Nākotnes idejas vārdā: klimata pārmaiņu ietekme uz enerģētikas nozari  (38)

Kā atklāj Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna, klimata pārmaiņas nav lineārs process, taču kopumā no astoņdesmitajiem gadiem visā pasaulē novērojama stabila tendence, kas jo spēcīgāk redzama pēdējā desmitgadē. Izmaiņas krasāk vērojamas ziemas periodā – gan temperatūras paaugstināšanās, gan nokrišņu daudzuma palielināšanās.

Tiesa, Latvijā klimata izmaiņas nav novērojamas tik krasi kā citviet pasaulē, kur, piemēram, applūst pilsētas, katastrofāli pietrūkst dzeramā ūdens vai arvien biežāk tornado nodara milzīgus postījumus. "Viena no nozīmīgākajām klimata izmaiņām Latvijā ir vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās. Kopumā ar katru gadu kļūst arvien siltāks, savukārt pēdējo piecu gadu laikā novēroti trīs karstākie gadi kopš 1924. gada. Nav nekāda pamata domāt, ka šis process apstāsies," atklāj Vīksna.

Šo pārmaiņu pamatā ir cilvēku saimnieciskā darbība, un tās izpaužas kā siltumnīcas efektu veidojošo gāzu koncentrāciju palielinājums atmosfērā, kā rezultātā paaugstinās temperatūra. Lielāko ietekmi uz šiem procesiem rada transporta, lauksaimniecības, rūpniecības un enerģētikas nozares.

"Protams, dažādos pasaules reģionos tas ir atšķirīgi. Latvijā vairāk dominē lauksaimniecība, transports un enerģētika. Tomēr enerģētikas ziņā esam labākā situācijā, jo daļu elektroenerģijas ražojam hidroelektrostacijā, kas ir videi draudzīgāka metode. Piemēram, ja salīdzina ar Igauniju, tad tur vēl pavisam nesen lielāko daļu enerģijas ražoja, sadedzinot degslānekli, kas ir videi ļoti nedraudzīgs veids," atklāj LVĢMC eksperts.

Kā tas ietekmēs cilvēku ikdienu un saimniekošanu? Arvien biežāk būs novērojami ekstrēmi laikapstākļi, piemēram, palielināsies tropisko nakšu skaits, kad gaisa temperatūra nebūs zemāka par 20 grādiem, kā arī pieaugs dienu skaits, kad temperatūra būs virs 25 grādiem. Mūsu platuma grādos dzīvojošajiem tas būs ne vien nekomfortabli, bet arī veselībai bīstami.

Klimata izmaiņas ļoti uzskatāmi ietekmēs lauksaimniecību – no vienas puses, palielināsies silto dienu skaits, kas nozīmē, ka pieaugs arīdzan veģetācijas periods, proti, laiks, kad noris augu augšana un attīstība. Taču medaļai ir arīdzan otra puse – šīs pārmaiņas ietekmēs arī kaitēkļu un slimību attīstību un izplatību, ko ir sarežģīti prognozēt.

"Kas attiecas uz elektroresursiem, piemēram, vasarās būs vairāk nepieciešami gaisa kondicionieri, un tas savukārt radīs papildu slodzi uz elektroenerģijas tīklu. Jāskatās arī, kā klimata pārmaiņas ietekmēs palu sezonu un cik daudz upēs būs ūdens. Tas ietekmēs to, kad un cik daudz paši varēsim saražot elektroenerģiju no ūdens un cik bieži būs jāmeklē citi enerģijas ražošanas avoti vai tā jāiepērk," skaidro Vīksna.

"Kompleksa pieeja – tas ir lielākais izaicinājums. Viens aspekts, protams, ir ekonomiskās intereses, lai saglabātos valsts ekonomiskā, vides un sociālā attīstība, bet otrs – tiekšanās uz klimatneitralitāti, kas nevar notikt bez ciešas sadarbošanās starp tautsaimniecības nozarēm un politikas plānotājiem," rezumē Vīksna.

Eiropas Savienība cīņā ar klimata pārmaiņām un to draudošajām sekām klimatneitralitāti izvirzījusi dienaskārtības priekšplānā, radot Eiropas Zaļo kursu ("European Green Deal"), kura mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tas nozīmē ar sistemātiskām pārmaiņām saimnieciskajā darbībā panākt, ka CO2 emisiju bilance ir nulle, vienkāršiem vārdiem – neražot vairāk CO2 emisiju, kā daba spēj pārstrādāt.

"Enerģētikas jomā tas nozīmē, ka ir jāpārkārto enerģijas iegūšanas veidi, lai tie būtu videi draudzīgāki. Lai sasniegtu šo mērķi, jāpalielina zaļās jeb atjaunīgās enerģijas īpatsvars. Tiesa, jau šobrīd Latvija ir ļoti labā līmenī, jo aptuveni 40% enerģijas tiek saražoti no atjaunīgajiem energoresursiem. Eiropā patlaban esam starp līderiem, un līdz 2030. gadam mērķis ir sasniegt 50% zaļās enerģijas īpatsvaru no kopējā enerģijas apjoma," skaidro Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs.

Šāds mērķis sasniedzams, gan veicinot atjaunīgo energoresursu ražošanu mazos apmēros, piemēram, privātās mājsaimniecībās izbūvējot uz jumtiem saules paneļus, gan attīstot jaunu saules un vēja parku būvniecību, kas iesaistītos kopīgajā energoapgādē. Tiesa, lai to varētu īstenot, nepieciešama gana vērienīga pašreizējā energotīkla pārbūve un pielāgošana.

"Sadales tīkls" jau līdz šim ir daudz strādājis pie elektroenerģijas sadales sistēmas viedizācijas, taču zaļo inovāciju apjoms, kuru sistēmai jāspēj uzņemt, strauji aug, un to veicina arī klimatneitralitātes mērķi. Tāpēc tālāka sistēmas transformācija ir neizbēgama, jo pašreizējā stāvoklī tai nepietiks kapacitātes pieslēgt un apkalpot visus atjaunīgās enerģijas ražotājus. Sistēmas pielāgošana paredz ne vien strukturālas izmaiņas un jauninājumus, bet arī esošo elektrotīklu mezglu pārbūvi, transformatoru un kabeļu līniju nomaiņu utt. Tāpat jāpaplašina elektroautomobiļu uzlādes punktu tīkls.

Tiesa, lai par šīm izmaiņām caur pakalpojumu tarifu papildus nebūtu jāmaksā patērētājam, nepieciešams finansiāls atbalsts – tāpēc "Sadales tīkls" cer sistēmas transformācijas mērķim piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus.

Turklāt, runājot par zaļo dzīvesveidu individuālā līmenī, būtiski atcerēties, ka patērētājs allaž ir devis un turpinās dot priekšroku finansiāli izdevīgākam risinājumam un lielākoties arī alternatīvās elektroenerģijas risinājumus izvēlēsies tad, kad, ņemot vērā savus paradumus, saredzēs šādās investīcijās ekonomisku izdevīgumu ilgtermiņā.

AS "Sadales tīkls" organizētais forums "AC/DC Tech", kurā detalizētāk informēs par izaicinājumiem un tuvākajos gados gaidāmajām izmaiņām elektroapgādes jomā, notiks 4. martā no pulksten 10.00 līdz 13.30, un interesenti tam varēs sekot līdzi tiešsaistē – portālā DELFI, kā arī "Sadales tīkla" "Facebook" lapā.