Foto: AFP/Scanpix/LETA
Ar Erdogana "zaļo gaismu" Zviedrijas pieteikumam Ziemeļatlantijas aliansei Baltijas jūras jaunais pseidonīms "NATO ezers" publiskajā telpā izskan arvien biežāk. Šis spārnotais teiciens, kas aizsākās kā interneta asprātība, jau ir iemantojis vietu vairāku amatpersonu frāžu krājumā. Ar reģiona ekspertu palīdzību "Delfi" skaidro, vai "NATO ezers" no joka ir pārtapis ģeopolitiskā realitātē – ko tas nozīmē aliansei un ko – Krievijai.

"NATO ezera" ideju un fenomenu lūdzām komentēt Somijas Ārpolitikas institūta pētnieci Minnu Olanderu, Tallinas Starptautiskā aizsardzības un drošības centra pētnieku Toniju Lorensu un Baltijas drošības fonda direktoru Otto Tabunu.

"Ezerā" neesam vienīgie


""NATO ezers" ir kas vairāk par amizantu interneta sensāciju," norāda Olandera. Viņa paskaidro, ka tā izveide būtiski ietekmē gan Baltijas valstu, gan Ziemeļvalstu, gan arī Krievijas stratēģisko pozīciju. Tomēr gan Lorenss, gan Tabuns piekodina nejūsmot un pāragri nepārdēvēt Baltijas jūru. Lorenss brīdina, ka "pašapmierinātība nenovērsīs hibrīduzbrukumus".

Olandera uzskata, ka Krievijas kontekstā tas krasi samazina iespējas invazīvi manevrēt Baltijas jūras gaisa telpā, kā arī bojāt Baltijas jūrā esošo infrastruktūru. Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO paredzēs, ka Baltijas jūras reģionam tiks izstrādāts padziļināts, reģionāls aizsardzības plāns, tādējādi ierobežojot Krievijas agresīvo visatļautību Baltijas jūras reģionā un piekodinot tai sākt pievērst uzmanību savai aizsardzībai

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!