Foto: LETA

Pēdējā laika publiskajā telpā plaši izskanējusi informācija par Krievijas aktivitātēm hibrīdajā spektrā, veicot pasākumus ES un NATO dalībvalstīs, lai mazinātu atbalstu Ukrainai, destabilizētu Rietumvalstu vienotību un vairotu pretrunas sabiedrībās.

Atbilstoši Nacionālās drošības koncepcijai, hibrīdo draudu loks ietver gan ekonomisko, tostarp enerģētikas, šantāžu, gan iejaukšanos zinātnes, finanšu un izglītības jomās. Hibrīdās aktivitātes tiek veiktas ar mērķi vājināt Rietumu vienotību, demokrātiskās vērtības, lēmumu pieņemšanu un vispārējo spēju pretoties vai kavēt agresoru darbības. Hibrīdās aktivitātes tiecas nojaukt robežas starp karu un mieru, izmantot atklātus un slēptus instrumentus, pie nepieciešamības mainot īstenoto aktivitāšu intensitāti.

Krievija jau agrāk tās politisko mērķu sasniegšanai izmantojusi plašu atklātu un slēptu instrumentu klāstu, piemēram, dabasgāzes piegādes, piekļuves Krievijas tirgum, vēstījumu izplatīšanu tradicionālajos informācijas kanālos vai troļļu un botu armiju un mērķētas informācijas izmantošanai sociālo tīklu lietotāju ietekmēšanai. Citos pasaules reģionos, kā, piemēram, Āfrikā, aktīvi darbojas ar Krievijas Aizsardzības ministriju cieši saistītās privātās militārās kompānijas, sniedzot atbalstu Āfrikas valstu režīmu varas saglabāšanai, ļaujot Krievijai stiprinās tās politiskās un ekonomiskās pozīcijas šajā reģionā, tai skaitā rodot jaunus tirgus Krievijā ražotā bruņojuma noietam.

Pret Eiropu vērsto hibrīdo aktivitāšu kartējums

Vairumam Eiropas valstu esot NATO un ES dalībvalstīm un līdz ar NATO pieaugošajām aizsardzības un atturēšanas spējām, mazinās atklātas militāras konfrontācijas iespējamība no Krievijas puses. Savukārt Krievijas politiskajai elitei un lēmumu pieņemšanas procesam nemainoties, saglabāsies Krievijas interese ietekmēt Eiropas valstu lēmumus, izmantojot hibrīdās aktivitātes.

Kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā, Krievijas hibrīdās aktivitātes Eiropā primāri vērstas uz atbalsta mazināšanu Ukrainai un pretpasākumiem Baltijas jūras reģiona valstu drošības stiprināšanai. Augstākminēto mērķu sasniegšanai Krievija īsteno pasākumus Eiropas vienotības mazināšanai, Eiropas valstu iekšpolitisko saspīlējumu pastiprināšanai un nestabilitātes radīšanai/vairošanai.

Krievijas hibrīdās aktivitātes tiek izvērstas Eiropas reģionā un aptver vairākas "vides", piemēram – informatīvo un kibervidi; militāro; izlūkošanas un aktīvo pasākumu; politisko un diplomātisko; ekonomisko un tiesisko vidi.

Informatīvās telpas izmantošana "Krievu pasaules" uzskata izplatīšanai un pretdarbībai Rietumvalstu pozīcijām saglabā augstu prioritāti Krievijas īstenoto hibrīdo aktivitāšu klāstā. Krievijas aktivitātes informatīvajā telpā tiek īstenotas atklātā un slēptā veidā. Atklātā veidā Krievija turpina veidot un izplatīt tās pozīciju atbalstošus vēstījumus, izmantojot Krievijas iekšējam patēriņam primāri veidotos informācijas kanālus, kā režīma kontrolētos televīzijas, interneta, radio kanālus un drukāto presi, kā arī ārējām auditorijām paredzētos informācijas kanālus, piemēram, "Sputnik News". Slēptās aktivitātes ietver mērķētas kampaņas sociālajos tīklos, tai skaitā izmantojot botus un troļļus vai "viltus ziņu platformu", kā nesen Eiropas Savienības sankcionētās Voice of Europe izmantošana Krievijai izdevīgu vēstījumu izplatīšanai un kā piesegu cita veida aktīvo pasākumu īstenošanai, tai skaitā Eiropas Parlamenta vēlēšanu iespaidošanai.

Slēptā veidā Krievija izvērsusi aktivitātes tādos sociālās saziņas tīklos kā Telegram, šos tīklus izmantojot ne vien savu vēstījumu izplatīšanai, bet informācijas iegūšanai un Krievijas atbalstītāju vervēšanai.

