Foto: Shutterstock
Šī ir viena no patiesībām par naudu – atgādinājums sev, saviem tuvajiem un savai valstij par prātīgu saimniekošanu. Jo prātīgāki saimnieki savā ģimenē un zemē būsim, jo pārticīgāk dzīvosim paši un dzīvos mūsu bērni.

Lai darbā nopelnītā nauda ilgi turētos naudasmakā, tās tērēšana rūpīgi jāplāno. Turklāt, pirms pieņemt lēmumu par uzkrājumu veidošanu un aizņēmumu izmantošanu, vienmēr labāk sameklēt padomu.




"Pieņemot svarīgus lēmumus savā dzīvē, piemēram, par augstskolas izvēli studijām vai ķirurģiskas operācijas nepieciešamību, esam pieraduši meklēt informāciju un pavaicāt viedokli vairākiem attiecīgās jomas speciālistiem. Kāpēc gan tikpat rūpīgi neizturamies pret finanšu lēmumiem? Pirms izlemt par darījumu ar nekustamo īpašumu, hipotekārā kredīta ņemšanu vai uzkrājumu ieguldīšanu, vienmēr būtu ieteicams noskaidrot vismaz divu savstarpēji nesaistītu ekspertu viedokli."

Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds


Latvijas iedzīvotāji atzīst: pietrūkst ekonomikas zināšanu

Aptaujās Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka zināšanas gan par personisko finanšu plānošanu, gan izpratne par valsts ekonomiskajām norisēm varētu būt labāka.

Tikai 12% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka izprot un spēj sekot līdzi ekonomiskajām norisēm Latvijā. Trešdaļa iedzīvotāju norāda, ka biežāk jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, ceturtdaļa godīgi atzīst, ka cenšas sekot ekonomiskajām norisēm, taču tās līdz galam neizprot. Turklāt trešdaļa Latvijas iedzīvotāju norāda, ka itin nemaz neseko līdzi ekonomiskajām norisēm, jo tas gluži vienkārši neinteresē.

Kāpēc svarīgi zināt, kas notiek Latvijas un pasaules tautsaimniecībā?

Atbildot uz jautājumu "Kādās situācijās jums visvairāk noderētu ekonomikas zināšanas?"1, iedzīvotāji visbiežāk norāda privātus mērķus: sava budžeta plānošanai, lai spētu sekot līdzi saviem izdevumiem; uzsākot uzņēmējdarbību; lai varētu izvērtēt, kur izdevīgāk aizņemties naudu. Turklāt vairāk nekā pusi aptaujāto interesē tikai Latvijas tautsaimniecības jautājumi.

Tomēr eksperti uzsver, ka izpratne arī par valsts un pat globālajām ekonomiskajām likumsakarībām ir svarīga, lai spētu pieņemt lēmumus par naudas tērēšanu ilgtermiņā. Saprotot, kādā ekonomiskās attīstības cikla posmā pašlaik atrodas valsts, ir vieglāk pieņemt lēmumu par to, vai pašlaik labāk pirkt vai īrēt dzīvesvietu; precīzāk paredzēt, vai ar hipotēku kredīta starpniecību nopirktā mājokļa vērtība kāps vai saruks; vai tirgū nav vērojami cenu burbuļi un tāpēc kādas lietas iegāde varētu būt bīstama, jo tās vērtība nākotnē varētu strauji sarukt. Lēmumus mēs pieņemam arī kā vēlētāji, tā uzticot ievēlētajām personām nākotnē pieņemt atbildīgus lēmumus par savas pašvaldības vai valsts ekonomisko politiku.

Kādiem ekspertiem uzticamies?

Lai gan atzīstam ekonomikas zināšanu trūkumu, tomēr maz izmantojam zināšanu apguves iespējas. Latvijas iedzīvotāji daudz labprātāk uzticas radu, draugu, paziņu ieteikumiem, nevis ekspertu viedoklim par tautsaimniecības attīstības tendencēm.

Aptaujas dati: Latvijas sabiedrībā visai skeptiski tiek uztverti dažādu ekspertu viedokļi ekonomikas un finanšu jautājumos.

Latvijas Banka piedāvā dažādas iespējas Latvijas iedzīvotājiem pilnveidot izpratni par ekonomikas jautājumiem. Pamatlietas par naudas plānošanu var uzzināt interneta vietnē naudasskola.lv, Latvijas Bankas analītikas ekspertu viedokli par valsts tautsaimniecības norisēm – interneta vietnē www.makroekonomika.lv; jauniešiem, viņu skolotājiem, kā arī ikvienam interesentam pieejams interaktīvs ceļojums Latvijas Bankas zināšanu centra "Naudas pasaule" ekspozīcijā.

