Latvijas uzņēmuma Primekss Jānis Ošlejs dibinātājs var runāt par betonu stundām ilgi ar tādu aizrautību, ar kādu cits vīrietis stāstītu par savu mīļoto sievieti. Viņš ir, nepārspīlējot, iemīlējies betonā, un tam ir pamatots iemesls. Pēdējo desmit gadu laikā viņa Latvijas uzņēmums, liekot lietā zinātību un īpašo betona grīdu izstrādes tehnoloģiju industriālām ēkām, ir iekarojis pamatīgu pasaules tirgus daļu. Aptuveni 15 miljonu kvadrātmetru platībā Primekss ražotās betona grīdas ir sastopamas ASV, Kanādā, Dienvidāfrikā, Izraēlā, Indijā, Vācijā, Skandināvijā un citās valstīs. Ne uzņēmums, ne tā vadītājs negrasās apstāties pie sasniegtā.
Cik man zināms, Primekss sāka ar epoksīda grīdu ražošanu...
Studiju gados pārdevu rūpnieciski ražotu šokolādi saldējumu pārklāšanai, bet bija skaidrs, ka šis bizness nebūs ilgstošs, tāpēc nolēmu pievērsties kam nopietnākam. Ievēroju, ka daudzu pārtikas ražotņu grīdas ir nolietotas un nepiemērotas izmantošanai. Tad arī sāku iepirkt izejvielas no Somijas un ražot epoksīda grīdas. Viss ritēja lieliski sešus mēnešus.
Un tad?
Un tad sāku saņemt telefona zvanus ar tekstu: "Jāni, vai vari atnākt? Tavas dārgās grīdas plaisā un atdalās no betona." Kad biju apmeklējis dažas no šīm vietām, sapratu, ka problēma neslēpjas grīdās, bet gan betonā. Sazinājos ar betona piegādātājiem, bet viņi tikai raustīja plecus un rādīja man sertifikātus, kuri apliecina, ka betona grīdas ir ražotas atbilstoši normām.
Bija skaidrs, ka vienīgais veids, kādā atrisināt šo problēmu, ir sākt ražot betona grīdas pašiem. Mēs nezinājām ar ko sākt, bet tad izdzirdējām par konferenci Vācijā, kura veltīta speciāli betona grīdām; tajā grasījās uzstāties slavens beļģu zinātnieks Ksavjers Destrē (Xavier Destree), kurš ir arī nospriegota dzelzsbetona tehnoloģijas izstrādātājs. Rezultātā Primekss kļuva par pirmo uzņēmumu, kas sāka piedāvāt šo tehnoloģiju Baltijas valstīs un pēc tam Skandināvijā.
Kā nospriegotais dzelzsbetons atšķiras no betona, kas tiek izmantots jau kopš Senās Romas laikiem?
Mūsu betons patiesībā ir daudz līdzīgāks Senās Romas betonam nekā modernais. Arhitekts un zinātnieks Vitruvius, kurš dzīvoja 1. gadsimtā p.m.ē. un kura darbus ir pētījis Leonardo da Vinči, pat nosaucot savus kanoniskos cilvēka proporciju zīmējumus viņa vārdā, savās esejās aprakstījis dažādas celtniecības tehnoloģijas. Viņa darbu vidū ir arī Opus Cementi, kurā raksturota cementa iegūšana; pateicoties neticamajai šī cementa izturībai, Panteons, Kolizejs un akvedukti, kas celti pirms 1900 gadiem, ir izdzīvojuši līdz mūsdienām.
Diemžēl Vitruvius opusā tehnoloģija nav raksturota detalizēti, un pēc Romas impērijas sabrukšanas Senās Romas tehnoloģija tika aizmirsta. Tomēr mēs zinām galvenos principus, ka romieši izmantoja šķiedras, piemēram, zirgu sarus, kā arī īpašas papildvielas, lai novērstu betona plaisāšanu, kas ir galvenais, lai tas būtu izturīgs. Betona atgriešanās nenotika līdz pat 19. gadsimta pirmajai pusei. 1824. gadā anglis Džozefs Aspdins (Joseph Aspdin) patentēja cementa klinkera, ģipša un dažādu papildvielu maisījumu ar nosaukumu Portlendas cements par godu Portlendas salai. Briti sāka eksportēt savu cementu uz Eiropu un 19. gadsimta 40. gados tas nonāca pie franču dārznieka Jozefa Monjē (Joseph Monier), kurš centās nostiprināt cementa virsmas ar dzelzs stiepli, lai tās neplaisātu. Monjē nejauši izgudroja dzelzsbetonu, bez kura modernā celtniecība nebūtu iespējama.
Romiešu pieeja atšķīrās ar uzmanīgu attieksmi pret plaisāšanu un tādējādi arī izturīgumu; un Primekss šai pieejai seko.
Kas ir šķiedra?