Latvija un citas Eiropas valstis turpina sastapties ar augstu Krievijas un to atbalstošo haktīvistu radīto kiberapdraudējumu. Pret Latviju tiek turpināti DDoS uzbrukumi, tos vēršot pret valsts iestādēm, kritisko infrastruktūru un pakalpojumu sniedzējiem, tostarp finanšu, transporta un sakaru nodrošinātajiem un privātajiem uzņēmumiem. Turpinās kiberuzbrukumi strapniekpakalpojumu sniedzējiem, īpaši uzņēmumiem, kas sniedz programmatūras izstrādes un uzturēšanas pakalpojumus, ar mērķi iegūt netiešu piekļuvi šo kompāniju klientu tīkliem.

Novērojami gadījumi, kad Krievijas vai ar to saistītas haktīvistu grupas veic uzbrukumus plašsaziņas pakalpojumu sniedzējiem, piemēram uz laiku pārņemot kontroli pār plašsaziņas līdzekļa saturu un izvietojot tur Krieviju atbalstošu saturu.

Militārajā vidē Baltijas jūras reģionā Krievija turpina īstenot darbības izlūkinformācijas iegūšanai par Baltijas jūras reģiona valstu militāro spēju attīstību un sadarbību NATO ietvaros, tai skaitā, sekojot līdz sabiedroto militārajiem vingrinājumiem un militāro vienību kustībai. Epizodiski novērojama agresīva Krievijas lidmašīnu uzvedība NATO sabiedroto kuģu un lidmašīnu tuvumā, kas var novest pie neplānotas sadursmes. Turpinās aktīva globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucēšana Baltijas jūras reģionā, lai šādi ierobežotu Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumus Krievijas rietumu apgabalos, bet vienlaicīgi arī palielinot riskus civilajai aviācijai Baltijas jūras reģionā.2

Militāro vidi skar aktīva Krievijas kodolretorika, kas tiek izmantota kā instruments, lai atturētu Rietumu no militārās palīdzības sniegšanas Ukrainai (īpaši jaunu ieroču sistēmu piegādēm) un klātbūtnes palielināšanas NATO austrumu flangā. Krievijas kodolretorikā tiek izcelti taktiskie kodolieroči, kuru pielietošanas slieksnis, salīdzinot ar stratēģiskajiem kodolieročiem, ir zemāks, lai šādi potenciāli atturētu Rietumvalstis no atbalsta stiprināšanas Ukrainai.

Savu lomu kā instrumentam Krievijas ārējo interešu aizstāvībai saglabā tā saucamās privātās militārās kompānijas, kas, neskatoties uz to juridisko statusu, ir cieši saistītas ar Krievijas spēka struktūrām. Algotņu kompāniju izmantošana primāri novērojama Āfrikā, kur šo kompāniju darbība vērsta uz valdošo režīmu drošības un pozīciju stiprināšanu, apmaiņā pret piekļuvu attiecīgo valstu ekonomikas sektoriem, īpaši derīgo izrakteņu ieguvei. Tās algotņu klātbūtne Āfrikas valstīs ļauj Krievijai stiprināt attiecības ar šīm valstīm, kas ir īpaši svarīgi, sastopoties ar izolāciju no Rietumvalstīm. Attiecību uzlabošana var palielināt arī Krievijas iespējas gūt atbalstu vai mazināt pretestību tās iniciatīvām ANO ietvaros.

Joprojām vērojamas aktīvas Krievijas izlūkošanas darbības Eiropā. Eiropas un citas Rietumvalstis pēdējos gados ir veikušas un turpina veikt pasākumus Krievijas izlūkošanas virsnieku izgaismošanai un izraidīšanai, kā arī identificējot un aizturot tā saucamos "nelegāļus" jeb Krievijas izlūkus ar ilgstoši veidotu viltus identitāti. Šādos apstākļos Krievijas izlūkošanas aktivitātes ir apgrūtinātas, bet turpinās, tai skaitā meklējot jaunus veidus izlūkinformācijas iegūšanai.

Krievijas drošības dienesti ir demonstrējuši gatavību īstenot tā saucamos aktīvos pasākumus valsts interešu atbalstīšanai, tai skaitā NATO dalībvalstīs. Kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā, aktīvo pasākumu primārais mērķis atbalsta Ukrainai mazināšana, arī veicot sabotāžas darbības pret infrastruktūru, kas tiek izmantota palīdzības Ukrainai uzglabāšanai un transportam. Īstenojot šādus pasākumus tiek mēģināts kavēt Ukrainai nepieciešamo preču saņemšanu, kā arī psiholoģiski ietekmēt un atturēt palīdzības organizatorus.

Hibrīdās aktivitātes politiskajā vidē ir vērstas uz lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanu par labu Krievijai. Šī mērķa sasniegšanai Krievija ir izmantojusi tai simpatizējošas interešu un politiskās grupas kā lobijus vai tiešus dalībniekus politiskajos procesos. Politisko partiju vai noteiktu kandidātu gadījumā Krievija jau agrāk ir izmantojusi citus hibrīdā arsenāla rīkus partiju un kandidātu atbalstīšanai, piemēram, tās kontrolē esošos informācijas kanālus vai ekonomiskos instrumentus politiskā spēka pozīciju nostiprināšanai. Šādā veidā Krievija kropļo demokrātisko valstu politiskās sistēmas, lai nodrošinātu, ka pie varas nonāk vai to saglabā Krievijai draudzīgāki politiskie spēki.