Situācijas, kurās noderētu finanšu eksperta padoms

Pat aizņemoties nelielas naudas summas, aizdevumu procentu likmēs vari samaksāt tikai pārdesmit eiro vai arī vairākus simtus eiro un līdz pat divkāršai aizņēmuma summai.

Izmantojot, piemēram, hipotēku kredītu, jāizvērtē, vai īpašuma vērtība nākotnē kāps vai saruks; kā tuvākajā laikā varētu mainīties kredīta procentu likme, kas ietekmēs mēneša maksājuma summu; kā nākotnē attīstīsies tautsaimniecība un kā tas ietekmēs tavu spēju atmaksāt aizdevumu.

Internetā, piemēram, varam redzēt vilinošus naudas ieguldīšanas piedāvājumus. Interneta vietņu apskate var radīt pārliecinošu iespaidu, jo naudas pārvaldītāji sola pat naudas atdošanu, ja ieguldītājs nebūs apmierināts ar ieguldījumu. Tomēr, vēl pirms tiek veikts ieguldījums, nepieciešams pārbaudīt, vai uzņēmums ir to Latvijā licencēto pakalpojumu sniedzēju sarakstā, kuri drīkst piedāvāt šādus pakalpojumus.

Ja vēlies nopelnīt, ieguldot savus uzkrājumus, izvērtē, cik lielu risku vēlies uzņemties. To var ietekmēt gan tavs vecums, gan citas finanšu saistības, gan pašreizējais regulāro ienākumu līmenis, tavā apgādībā esošās personas un citi faktori. Nepieciešams arī pārliecināties par citiem ar ieguldījumu saistītiem nosacījumiem, piemēram, iespēju ieguldījumu atgūt agrāk par noteikto laiku.

Lai gudri tērētu un uzkrātu savu naudu, naudas plānošanas eksperti iesaka izveidot personisko finanšu plānu un vismaz reizi gadā izvērtēt, kā veicies ar mērķu sasniegšanu. Dažādas naudas plānošanas aplikācijas pieejamas mobilajos tālruņos, bankas piedāvā klientiem konsultantus personisko finanšu plānošanai, arī valsts iestādes izveidojušas informatīvas interneta vietnes par naudas plānošanu.

Pirms pieņem lēmumu par aizņēmumu vai ieguldījumu veidošanu, pajautā vismaz divu speciālistu viedokli!

Pārbaudi, cik zinošs esi finanšu lietās!

Saskaņā ar OECD* pētījuma datiem Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanas ir labas – virs OECD valstu vidējā līmeņa, taču attieksme un praktiskā rīcība ar privātajām finansēm būtu vēl uzlabojama. Arī sabiedrības aptaujas dati to apliecina – piemēram, lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka uzkrājumu veidošana nepieciešama, taču lielai daļai nav uzkrājumu pat viena mēneša patēriņam.

* OECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, kurā apvienojušās 36 attīstītākās pasaules valstis, t.sk. arī Latvija. Tās mērķis ir demokrātijas, tirgus ekonomikas principu ievērošana, valstu ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības veicināšana.

Kompetences nav tikai modes vārds, un finanšu pratība ir viena no 21. gadsimta būtiskākajām kompetencēm , kas palīdz veicināt gan savu personisko, gan savas ģimenes, gan sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un labklājību. Tās nemitīgi jāpapildina un jāpilnveido.


"Finanšu pratību jāsāk mācīt ģimenē jau tik agri, kad bērni tikai sāk runāt. Iegūtās zināšanas un prasmes būs lieliska ceļamaize nākotnē, bērnam sākot skolas gaitas. Turklāt es noteikti ieteiktu nemitīgi papildināt savas zināšanas par naudu ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem."

"Gada skolotāja ekonomikā 2016", Madonas pilsētas vidusskolas skolotāja Līga Kārkliņa


Pārbaudi arī tu, kāda ir tava finanšu pratība un izpratne par naudas lietām:

– atbildi uz 10 jautājumiem par naudu un ekonomiku testā "Sprīdītis vai saimnieks?" ;
– noskaidro savu individuālo finanšu pratības līmeni septiņos tematos, aizpildot testu "Izmēri savu finanšu pratību!" .

Vairāk par ieteikumiem valsts prātīgai saimniekošanai uzzini makroekonomika.lv.
Par 10 patiesībām uzzini vēl naudasskola.lv.

1SIA "LATVIJAS FAKTI", socioloģiskā aptauja (2018).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!