Šķiedra ir plāna – mazāk nekā milimetru diametrā bieza – stieple, kas ražota no ļoti izturīga tērauda. Tas saliecas un cieši pielīp betonam, mazinot tam radīto spiedienu. Rezultāts ir stiprinājums, kas vienmērīgi nostiprina betonu visos līmeņos, palielina tā kalpošanas ilgumu, izturību pret triecieniem un samazina iespējamo plaisu veidošanos betona saraušanās dēļ.
Šāds nospriegots betons kļūst par kompozītmateriālu. Fibro tehnoloģiju izmanto daudzās nozarēs – piemēram, jaunajām Airbus A380 lidmašīnām ir kompozītu spārni, ražoti ar oglekli un epoksīdu šķiedru. Arī jahtas ražo no kompozīta materiāliem; tos arī plaši izmanto automašīnu ražošanā.
Vai šķiedra ir vienīgais Primekss betona noslēpums?
Protams, nav. Papildus īpaši kvalitatīvu šķiedru izmantošanai mēs sākām uzlabot arī betona ķīmisko sastāvu. Izveidojām zinātnieku grupu no Latvijas, Beļģijas, Dānijas, Vācijas un Somijas ar mērķi izstrādāt betonu, kas neplaisātu un būtu izturīgāks. LIAA bija ļoti atbalstoši un nodrošināja mūs ar lielu grantu no EUREKA, kas ļāva veikt pamata pētījumus. Pēc tam vēlāk, kad patents bija iegūts, bet fiziski nebija pieejamas ražošanas iekārtas, LIAA atkal mums palīdzēja, piešķirot finansējumu iekārtu iegādei. Esmu ļoti pateicīgs, ka viņi ticēja mums un deva Primekss iespēju radīt šo Latvijas izgudrojumu.
Kurš bija pirmais klients, kas pasūtīja betonu?
Neliels darbuzņēmējs no Somijas loģistikas pilsētas Kouvolas. Viņš ticēja mums, un mēs ierīkojām grīdas noliktavā. Klients bija ļoti gandarīts – grīdas vēl joprojām tur stāv un izskatās lieliski! Pēc tam mēs ieguvām vēl citus projektus Somijā, tad arī kaimiņvalstīs, lai gan ikvienā valstī mums nācās vispirms pārliecināt klientus. Pēc tam devāmies uz Zviedriju, bet sākotnēji viņus nepārliecināja mūsu panākumi tuvajā kaimiņvalstī Somijā. Katrā valstī no jauna dzirdējām jautājumu: "Vai varat uzrādīt paveikto mūsu valstī?". Un vienmēr bija nepieciešams daudz laika un enerģijas, lai pārliecinātu pirmo klientu katrā valstī un reģionā.
Vai jūs veicat būvniecību ārvalstīs vai vienkārši tirgojat tehnoloģiju?
Mēs darām abus. Pirmkārt, joprojām arī paši esam apakšuzņēmēji – mēs ieklājam betonu Skandināvijā, Baltijas valstīs un Izraēlā, izmantojot savu darbaspēku. Citās pasaules valstīs mums ir licencēti vietējie apakšuzņēmēji, kuriem ļaujam izmantot mūsu tehnoloģiju, nodrošinām izejvielas un zinātību.
Mūsu pakalpojumus veido strukturālie inženieri, kuri konstruē struktūras, izmantojot unikālās materiālu īpašības, betona inženieri, kuri izstrādā betona maisījumu projektus un ik gadu veic simtiem testu, un mūsu nozarē vadošā kvalitātes kontroles sistēma, kas izmanto mūsu tiešsaistes platformu.
Šobrīd strādājam gandrīz visā pasaulē. Pagājušajā nedēļā ierados no Dienvidāfrikas, kur veiksmīgi darbojamies. ASV mūsu licences turētāji darbojas 13 štatos, un esam klātesoši Indijā, Krievijā, Vācijā un daudzās citās valstīs. Katrā valstī cements, smiltis un grants ir atšķirīgas, bet mums jāspēj saražot betons nemainīgi augstā kvalitātē. Domāt, ka betona ražošana ir vienkārša lieta, ir maldīgi. Tas ir tikpat sarežģīti kā sajaukt un izcept ideālo pankūku.
Kurā valstī mīklas jaukšana ir visgrūtākā?
Katrā valstī ir savas problēmas, reizēm negaidītas. Piemēram, Indijā trūkst smilšu, un tur darbojas smilšu mafija, kura piekukuļo policistus, lai tie nepievērstu uzmanību smilšu ieguvei vietās, kur tas aizliegts. Indijā strādāt ir sarežģīti, bet vienlaikus interesanti. Tur strādājām ar Daimler uzņēmumu, kravas automašīnu un autobusu ražotāju, slaveno vācu uzņēmumu Bosch un Hero, indiešu uzņēmumu, kas ražo motociklus un citas preces. Viņi novērtē mūsu spēju nodrošināt stabilu kvalitāti jebkur, jebkurā valstī, jebkādos apstākļos un, izmantojot piegādātājus, kuru tehnoloģiskā disciplīna reizēm ļoti atšķiras. Viņi arī novērtē mūsu tehnoloģiju vides aspektu. Ražojot betona grīdas, esam samazinājuši CO₂ izmešu apjomu par 40%, kas ir ļoti daudz, jo betons ir lielākais industriālais CO₂ piesārņotājs, atbildīgs par 7% CO₂ izmešu visā pasaulē.
