Pašvaldību galvenais uzdevums ir rūpes par to iedzīvotājiem un mājsaimniecībām – nav svarīgs ne to
skaits, ne maksātspējas līmenis. Pašvaldību administrācijai būtu jābūt kā labam vadītājam -
godprātīgam, ekonomiskam un tālredzīgam, lai nodrošinātu pakalpojumus un infrastruktūru novadā
dzīvojošajiem, kā arī ērtu un patīkamu vidi viesiem.
Kandavas novads ir neliels, šobrīd aptuveni 9000 iedzīvotāju un apmēram uz pusi mazāk mājsaimniecību, tāpēc vēsturiski esam lēmuši par labu sadarbībai ar kaimiņu pašvaldībām dažādu funkciju nodrošināšanā. Viens no tādiem "eksperimentiem" ir divdesmit gadus atpakaļ deviņu pašvaldību dibinātā kapitālsabiedrība - SIA "Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra"" (AAS Piejūra). Toreiz tas bija pietiekami sarežģīts process, jo bija jāpanāk kompromiss starp vairāku novadu interesēm, lai visām šīs plašās teritorijas mājsaimniecībām tiktu sniegt vienādas kvalitātes pakalpojums par pieņemamu cenu.
Kāpēc "Piejūra" ir eksperiments?
Sākotnējais kapitālsabiedrības "AAS Piejūra" uzstādījums bija izveidot poligonu un izmantot Kohēzijas projektu sniegtās iespējas realizēt vides sakārtošanas un ekonomiskās attīstības jautājumus. Mērķis bija strādāt ar dalīto atkritumu savākšanu un izglītot sabiedrību par vides jautājumiem, kas arī tika darīts.
Kā katram uzņēmumam, arī "AAS Piejūra" bija nepieciešama attīstība, tāpēc pirms apmēram pieciem gadiem kapitālsabiedrības vadība piedāvāja dibinātājiem palielināt darbības apjomu uzņēmuma peļņas un stabilitātes vārdā, uzņemoties arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus. Dalīto atkritumu virziens toreiz lielu peļņu nedeva, jo nebija plašs tīkls, kur tos nodot pārstrādei, kā arī kritās šķiroto atkritumu (PET, kartona) cenas. Iedzīvotājiem tobrīd tarifi bija izdevīgi, vieni no zemākajiem, salīdzinoši ar citām Latvijas pašvaldībām, pakalpojums tika sniegts, un viss ritēja savu gaitu.
Diemžēl ar laiku SIA "AAS Piejūra" valdes locekļiem dotā uzticība izplēnēja, jo gan gada pārskati tika slēpti, gan dotā informācija bija virspusēja un daļēja. Piemēram, otrās apjomīgās kredītsaistības, lai iegādātos tehniku, konteinerus un tamlīdzīgus aktīvus, tika nodrošinātas ar ķīlu, par ko gan kapitālsabiedrības vadība dibinātājpašvaldību pārstāvjus neinformēja, līdz ar to tika ieķīlāta arī ES Kohēzijas fonda projekta ietvaros iegādātā manta, ko nedrīkstēja darīt, un kas paredz finanšu korekcijas uzrēķinu. Pamazām mūsu rīcībā nonāca fragmentāra informācija par zaudējumiem, dažādiem pārkāpumiem, nesaimniecisku rīcību, bet precīzi paskaidrojumi nesekoja. Visu pamatoja ar lielajām kredītsaistībām.
Trauksmes zvans un 4 miljoni
Pēc tam, kad revidents norādīja uz maksātnespējas pazīmēm, dibinātāji sāka satraukties un padziļināti izvērtēt reālo situāciju. Auditori no Talsu, Jūrmalas un Tukuma pašvaldībām atklāja nelikumības (piemēram, nelikumīgu degvielas izmantošanu, neizdevīgus līgumus par labu toreizējam vadības pārstāvim utt.). Kriminālprocess, nomainīta valde, lauzti nesaimnieciskie līgumi, un samazināti administratīvie izdevumi bija likumsakarība, bet ar to viss nebeidzās. Jaunieceltais valdes loceklis savus solījumus (piemēram, necelt tarifus, neprasīt pašvaldībām papildu ieguldījumus) neturēja.
Drīz deviņu pašvaldību dibinātā kapitālsabiedrība piedzīvoja vēl vienu triecienu - Tukuma pārkraušanas un šķirošanas stacijā notika ugunsgrēks. Mēs, Kandavas novada dome, ierosinājām atkritumu apjoma pa frakcijām (bioloģiski noārdāmo, bioloģiski nenoārdāmo, mehāniskās apstrādes, būvniecības, liela izmēra, šķiroto un cita veidu atkritumu) inventarizāciju, lai gūtu pārliecību, cik no tiem tiek atšķiroti otrreizējai pārstrādei un cik tiek noglabāti šūnā, cik liels ir uzkrājums un tml., kam gan pārējie dibinātāji nepiekrita. Tāpēc netika pārbaudīts, cik lieli tieši ir uzkrājumi un vai viss atbilst valsts piešķirtajai atkritumu uzglabāšanas kategorijai. Līdz ar trauksmes cēlāja starpniecību tur viesojās Valsts vides dienests un neatkarīgi veiktajā inventarizācijā secināja, ka norādītais uzkrātais daudzums neatbilst realitātei, bet kontrolējošās valsts iestādes saņem nepareizus datus. Tika secināts – ir nodarīts būtiskais kaitējums dabai, dabas resursa nodokļa nomaksa nav bijusi veikta 971 822 eiro apjomā, tāpēc soda apmērs sasniedza 4 056 788 eiro.
