Фото: Publicitātes foto
Šobrīd kā nekad iepriekš aktuāls kļuvis jautājums par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu un gatavību krīzes situācijām. Ar kādām izmaiņām jārēķinās, kas jau tiek darīts un kādas ir nākotnes prognozes un risinājumi – par to foruma "AC/DC Tech 2023" paneļdiskusijā sprieda nozares eksperti, kas kopā ar savām komandām ikdienā atbild par Latvijas elektroapgādi un tās nevainojamu darbību.

Drošība slēpjas dažādībā – jāveicina izkliedētās ģenerācijas sistēmas sakārtošana, jāskatās uz jauniem risinājumiem, taču kopumā elektroapgādes operatori krīzēm ir gatavi. Izaicinājums ir Latvijas kopējā (valstiska) gatavība civilās aizsardzības jomā, secināja eksperti.

"Patiesībā elektroenerģētikas sektorā mēs pilnīgi noteikti esam baudījuši visai lielu privilēģiju, proti, visai augstu apgādes drošību, bet mēs gan kā nozares eksperti, gan kā politikas veidotāji pilnīgi noteikti vēlamies, lai šī drošība saglabājas un pieaug. Operatori patiešām daudz ko darījuši un dara, bet drošības paaugstināšana ir nebeidzams process un, gluži kā Rīga, nekad nebūs pabeigta," uzsvēra diskusijas moderators, Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis.

Sava drošība pašu rokās

Ukrainā šobrīd var vērot apjomīgus uzbrukumus tieši energoapgādes infrastruktūrai. Skarbie notikumi, kuri 2022. gada 24. februārī sākās Ukrainā, bija satraucošs atgādinājums – svarīga ir ne tikai tīkla funkciju nodrošināšana, bet arī tīri fiziska elektroapgādes infrastruktūras drošība. Šim nolūkam AS "Sadales tīkls" veido pat savu zemessardzes vienību, saprotot, ka neviens cits neaizsargās labāk kā paši sevi. Daudz tiek strādāts arī pie kiberdrošības. Savukārt attiecībā uz ātrās reaģēšanas un tehnikas vienībām mājasdarbs jau veikts – jau iepriekšējos gados AS "Sadales tīkls" pilnveidojusi specializētās tehnikas parku, papildinot to ar multifunkcionālas un energoefektīvas tehnikas vienībām, kas ļauj vēl operatīvāk novērst dažādus bojājumus elektrotīklā.

Nenoliedzami – mēs katru dienu gatavojamies iespējamai stundai "X". Lai arī mājasdarbi ir paveikti, jāskatās viedi un uz priekšu, katru dienu jāveic iespējamie uzlabojumi, lai infrastruktūra būtu pēc iespējas drošāka no dažādiem – gan ārējiem, gan iekšējiem faktoriem.
Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs
"Nenoliedzami – mēs katru dienu gatavojamies iespējamai stundai "X". Lai arī mājasdarbi ir paveikti, jāskatās viedi un uz priekšu, katru dienu jāveic iespējamie uzlabojumi, lai infrastruktūra būtu pēc iespējas drošāka no dažādiem – gan ārējiem, gan iekšējiem faktoriem," uzsvēra AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Baltijas valstīm jābūt pašnodrošinātām

Arī AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) kā elektroenerģijas pārvades sistēmas operators apzinājuši riskus jau laikus. Projekti, sinhronizācijas darbi ar Eiropu un starpsavienojumi tālredzīgi uzsākti jau pirms daudziem gadiem, un pašlaik turpinās.

