Foto: DELFI

Dzejniece Liāna Langa nesen sociālajā tīklā "X" publicēja ierakstu, kur norāda: "Latvijā nav vietu, kur senatnē būtu dzīvojuši slāvi." Langas polemika vērsta pret Krievijas propagandu, kas, kā viņa uzsver, rada pseidomītus par Latviju kā vietu, kur kopš senatnes dzīvojuši slāvi. Kā noskaidroja "Delfi", Langai šajā ierakstā ir taisnība, bet tēze par slāvu pirmiedzīvotājiem Baltijā ir daļa no krievu propagandas naratīva.

Stāsts par senslāviem Baltijā publiskajā vidē cirkulē jau vairāk nekā desmit gadus, gan Krievijas amatpersonas, gan lielāka vai mazāka mēroga propagandisti ar šo tēzi pamato, ka Baltijas valstiskums ir fikcija un patiesībā šīs ir krievu zemes. Piemēram, 2009. gadā nāca klajā dokumentālā filma "Latvijas krievi: desmit gadsimti vēstures", kur vīrietis ādas vestē stāsta, ka slāvi ir pārstaigājuši visu Eiropu un apmetušies uz dzīvi arī Latvijas teritorijā. Savukārt slāvu apbedījumu neesamību Baltijā viņš attaisno it kā ar ugunskapu tradīciju, kā dēļ nekādas pēdas nav palikušas. Šie gan ir kārtējie meli, jo Latvijā atrastajos ugunskapos Kurzemē un Zemgalē labi ir saglabājušies dažādi seno baltu metāla priekšmeti.

Paralēli filmai iznāca arī grāmata "Latvijas krievu interesantā vēsture", kas cenšas pierādīt, ka krievi ir Latvijas pamatiedzīvotāji. Šo grāmatu var izlasīt vietnē "9may.lv".

Savā ierakstā sociālajā tīklā "X", apgāžot krievu propagandistu tēzes, Liāna Langa atsaucas uz 2023. gada sākumā portālā "LA.lv" publicētu interviju ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru Andri Šnē, kurš uzsver – līdz 13. gadsimtam, ja neskaita tirgotājus un sirotājus, nav nekādu pazīmju, ka Latvijas teritorijā būtu dzīvojuši austrumslāvi.

"Ir tikai tirdzniecības un militārās konfrontācijas, ne kolonizācijas vai politiskās virsvaras pazīmes. Līdz 13. gadsimtam Latvijas teritorijā noteikti neko tādu neredzam. Vismaz ne materiālās kultūras liecībās, apbedījumos. Atšķirībā no senskandināvu apbedījumiem, par kuriem, piemēram, Kurzemē, skaidri redzams – jā, te ir skandināvu kapi. Tādu, teiksim, kriviču kapu ne gar Daugavu, ne Ziemeļvidzemē, ne Latgalē nav. Var jau būt, ka bijuši kādi atsevišķi apbedījumi no tā saucamās krievu sētas Rīgā, kuras sākumi varbūt tiešām ir 12. gadsimtā, vēl pirms Krusta kariem," intervijā portālam "LA.lv" saka Šnē.

Vēsturnieks un pedagogs Valdis Klišāns sarunā ar "Delfi" piekrīt Andra Šnē paustajam un skaidro, ka liecības par austrumslāvu apmešanos Latvijas teritorijā tiešām nav atrastas. "Kādreiz Krievijas propagandā vēl bija tēze, ka vendi, kas ir rietumslāvi un dzīvoja tagadējās Vācijas ziemeļos, pēc tam pārcēlās uz tagadējo Latvijas teritoriju. Tas it kā pierādot, ka Baltija ir sena slāvu apdzīvota zeme. Bet tā nav, mūsu vendiem, kas, visticamāk, ir somugri, ne arheoloģiski, ne valodiski nav nekādas saistības ar rietumslāvu vendiem, un šai teorijai neviens netic," skaidro Klišāns.

Savukārt austrumslāvi kā autohtoni, kā vietējā grupa tiešām Latvijā nekad nav mituši, ja neņem vērā slāvu sirotājus un tirgotājus. "Ja kaut kas tāds būtu atklāts, tad padomju laikā šāds fakts taču būtu pacelts kulta līmenī. Bet nekā tāda nav. Gluži otrādi – baltu kopības savulaik dzīvoja gan tagadējās Krievijas, gan Baltkrievijas teritorijās," piebilst vēsturnieks. Viņš uzsver, ka Krievijas propagandas tēze, ka Latvija ir sena slāvu zeme, vairāk saistīta ar vēsturiski politisko faktoru.

"Piemēram, ir dokuments no pašām 12. gadsimta beigām par Ikšķiles bīskapijas dibināšanu, tajā ir teikts, ka bīskapija tiek dibināta Rutēnijā, ko krievi pašrocīgi iztulkoja kā "Krievzeme". Tomēr Rutēnija ir "rusu zeme", ar šo terminu apzīmēja visas tās zemes, kuras veidoja rusi–skandināvi. Tāpēc Rutēnija nu nekādi nav Krievzeme. Tāpat propagandisti izmanto senkrievu hroniku ziņas, ka Polockas un Pleskavas kņazi latgaļu un igauņu zemēs ievāc meslus. Bet tas neko nenozīmē, meslus viņi varēja ievākt daudz kur, bet tik un tā šeit kompakti nedzīvoja slāvu grupas," uzsver Klišāns.

Saturs veidots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Saturā paustie viedokļi nepārstāv Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas oficiālo nostāju. Eiropas Komisija nav atbildīga par saturā iekļauto informāciju.

EU fundingBECID
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!