Zinu, ka jums vēl ir citi klienti, ar kuriem lepoties...
Volvo – mēs strādājām ar viņiem Gēteborgā un Ķīnas pilsētā Čendu, kur holdings cēla ražotni S90 sedana ražošanai. Pēdējo desmit gadu laikā esam vienīgais uzņēmums Ziemeļeiropā, kuram IKEA ir uzticējuši grīdu ieklāšanu. Cits mūsu klients ir Magna no Detroitas, milzīgs uzņēmums, kurš ražo rezerves daļas General Motors, Ford un citiem autobūves gigantiem. Esam ražojuši grīdas uzņēmumam Polaris no Mineapolisas, sniega motociklu un ūdens motociklu ražotājam. Mēs strādājam ar loģistikas uzņēmumu DSV un JYSK izplatīšanas tīklu visā pasaulē. Saraksts ir bezgalīgs; kopumā dažādās valstīs esam ieklājuši mūsu grīdas 15 miljonu kvadrātmetru platībā.
Tagad koncentrējamies uz ASV – tur darbojamies tikai 13 štatos, bet vēlamies būt 40 galvenajos tirgos šajā valstī. Gribam strādāt Apvienotajā Karalistē – uzskatu, ka pēc breksita Apvienotajā Karalistē saistībā ar importa procesu sarežģīšanos vajadzēs vairāk noliktavu, attiecīgi – vairāk grīdu. Mēs vēlamies paplašināties Tuvajos Austrumos, paļaujoties uz ārkārtīgi veiksmīgo pieredzi Izraēlā – mūsu grīdas tur šobrīd ir populārākās.
Vai ir vēl citi attīstības virzieni, papildus ģeogrāfiskajiem?
Mēs arī strādājam ar pamatiem, piemēram, sadarbībā ar Ikano Group, IKEA filiāli, kas būve 5-7 stāvu ēkas. Nepārtraukti uzlabojam betona tehnoloģiju laboratorijā, kura darbojas Dr. Rolanda Cepurīša vadībā; viņš aizstāvējis doktora disertāciju betona jomā Tronheimā, NTNU (Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē).
Mēs arī apmācām cilvēkus darbā ar betonu citās valstīs. Es nevaru dot precīzus norādījumus speciālistiem no Dienvidāfrikas par to, kā rīkoties katrā konkrētā situācijā. Bet varu viņus apmācīt par tehnoloģiju un vadības mākslu, ļaujot kļūt neatkarīgākiem un pieņemt pareizos lēmumus.
Kādā virzienā, jūsuprāt, vajadzētu attīstīties Latvijas ekonomikai?
Domāju, ka svarīgākais ir valdības atbalsts eksportētājiem. Pirmkārt, Latvijas tirgus un pasaules tirgus izmēri nav salīdzināmi, un uzņēmumiem, kuri ienāk pasaules tirgū, ir liela iespēja darboties patiesi plašā mērogā. Otrkārt, sliktas kvalitātes produktu eksportēšana nedarbojas a priori – intensīvas konkurences apstākļos neviens šos produktus nepirks. Tāpēc, nodrošinot atbalstu tiem, kuri jau ir izcīnījuši ceļu uz ārvalstīm, valdība automātiski atbalstīs labākos ražotājus, kam tiešām ir iespēja kļūt par lieliem uzņēmumiem.
Kāda, jūsuprāt, ir Primekss panākumu atslēga?
Tā balstās uz trim vaļiem. Mēs vienmēr cenšamies saskatīt iespējas problēmās. Patiesībā, mēs sākām tieši ar to – mūsu problēma bija sliktas kvalitātes betons zem epoksīda grīdām, un šī problēma kļuva par mūsu labāko iespēju. Joprojām uzskatu, ka problēmas vienmēr jāaplūko no cita skata punkta, saredzot iespējas, kas slēpjas aiz tām. Tikai radoši cilvēki saskatīs šīs iespējas, tāpēc mūsu biznesa stratēģija ir piesaistīt lieliskus cilvēkus, jo viņi ir svarīgāki nekā tehnoloģija. Mēs cenšamies atrast labākos cilvēkus visā pasaulē, apmācīt un izglītot viņus, pēc tam dot viņiem iespēju darboties neatkarīgi interesantā un dinamiskā komandā. Mūsu trešais trumpis ir spēja turpināt iet uz priekšu un neapstāties. Grūtības un krīzes ir vienmēr bijušas un vienmēr būs. Saskaroties ar tām, var padoties un neko nedarīt vai arī augt un pakāpties nākamajā līmenī. Primekss noteikti izvēlas otro variantu.
Uzņēmums konkursā "Eksporta un inovācijas balva" ieguvis 1. vietu divas reizes – kategorijā "Inovatīvais produkts" 2009. gadā un kategorijā " Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā" 2016. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