AST valdes loceklis Gatis Junghāns stāstīja par galvenajiem aktuālajiem darbības virzieniem: "Mēs kā pārvades tīkla operators riskus menedžējam makrolīmenī, mums ir sava sfēra, un droši vien pareizi ir, ka katra enerģētikas ķēdes daļa to risina savā veidā. Mums vidējā termiņā ir trīs galvenie virzieni, kuros strādājam. Pirmkārt, starpsavienojumu ciešāka integrācija Eiropas energosistēmā. Mums Baltijas energosistēmā jau ir četri starpsavienojumi ar Eiropas sistēmu, un ir ieceres vēl par papildu starpsavienojumiem. Otrs virziens ir atvienošanās no Krievijas energosistēmas. Šobrīd jau esam spēruši soļus – elektroapgādes jaudu pietiekamības atkarības vairs nav, bet vēl pastāv sistēmas stabilitātes frekvences uzturēšanas sadarbība, un tā ir sava veida atkarība ar neprognozējamības elementu. Tur mums notiek darbs, lai sagatavotu Baltijas energosistēmā spēju autonomi kontrolēt sistēmas frekvenci un balansēšanu. Baltijas energosistēmai ir jābūt spējīgai jebkādos apstākļos strādāt izolētā režīmā. Un trešais virziens, protams, ir atjaunīgās enerģijas pieslēgumi, jo ģenerācijas paaugstināšana Latvijā, Baltijā ir arī daļa no drošuma vadības. Mūsu loma, protams, ir ar pēc iespējas mazākām investīcijām tīkla infrastruktūrā pieslēgt pēc iespējas lielāku atjaunīgo energoresursu jaudu."

Operatori krīzēm gatavi, jārosina diskusija valsts mērogā

Pērnā gada ģeopolitiskā situācija un ar to saistītās cenu svārstības energoresursu tirgos bija ļoti spēcīgs dzinulis atjaunīgās enerģijas investīcijām. Lai gan tā dēvētā izkliedētā elektroenerģijas ģenerācija ir sava veida izaicinājums sistēmas operatoriem, tai ir sava loma enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā. Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe informēja, ka Latvijā šis "pārklājums" ir salīdzinoši blīvs un vienmērīgs. Nosacītajā X stundā jeb ārkārtas situācijā stacijas būtu spējīgas nodrošināt lokālo ģenerāciju, taču, lai tas notiktu saskaņoti un, galvenais, droši, ir nepieciešama plānota rīcība. Stacijas ir jāidentificē pēc to veidiem un pieejamiem resursiem, jāievieš attiecīgi tehniski risinājumi. Eksperts arī uzskata, ka par drošības un elektroapgādes neatkarības jautājumiem runāts daudz par maz.

Lokālā līmenī risku apzināšana norit labi, bet valstiskā līmenī skats esot bēdīgs: "Protams, ka operatori gatavojas, viņi vienmēr ir gatavojušies, viņiem ir savi stratēģiskie un taktiskie plāni, bet kopumā valsts kā tāda, es teiktu, ir ļoti nesagatavota. Trūkst šodienas vajadzībām atbilstošas civilās aizsardzības, trūkst nopietnu plānu un stratēģijas. Mēs paši jau pirmajā Krievijas uzsāktā kara dienā sasaucām sanāksmi un pārrunājām šos jautājumus, arī aicinājām valdību saukt palīgā, ja nepieciešams, un iekļaut mūs attiecīgos plānos. Diemžēl jau 14 mēneši ir pagājuši, neesam sadzirdējuši aicinājumu. Mūsu stacijas ir spējīgas nodrošināt šo lokālo ģenerāciju, bet diemžēl ir arī daudz tehnisku jautājumu un likumos, normatīvajos aktos neparedzētu situāciju, kuras būtu jāatrisina jau iepriekš, preventīvi. Tā nevar būt stihiska rīcība pēc tam, kad ārkārtas situācija jau ir iestājusies. Šobrīd svarīgākais ir sākt aktīvas sarunas par šiem jautājumiem."

Runājot par izkliedēto ģenerāciju, būtisks aspekts ir arī šo ražojošo iekārtu īpašnieku atbildība; sapratne, ko darīt apdraudējumu gadījumos, piemēram, kā un kad iekārta jāatslēdz no tīkla utt. Jansons aicināja nebūt vieglprātīgiem: "Citam varbūt liekas, ka, hei, tā taču ir tikai neliela kastīte man pie sienas, un es jau neesmu liels ražotājs, bet, arī uzliekot mikroģeneratoru, jūs kļūstat par kopējās sistēmas dalībnieku un jums, tieši tāpat kā lielajiem ražotājiem, jādarbojas atbilstoši noteiktām prasībām."

