Vai nelaimei var sagatavoties? Kā Rīgas zinātnieki pirms 25 gadiem paredzēja katastrofu Sahalīnā

Jūras ģeoloģijas institūts pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados tika izveidots, pateicoties Kolimas rūdu atradņu atklājēja un Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātes dekāna Kārļa Spriņģa centieniem. Rīga kļuva par PSRS jūras inženierģeoloģijas centru. Tieši tur astoņdesmito gadu sākumā nonāca tolaik gados jaunais ģeologs Konstantīns Ranks.

“Ar ko mēs nodarbojāmies? Naftas ieguves speciālisti mums teica: šajā vietā jūrā ir lieliskas naftas ieguves vietas, vēlamies šeit izvietot platformu. Tādā gadījumā mēs, ģeoloģijas inženieri, pētījām, vai jūras dibens ir stabils, kā to ietekmē straumes un zemestrīces. Ja tas bija pārāk dārgi vai bīstami, par naftas ieguvi varēja aizmirst, jo platforma nedrīkstēja būt pārmērīgi sarežģīta un dārga,” skaidro Ranks. “Tādā veidā mēs novērtējām arktisko šelfu Barenca jūrā, kur šobrīd atrodas platforma “Prirazlomnaja”. Trīsdesmit gadus pēc mūsu veiktajiem pētījumiem nafta tiek iegūta Kaļiņingradas piekrastē. Latvijas zinātnieku pētījumi tika augstu vērtēti.”

Latvijas ūdeņos ģeofiziķi neko vērtīgu neatklāja, tomēr izpētīja, kā Baltijas jūra mijiedarbojas ar smilšaino sauszemi. Tika noskaidrots, ka ūdens līmeņa celšanās un straumju iedarbības rezultātā Latvijai draud nopietnas sekas.