Foto: F64

Kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā pagājušā gada 24. februārī, mediju vide Latvijā ir krietni pamainījusies. Mediju regulators kopš tā laika pārtraucis vairāk nekā 100 ar Krieviju saistītu kanālu darbību Latvijas informatīvajā telpā. Taču 4. janvārī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš intervijā "Latvijas Radio" apgalvoja, ka Latvijā joprojām dominējot krievvalodīgie mediji. Portāls "Delfi" secina, ka Āboliņa izteikumi ir tikai daļēji patiesi un tiem trūkst konteksta.


4. janvārī "Latvijas Radio" raidījumā "Labrīt" uz interviju par situāciju Latvijas mediju vidē tika aicināts NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Sarunā intervētāji akcentēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes paziņojumu, ka nesaņemot papildus finansējumu 2023. gadā, sabiedriskajiem medijiem var nākties būtiski samazināt oriģinālsaturu. Šādu paziņojumu SEPLP vadītājs Jānis Siksnis izteicis saistībā ar kavēšanos valdības izveidē un līdz ar to arī jaunā budžeta izstrādē, kas ievilkusies un rada daudz neskaidrību.

Āboliņš skaidroja, ka par budžetu vēl nevar spriest, bet svarīgākais ir atbalstīt latviešu valodā raidošos medijus. Vienlaikus nekāda veida papildus atbalstu nedrīkstot saņemt krievvalodīgie mediji, jo tie jau tāpat dominējot Latvijā. Padomes priekšsēdētājs minēja, ka Latvijā esot 127 mediji krievu valodā un 42 latviešu valodā. Tas pierādot krievvalodīgo mediju dominanci. Šo ziņu steidza pārpublicēt daudzi Latvijas mediji. Portāls "Delfi" izpētīja, ka Āboliņa sakāmajā ir neprecizitātes un trūkst konteksta.

Pirmkārt, Āboliņš runājot par medijiem domājis tikai televīzijas kanālus. Vismaz to var secināt pēc nosauktajiem skaitļiem. NEPLP mājaslapā pieejama informācija par visām televīzijas programmām, kuras pieejamas Latvijā. Pēc portāla "Delfi" aprēķiniem gan padomes priekšsēdētājs ir kļūdījies. Kopumā Latvijas teritorijā ir pieejami 254 televīzijas kanāli dažādās valodās. Tiesa, ka lielākā daļa neraida latviešu valodā – tādi ir 208 kanāli. Tātad 46 mediji to dara.

Krievu valodā tiešām pieejams lielāks TV kanālu skaits – 130. Taču jāņem vērā, ka lielākā daļa no šiem medijiem piedāvā subtitrus vai ierunātu tulkojumu arī citās valodās. Lielākoties, tā ir angļu valoda. Reizēm arī vācu, ukraiņu vai kāda no Baltijas valstu valodām. Tātad Āboliņš, runājot par krievvalodīgo mediju ietekmi Latvijā, vienkārši saskaitījis abās valodās raidošos televīzijas kanālus. NEPLP priekšsēdētājs gan intervijā neprecizē, ka runā tieši par televīziju, tāpēc būtu nepieciešams zināt arī datus par cita veida medijiem.

Bez tam pilnīgai ietekmes izpētei būtu jāņem vērā arī saturs. Piemēram, cik no abu valodu mediju satura ir informatīvs, analītisks un cik – izklaidējošs. Mediju eksperts Jānis Buholcs portālam "Delfi skaidro: "Manuprāt, jāskatās ir nevis uz mediju skaitu, bet auditoriju, jāveic padziļināta izpēte. Otra lieta, kas jāņem vērā ir Latvijas informatīvā telpa. Proti, tajā darbojas ne tikai Latvijas mediji. Lielāka ietekme tādā gadījumā pat ir angļu valodai."

Un par to mediju ekspertam taisnība. No 254 televīzijas kanāliem Latvijā reģistrēti 35. Tātad pārējie ir reģistrēti citās valstīs un, likumsakarīgi, ka lielākoties tajos nav pieejama latviešu valoda. Turpretī angļu valodā skatāmi 144 televīzijas kanāli. Tātad vairāk nekā krievu. Ja izmantosim Āboliņa formulu aprēķinos, tad sanāk, ka Latvijas mediju vidē dominē angļu valoda. Taču, kā jau minēts iepriekš, šādas ietekmes aprēķinam būtu nepieciešams plašs pētījums, kas ietvertu arī citus medijus, piemēram, radio.

Portāls "Delfi" sazinājās ar NEPLP priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu. Viņš atzina, ka kļūdījies neprecizējot, ka runā par televīzijas kanāliem, lai gan to varot noprast. Turklāt atzina arī, ka dalījies ar neprecīziem datiem, taču situāciju tas nemainot.

"Angļu valodā esošās programmas ir oriģinālsaturs. Un Latvijā, kurā vienīgā valsts valoda ir latviešu, viņi piedāvā tikai tulkojumu krievu valodā. Viņi uztver mūs kā krievvalodīgu valsti. Un televīzijas auditorija arī ir vecāka gada gājuma cilvēki, viņi šos kanālus neskatās angļu valodā," skaidro Āboliņš, piebilstot, ka situāciju uzlabos grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuri stāsies spēkā no 1. maija. Tie paredz, ka retranslētajam saturam jābūt pieejamam kādā no ES oficiālajām valodām, piemēram, angļu. Ja kanāls šādu iespēju nepiedāvā, tad ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Tas gan visticamāk neko nemainīs lielā daļā televīzijas programmu, kuras piedāvā saturu gan angļu, gan krievu valodā. Bet tulkojumu latviešu valodā būs jāpiedāvā, piemēram, ukraiņu un korejiešu televīzijas kanāliem. Tiesa, ka latviešu valodas īpatsvars televīzijas programmās tādā gadījumā palielināsies.

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš intervijā Latvijas Radio izteica daļēju nepatiesību. Intervējamais bija kļūdījies skaitļos un neprecīzi noformulējis, par ko tieši runā. Turklāt izteikumiem trūka konteksta. Tiesa gan, ka krievu valoda ir ļoti plaši pieejama medijos Latvijā un latviski tiešām patērētājiem pieejams krietni mazāk satura. Tomēr, runājot par kādas valodas dominanci, ir svarīgi minēt visas lietotākās valodas, tātad arī angļu.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!