Vecie laiki atpakaļ nenāks

Katastrofu gadījumos elektroapgādes drošības atbalsta funkciju īstenošanā tiek iesaistīts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kas "ikdienišķajās krīzēs" – vētrās, plūdos, puteņos – strādā plecu pie pleca ar energoapgādes sistēmas darbiniekiem. Dienests plāno resursus gan savas darbības nodrošināšanai, gan arī, lai katastrofu gadījumos varētu palīdzēt svarīgiem infrastruktūras objektiem, kā arī uzņēmumiem un pašvaldībām.

Фото: Publicitātes foto
VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts akcentēja, ka mēs dzīvojam mierīgā vidē, "Dieva ausī", jo pārsvarā apdraudējumi ir klimatiski, meteoroloģiski, hidroloģiski, mēdz būt arī cilvēku kļūdas. Latvija novērtēti vairāk nekā 30 apdraudējumi, bet liela daļa no tiem nenotiek bieži vai arī iedzīvotāji tos nemaz neizjūt, jo tie tiek operatīvi novērsti bez jūtamām sekām.

Nakurts atgādina, ka laiki un situācijas mainās, un to nereti var manīt, tikai paraugoties pagātnes šķērsgriezumā, arī energodrošības kontekstā: "Paskatīsimies uz sevi sākumā kā uz indivīdu. Divdesmit vai trīsdesmit gadus atpakaļ – cik daudziem no jums bija powerbank jeb ārējās uzlādes ierīces? Nu, nebija, tāpēc ka nebija portatīvo iekārtu vai datoru. Kad jūs devāties komandējumā, jūs vispār par to nedomājāt, jo tad tas nebija aktuāli. Šobrīd tas ir kļuvis svarīgi, sākam domāt par savu individuālo neatkarību un drošību, pie tā pieder arī atjaunīgās enerģijas risinājumi. Šos riskus apjautušas arī pašvaldības, ja skatāmies kopienas līmenī. Ir arī jāsaprot, ka ieguldījums drošībā vienmēr dārgi maksā, bet peļņu no tās iegūt nevar, tikai stabilitātes sajūtu."

Neviena valsts nav gatava pilnīgi visa veida apdraudējumiem, tas nav iespējams ne fiziski, ne finansiāli. Tieši tādēļ eksistē starptautiskie sadarbības un palīdzības mehānismi. "Latvija ir Eiropas Savienībā, kur ir izveidots Eiropas civilās aizsardzības mehānisms, kur katastrofu gadījumā mums ir iespēja prasīt palīdzību. Protams, tas nenozīmē, ka mēs ērti iesēžamies krēslā un sakām, ka mēs neko vairs nedarīsim un neplānosim, jo mēs jau šo palīdzību saņemsim. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir parādījis to, ka enerģijas joma ir kļuvusi par starptautisku ietekmes instrumentu vai ieroci ("weaponised"), ar kuru var uzspiest savus spēles noteikumus, ietekmēt un draudēt citām valstīm. Domāju, ka eksperti šajā jomā varētu apliecināt, ka atpakaļceļa nav, iepriekšējie laiki neatgriezīsies. Mums ir nepieciešams pielāgoties šodienas apdraudējumu realitātei, apstākļiem, un ieguldīt enerģētiskā noturībā."