Ekonomiskajā vidē Krievijas tradicionālās hibrīdās aktivitātes ir bijušas saistītas ar energoresursu izmantošanu Krieviju atbalstošu valstu "apbalvošanai" un tās pretinieku "sodīšanai". Līdzīgi ir tikusi izmantota arī piekļuve Krievijas tirgum. Kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas energoresursu klātbūtne Eiropas valstu tirgos ir ievērojami samazinājusies, tāpat kā tirdzniecības apjomi citās preču grupās, attiecīgi samazinot Krievijas iespējas izmantot šāda veida instrumentus. Vienlaikus joprojām novērojams, ka Krievijai draudzīgākās Eiropas valstis turpina saņemt Krievijas izcelsmes energoresursus. Kopš 2022. gada Baltijas valstis ir veikušas ievērojamus pasākumus energoatkarības novēršanai no Krievijas. Pašlaik augstākie riski energosektoram ir saistīti ar elektropārvaldes līnijām, Baltijas valstīm un Krievijai esot saslēgtai vienotā BRELL tīklā. Riski mazināsies līdz ar plānoto desinhronizāciju 2025. gadā.

Pēdējo gadu laikā Krievijā, kā iemeslus minot dažāda rakstura pārkāpums, ir tikuši aizturēti vairāki Rietumvalstu pilsoņi. Šādā veidā Krievija tiecas uzlabot tās pozīcijas diskusijās ar Rietumvalstīm, lai aizturētos valstspiederīgos varētu "iemainīt" pret Krievijai izdevīgu piekāpšanos vai Rietumos aizturētiem Krievijas pilsoņiem. Krievija turpina izmantot arī cita veida tiesiskos instrumentus, kā lietu ierosināšanu un aresta orderu izdošanu, lai vērstos pret tās pilsoņiem ārpus Krievijas un citiem režīma kritiķiem. Šādi aresta orderi ir izdoti par virkni Latvijas Saeimas deputātu un palielina riskus šīm personām dodoties uz Krievijai draudzīgām valstīm, kur Krievija var pieprasīt šo personu aizturēšanu. Krievija turpina selektīvo starptautisko tiesību izmantošanu savu interešu aizstāvībai, tai skaitā kritizējot Baltijas un citas Eiropas valstis par noteiktu tiesību neievērošanu.

Kā daļēja uz tiesiskās vides izmantošanu vērsta hibrīdā aktivitāte ir Krievijas un Baltkrievijas īstenotā migrācijas instrumentalizācija, atbalstot un organizējot migrācijas plūsmas pār Eiropas Savienības robežām un tiecoties ļaunprātīgi izmantot ES pastāvošās patvēruma procedūras. Migrācijas instrumentalizāciju Krievija un Baltkrievija tiecas pastiprināt ar aktivitātēm informatīvajā un politiskajā vidē, pārmetot ES dalībvalstīm starptautisko tiesību neievērošanu.

Secinājumi un prognozes

Krievijā pie varas saglabājoties V. Putina autoritārajam režīmam un turpinoties Krievijas agresijai Ukrainā, kā arī turpinoties Rietumu atbalstam Ukrainai, sniedzot militāro un cita veida palīdzību, Krievijai saglabāsies iniciatīva pret Eiropu un Rietumiem kopumā īstenot dažāda rakstura hibrīdās aktivitātes. Līdzšinējās hibrīdās aktivitātes parāda Krievijas spēju darboties dažādās vidēs un izmantot dažādus instrumentus. Pēdējo divus gadu tendences arī rāda Krievijas spēju pielāgot tās aktivitātes, reaģējot uz Rietumvalstu veiktajiem pretpasākumiem. Tajā pat laikā, Krievija ne vienmēr spēj nodrošināt hibrīdo aktivitāšu sinhronizāciju, jo īpaši gadījumos, kad aktivitātes skar dažādu institūciju kompetenci. Pēdējo divus gadu laikā arī ievērojami nostiprinājusies Rietumvalstu izpratne par Krievijas un citu autoritāro valstu hibrīdajām aktivitātēm un nepieciešamajiem pretpasākumiem.

Ņemot vērā hibrīdā apdraudējuma plašo spektru, labākais veids laicīgai hibrīdo aktivitāšu identificēšanai, novēršanai, seku mazināšanai un prognozēšanai ir valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora sadarbība un noturības stiprināšana, kas Latvijā jau tiek īstenota un pilnveidota. Citās Rietumvalstīs, palielinoties izpratnei par hibrīdo apdraudējumu, tiek stiprināta starptautiskā sadarbība, šādi mazinot hibrīdo aktivitāšu radīto iespaidu uz Rietumu valstīm un sabiedrībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!