Atkal kriminālprocess, jo bez šaubām tā bija vadības pilnvaru pārkāpšana un pienākumu neizpilde, nodarot kaitējumu sabiedrības interesēm. Mata galā ir kapitālsabiedrības pastāvēšana, jo soda gadījumā ir iespējama arī mantas konfiskācija, naudas piedziņa vai uzņēmuma likvidācija. Bet kā rīkoties pašvaldībām, kam jānodrošina regulāra un kvalitatīva pakalpojuma sniegšana iedzīvotājiem?
Maza pašvaldība un tās tiesības
Diskusijas "Piejūra" dalībnieku starpā noklusa, un kapitālsabiedrība darbību turpināja kā līdz šim, gaidot, kad būs kāds tiesas spriedums. Nozari pārraugošais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs slavēja jauniecerēto 7 miljonu eiro projektu par tekstila un bioloģisko atkritumu pārstrādes ieviešanu. Mūsu pašvaldības pārstāvji toreiz vērsa ministra uzmanību faktam, ka kriminālprocess jau ir uzsākts, tomēr izrādījās, ka risks, ka būs jāmaksā soda nauda 4 miljonu apmērā, tāds sīkums vien esot...
Līdz šim Kandavas dome nav ieguldījusi lielas summas SIA "AAS Piejūra" pamatkapitālā. 2020. gada otrajā pusē "Piejūra" vadība dibinātājpašvaldībām prasīja atkal ieguldīt pamatkapitālā. Atkritumu nozare kopumā pasaulē nav zaudējumus nesošs bizness, jo pārstrādes apjomi nav atkarīgi no laikapstākļiem vai politiskās varas – pandēmijā tie pat pieaug. Tāpēc nebija skaidri izprotama nepieciešamība pēc vairākiem lieliem ieguldījumiem vai arvien jaunām kredītsaistībām uzņēmumam nozarē, kur - strādājot godprātīgi un profesionāli - līdz zaudējumiem var nonākt nemākulības dēļ vai force majeure apstākļos.
Kandavas deputāti lēma, ka neieguldīsim - mūsu iedzīvotāji jau maksāja par atkritumu apsaimniekošanu pēc piestādītajiem rēķiniem, kāpēc viņiem no nodokļu maksātāju naudas būtu tas jādara vēlreiz? Tāpēc pamatojumu papildu ieguldīt lielāku nodokļu maksātāju naudu neredzējām. Līdz ar mums tā rīkojās arī Jūrmalas dome. Pārējās pašvaldības veica ieguldījumus, uz ko Finanšu ministrija norādīja, ka šāds pašvaldību solis ir uzskatāms par nelikumīgu komercdarbības atbalstu, un rezultātā tika dzēstas otrā kredīta saistības. Bet tas nozīmē, ka drīz vien uzņēmumam būs atkal būs jāmeklē nauda pamata kredīta saistību dzēšanai.
Rezultātā mēs, Kandavas novada dome, esam 0,036% daļu īpašnieki, jo izvēlamies paturēt tiesības saņemt pakalpojumu un sekot līdzi kapitālsabiedrības darbībai. Tomēr finanšu plūsmu neprofesionālā un nesaimnieciskā pārvaldība saņēma kritiku ne tikai no Finanšu ministrijas, bet arī otrā kredīta izsniedzēja – banka nevēlējās pagarināt aizdevuma līgumu, tagad pašvaldības tik tikko ir parakstījušas bankas galvojumu jau uz daudz stingrākiem un neizdevīgākiem noteikumiem. Šobrīd SIA "AAS Piejūra" plāno papildināt darbinieku skaitu un pieņemt darbā labi apmaksātus speciālistus (piemēram, vēl vienu grāmatvedi, iepirkuma speciālistu u.c.), kam neredzam pamatojumu un kas palielinātu gada budžeta izdevumus vēl par 100 000 eiro. Īpaši tad, ja uzņēmums to nevar atļauties, turklāt kādam no ieplānotajiem speciālistiem ir vienlīdz liela alga kā, piemēram, dibinātājpašvaldības izpilddirektoram.
Pašvaldību bizness
Kapitālsabiedrības SIA "AAS Piejūra" vadības arguments, ka dalībniekiem ir jāiegulda, lai saglabātu šo apsaimniekošanas veidu, nav izprotams. Turpināt finansēt kapitālsabiedrību, kas nav profesionāli pārvaldīta un pieļauj likumpārkāpumus, nav godīgi pret Kandavas novada un citu pašvaldību iedzīvotājiem. Mēs neatsakāmies no pamata saistībām, parakstītā galvojuma, tomēr pašvaldībām ir jāspēj atzīt neveiksmīga dalība komercdarbībā, ja tā nes lielākus zaudējumus nekā ieguvumus.
Arī Konkurences padome norāda, ka atkritumu apsaimniekošana nav īsti pašvaldības funkcija, jo nozarē pastāv konkurence un privātie uzņēmēji var sniegt šādu pakalpojumu. Uzskatu, ka vajag organizēt publiskos iepirkumus, kuros SIA "AAS Piejūra" varētu piedalīties un konkurēt ar citiem tirgus spēlētājiem. Tā būtu godīga konkurence, kas rezultētos vislabākā risinājuma izvēlē pašvaldības iedzīvotu vajadzību nodrošināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