Drošums ir dažādībā

Nakurts aicina arī skatīties un izvērtēt jaunos izpētes un attīstības risinājumus, piemēram, modulārajām atomelektrostacijām, kur neizmanto urānu. Arī viņš ļoti atbalsta izkliedēto elektroenerģijas ražošanu, uzsverot, ka nepieciešama daudzveidība, nevar izmantot vienu resursu un risinājumus nevienā jomā: "Es minēšu kādu piemēru – neviena valsts neizmanto tikai vienu risinājumu agrīnajai brīdināšanai un informēšanai par apdraudējumiem. Kāds kādreiz teica – sirēnas, radio un televīzija esot novecojis risinājums. Jā, tā saucamais konvencionālais risinājums, bet arī atsevišķos gadījumos var nodrošināt efektivitāti, jo datu pārraidei tiek izmantoti neatkarīgi sakaru kanāli, kā arī ir iespēja nodrošināt tā darbību elektroenerģijas pārrāvuma gadījumā, jo iekārtas darbojas uz autonomām baterijām. Latvijā paralēli tiek izmantoti sociālie tīkli, lai informētu sabiedrību par apdraudējumiem."

Šobrīd Latvijā tiek īstenoti pasākumi, lai apdraudējuma situācijās katrs iedzīvotājs savā mobilajā tālrunī saņemtu paziņojumu, arī lokālu, par to, kas ir noticis un kā rīkoties. Apdraudējuma situācijās atsevišķos gadījumos tiek izmantots arī pavisam elementārs risinājums – apdraudētajā teritorijā operatīvie dienesti apziņo iedzīvotājus ar esošajiem skaļruņiem, kas izvietoti uz operatīvā transporta. Arī civilajā aizsardzībā vai, domājot par enerģētikas drošību, ir jāapzinās, ka nevar būt viens vai tikai pāris risinājumi pakalpojuma drošības jomā.
Ivars Nakurts, VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks

Arī Junghāns piekrita, ka drošums ir dažādībā: "Izteikta viena veida nosliece uz viena veida tehnoloģiju nozīmē, ka, ja tas avots tiek traucēts, tā ir potenciāla problēma. Līdz ar to tā izkliedētā un dažādā ģenerācija noteikti ir par labu. Protams, no otras puses, tas nozīmē, ka energosistēmā ienāk daži tūkstoši, pat daži desmiti tūkstošu spēlētāju, un katram ir savs veids, kā viņš strādā, kā pieņem lēmumus, kad ražot, kad neražot. Atšķirties var arī tehnoloģijas veids. Tā ka nosacīti tas haosiņš varētu būt vēl lielāks. Bet tas, kā mēs no pārvades operatora puses to menedžējam, - mēs mēģinām pielāgot elektroenerģijas tirgu. Tas ir līdzīgi kā ar satiksmi – ja mēs redzam, ka satiksmes plūsma pilsētā pieaug, tad ir jāmaina noteikumi – varbūt ir papildu līnija jāieliek sabiedriskajam transportam, lai lielākā cilvēku masa var nonākt līdz galamērķim ātrāk, efektīvāk. Līdzīgi arī pārvades sistēmā – ir jāpielāgo tirgus, lai tūkstošiem lielais ražotāju un patērētāju skaits kopumā strādātu koordinēti."

Rezumējot ir skaidrs, ka visām iesaistītajām pusēm jāgatavojas jauniem izaicinājumiem un ģenerācijas struktūras maiņai, kā arī nevar "likt visu uz vienu kārti".

Tas, ko parāda mūsu industrijas pieredze, ir, ka visas zāles noteikti neder visām slimībām, un nekādā gadījumā nevar piekrist tiem, kas liek uzsvaru tikai uz lielajām ģenerējošām jaudām vai tieši pretēji – uz izkliedētajām mazajām jaudām. Tieši pēdējo gadu pieredze to parāda ļoti labi.
Gunārs Valdmanis, Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors

Pilnu diskusiju videoformātā var noskatīties un noklausīties šeit.

Forumu "AC/DC Tech" organizē Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" ar mērķi veidot dialogu starp lēmumu pieņēmējiem, nozares ekspertiem, tirgus dalībniekiem un jaunuzņēmumiem par nozares transformāciju, kā arī informēt plašāku sabiedrību par izaicinājumiem un gaidāmajām izmaiņām elektroapgādes jomā.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !