Foto: EPA/Scanpix/LETA
Kamēr Ukrainā turpinās Krievijas izraisītais karš, notiek arī plašas dezinformācijas kampaņas ne tikai pret kara plosīto valsti, bet arī visiem, kas to atbalsta. Krievijas propaganda izplata melus ne tikai par Rietumeiropas valstīm, bet visai regulāri arī pret cītīgākajiem Ukrainas atbalstītājiem – Baltijas valstīm un Poliju. Polijai neskaitāmas reizes propagandas medijos ir pārmesta klātbūtne Ukrainā. Šo apgalvojumu "Delfi" jau atspēkoja. Kremļa kanāli vienlaikus turpina popularizēt arī mītu, ka poļi vēlas ieņemt Ukrainas rietumu teritorijas. Arī tie, protams, ir meli.


Šāds raksts atrodams kādā ziņu portālā, kurā regulāri tiek izplatīti Kremlim patīkami naratīvi un viedokļi. Rakstā lasāmi vairāki aplami apgalvojumi, kuri jau kopš plašā iebrukuma sākuma turpina izplatīties publiskajā telpā. Piemēram, ka Ukrainā karojot poļu algotņi, kurus uz turieni sūtījusi Polijas vadošā partija. Turklāt plānots, ka Ukrainā iebrauks poļu miera uzturētāji, kuri ar laiku ieviesīs jaunu poļu kārtību Ukrainas rietumu reģionos. Portāls "Delfi" skaidro, ka tie ir kārtējie Krievijas propagandas izplatītie maldi.

Ukrainā nekaro ne Polijas karaspēks, ne poļu algotņi. Pēc Ženēvas konvencijas grozījumu protokola 47. panta definīcijas, algotnis piedalās militārā konfliktā peļņas dēļ, taču nedienē nevienā no iesaistīto pušu bruņotajiem spēkiem. Kā zināms, daudzi ES pilsoņi, tostarp arī poļi un latvieši, ir devušies karot uz Ukrainu. Taču šie brīvprātīgie ir daļa no Ukrainas Starptautiskā teritoriālās aizsardzības leģiona. Tas tika izveidots šī gada februārī uzreiz pēc plašā Krievijas iebrukuma sākuma. Cilvēkus, kas ir šajā vienībā nevar saukt par algotņiem, viņiem ir kaujinieka statuss.

Tomēr galvenais vēstījums šajā rakstā ir Polijas it kā esošais plāns sagrābt daļu Ukrainas teritorijas. Kremļa propaganda to sauc par "Dudas–Moravecka plānu" – Polijas prezidenta Andržeja Dudas un premjerministra Mateuša Moravecka plānu. Šādu vēstījumu Kremlis publiski paudis jau kopš kara sākuma februārī. Plāns esot Ukrainā ievest miera uzturētājus, kas vēlāk pārņemtu varu rietumu reģionos. Taču ne toreiz, ne tagad maldinošajā rakstā nav sniegti nekādi pierādījumi, ka šāds plāns Polijas augsto amatpersonu vidū pastāvētu.

Bez tam Polija ir Eiropas savienības valsts un NATO dalībvalsts, kas ir sniegusi milzīgu militāro atbalstu Ukrainai. NATO nostāja šobrīd ir neiesaistīties kofliktā starp Ukrainu un Krieviju. Šo nostāju ievēro arī Polija kā alianses dalībvalsts. Turklāt mēģinājums uzbrukt kaimiņvalstij draudētu ar smagām sankcijām, reputācijas sabrukumu un dažādu labumu zaudēšanas no ES un NATO. Vienlaikus jāatgādina, ka vienīgā Ukrainas kaimiņvalsts, kas ir pārkāpusi starptautiskas vienošanās un iebrukusi sev nepiederošā teritorijā ir pati maldinošā vēstījuma izplatītāja Krievija.

Rakstā ietvertais vēstījums par Polijas plāniem attiecībā uz Ukrainu ir melīgs un tam nav nekādu pierādījumu un pamatojuma. Taču šādi Kremļa vēstījumi nav pārsteidzoši – tādi regulāri tiek izplatīti par visām valstīm, kas nostājas pret Kremli un atbalsta Ukrainu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!