mēnesī izmaksā ap 60 eiro, jo 50% no medikamentu vērtības kompensē valsts. Mārīte smejas, ka šie izdevumi tomēr ir mazāki, nekā būtu jāmaksā par cigaretēm. Tomēr nepatīkamais fakts ir tas, ka, sākoties rudenim, jāuzmanās no saaukstēšanās, jo tā var beigties ar kārtējo nokļūšanu slimnīcā. Savukārt pavasarī HOPS slimniekiem nepatīkamākais laiks, par ko priecājas visi "normāli" cilvēki, ir ziedēšana, jo ziedputekšņi veicina elpas trūkumu. Tāpat jārēķinās, ka papildus nepieciešami arī citi medikamenti, kas saistīti ar cilvēka dabisko novecošanos – sirds, asinsvadu slimībām u.c. Tāpēc kopējie izdevumi par medikamentiem ir lielāki.

Vēl, atskatoties uz smēķēšanas periodu, Mārīte labprāt kavējas pie cilvēka psiholoģiskajiem un emocionālajiem aspektiem. Viņa pati kā Zivs pēc horoskopa esot ļoti emocionāla, ļoti pieķeroties vielām, ātri rodoties atkarības. Viņa uzskata, ka tieši viņas vājais gribasspēks un nespēja pildīt apņemšanos viņu iedzinis tādā strupceļā. Citiem, kas neesot tik emocionāli, piemēram, tā sauktajām ugunszīmēm, veicoties daudz labāk. Tādēļ, lai emocijas ievirzītu racionālā gultnē, Mārīte iesaka uzturēt veselīgu dzīvesveidu, kas ietver dažādas fiziskās aktivitātes, ceļošanu, dejošanu un citas sirdij tīkamas lietas. Svarīgi ir apzināties un nodalīt pieķeršanos kaitīgām un nekaitīgām lietām jau laikus un nepakļauties bara instinktam, kas bieži vien cilvēku, pat pašam negribot, aizved neceļos.

Materiāls tapis sadarbībā ar HOPS pacientu atbalsta grupu, atbalsta SIA GlaxoSmithKline Latvia

LV/RESP/0060/18f
10/2018

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!