Dāvināšana no brīvas gribas tikai tāpēc, ka vēlies otru iepriecināt, pilnīgi neko negaidot pretī – tā taču ir definīcija nesavtīgai dāvanai. Vai varbūt tomēr nē? Vai dāvināšanas prieku un gandarījumu, ko izjūtam par otra cilvēka iepriecināšanu, var uzskatīt par atalgojumu, un tādējādi dāvana tomēr nav bijusi līdz galam nesavtīga? Ko darīt, ja negribas dāvināt, un vai drīkst atteikties no negribētas dāvanas? Par to podkāsta “Zinātne vai muļķības” svētku epizodē spriež Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un psihoterapijas speciāliste Inese Putniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
