Valstij jāiegulda vairāk naudas azartspēļu atkarības prevencijas un atlabšanas pasākumu īstenošanai

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) organizētās diskusijas “Atturēšana un atturēšanās no azartspēlēm” dalībnieki vērtēja reģistra darbības panākumus un sprieda par iespējām reģistra attīstībai nākotnē, un dalījās viedokļos par to, kāda sistēma būtu jārada, lai veicinātu reģistrā iekļauto personu vēršanos pēc atbalsta.

“Reģistra ieviešana ir bijis viennozīmīgi pareizs solis; reģistrs strādā, un tagad Veselības ministrijai būtu nepieciešams plānot un izvērst tā attīstību nākotnē, piemēram, paplašinot to personu loku, kam reģistrs būtu saistošs obligāti. Papildu uzturlīdzekļu nemaksātājiem reģistrā būtu vēlams iekļaut arī, piemēram, maznodrošinātas personas vai tos, kuri saņem pašvaldības pabalstu, kā arī tos, kuri sirgst no kādas citas atkarības – alkohola, narkotikām – un ir saņēmuši atbilstošu ārsta diagnozi. Šo četru darbības gadu laikā reģistrs ir pierādījis sevi kā noderīgu risinājumu, kas palīdz atturēties no pārmērīgas aizraušanās ar azartspēlēm, tādēļ šobrīd jādomā par to, kā uzturēt šo pozitīvo tendenci, sniedzot atbalstu tiem, kuriem tas nepieciešams,” pauž LSBA prezidents Arnis Vērzemnieks. 

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) priekšniece Signe Birne atzīmē, ka reģistrā pieteikušos cilvēku skaits nepārtraukti pieaug, un, viņasprāt, tā ir pozitīvi vērtējama tendence, jo tas apliecina, ka tas ir ērts un sasniedzams rīks, kas strādā un pilda savu funkciju. Vienlaikus Birne uzsver, ka nereti reģistrā sevi preventīvi iekļauj arī cilvēki, kas, iespējams, nespēlē azartspēles, taču dara to brīvprātīgi vai līdzcilvēku un kolēģu mudināti, un viņa piekrīt, ka reģistru būtu nepieciešams paplašināt, tajā obligāti iekļaujot arī, piemēram, sociālo dienestu redzeslokā esošas personas – sociālā pabalsta saņēmējus, lai tādējādi jūtīgas sabiedrības grupas nepakļautu papildu riskiem. 

Diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, ka nākotnē būtu vēlams aktīvāk pievērsties tieši tam, lai reģistrā iekļautos cilvēkus sasniegtu informācija par iespējām saņemt papildu palīdzību cīņā ar problemātisku spēli un procesu atkarību, un īpaši nepieciešama valsts aktīvāla līdzdalība, jo pašvaldībām mēdz būt ierobežota iespēja nodrošināt sociālo pakalpojumu grozu – turklāt pašvaldību funkcijas turpina palielināties. 

Rīgas Sociālā dienesta Sociālā darba nodaļas Atkarību profilakses speciālists Edgars Grotāns diskusijā pauž, ka nodokļi, kas valsts budžetā ieņemti no azartspēlēm, ir jāizmanto, lai cilvēkiem palīdzētu cīnīties ar atkarībām, jo tas prasa daudz līdzekļu, turklāt šī atbildība par palīdzības sniegšanu grūtībās nonākušajiem jāizņemas ne tikai pašvaldībām, bet arī valstij, tostarp novirzot daļu no iekasētā azartspēļu nodokļa pašvaldību kontos un tādējādi nodrošinot vajadzīgos līdzekļus gan prevencijas,  gan atlabšanas pasākumiem. Arī biedrības "Skalbes" valdes locekle un atbalsta tālruņa azartspēļu atkarīgajiem un viņu līdzcilvēkiem koordinatore Santa Laimiņa uzskata, ka ir jādomā par reģistrā iekļauto cilvēku papildu aizsardzību un iekļaušanos sabiedrībā pēc reģistrā noteiktā aizlieguma termiņa beigām, jo šobrīd cilvēku, kas atteikušies spēlēt azartspēles, atbildība atstāta pārsvarā uz viņu pašu pleciem, taču būtu nepieciešams mērķēti sniegt palīdzību tiem, kam, iespējams, riska pakāpe ir augstāka un akūtāka, vienlaikus neaizmirstot par visām reģistrā iekļautajām personām. Tāpat viņa atzīmē, ka veiksmīgas sabiedrības informēšanas kampaņas prasa lielus finanšu līdzekļus, tādēļ arī valstij jāpalīdz nevalstiskajam sektoram, lai pēc iespējas plašāka sabiedrības daļa uzzinātu par dažādiem palīdzības instrumentiem, kas bieži vien ir bezmaksas pakalpojumi. 

Jāatzīmē, ka reģistrs nodrošina atturēšanu no azartspēlēm tikai tiem cilvēkiem, kuri izvēlas spēlēt licencētajās azartspēļu vietās un vietnēs, tādēļ diskusijā izskanēs arī nelegālā tirgus problemātika. Centieni to ierobežot ir būtiski ne vien valsts budžeta ienākumu kontekstā, bet arī lai mazinātu personu saskarsmi ar nelegālām platformām, kur ikviens var būt pakļauts palielinātam krāpšanas, agresīvas – papildu atkarības risku palielinošas komercprakses, persona datu apstrādes pārkāpumu un citiem riskiem. 

Diskusiju vadīja Kristaps Pētersons, un pilnu diskusijas ierakstu var noskatīties šeit.