Tālruņu pārbaude, slepena lādīte, ilgas iztaujāšanas. Kā šobrīd notiek Krievijas robežas šķērsošana

Visu varoņu vārdi un atsevišķas nenozīmīgas detaļas stāstā ir mainītas, lai nepakļautu cilvēkus papildu riskam, šķērsojot robežas.

"Robežu vienmēr šķērsoju samērā ātri," stāsta Igors, Latvijas pilsonis, kam ir uzturēšanās atļauja Krievijā. "Stunda abiem robežpunktiem. Latvijas pusē ņem pasi, skenē, jautā, kur tieši Krievijā braucu, pie kā (pieraksta adresi un tālruņa numuru), cik ilgi, kad biju iepriekšējo reizi. Pārbauda mantas kā lidostā, eju cauri drošības vārtiem, novelku apavus, rādu naudu (drīkst tikai dolārus un rubļus) – nākas vest skaidrā naudā, ar mūsu kartēm tur bankomātos nav iespējams izņemt skaidro naudu."

Igors atklāj, ka viņam allaž viss ritējis gludi līdz reizei, kad kompānijā līdzi uzprasījusies paziņa ar Krievijas pasi un uzturēšanās atļauju Latvijā. "Galu galā cietu es – Krievijas pusē mani iesēdināja uzgaidāmajā telpā, kur jau bija ļoti daudz cilvēku. Galvenokārt ukraiņi. Daudzi no viņiem tur bija jau vairākas diennaktis. Nogaidīju kādas astoņas stundas, līdz mani izsauca uz pratināšanu: tirdīja, kādēļ braucu, lika aizpildīt anketu (tur bija jautājumi par manu attieksmi pret "speciālo militāro operāciju", bet es atbildēju, ka neesmu par to kompetents), nofotografēja, paņēma pirkstu nospiedumus un palaida."

Vienreiz Igors uz Krieviju lidojis caur Stambulu. Viņš stāsta, Krievijas lidostā ar visiem vīriešiem no reisa runājuši drošības dienesta pārstāvji. Taujājuši, kurp dodas, vai ir radi Ukrainā. Pēc tam zvanījuši uz norādītajiem galamērķiem un interesējušies, vai tiešām konkrētie pasažieri tur tiek gaidīti