Kamēr ar nodokļiem lāpīsim budžetu, nejutīsim smēķētāju samazināšanos

RTU Muitas un nodokļu katedras asociētais profesors Dr.oec. Māris Jurušs, kas ilgstoši pētījis nelegālo cigarešu tirgu, atzīst, ka smēķēšanas mazināšanai drīzāk ir jāmeklē komplekss risinājums – izglītība, kultūra, uzvedības maiņa. Viņa ieskatā akcīzes nodokļa palielināšana nedrīkst būt par pašmērķi: "Mums ir maza, atvērta ekonomika. Ja runājam par akcīzes nodokli, tad pamatmērķis ir ierobežot kaitīgo preču patēriņu. Tomēr Latvija izvirza fiskālo mērķi – ieņēmumu palielināšanu. Tas traucē sasniegt mērķi – samazināt patēriņu."

Šī "skrūvju piegriešana" ar akcīzes nodokļa palielināšanu veicina cigarešu kontrabandu, kā rezultātā valsts budžetam iet secen budžeta ieņēmumi, ko varētu nomaksāt legālie tirgotāji. Koks ar diviem galiem. Tam piekrīt arī pētnieks: "Mums blakus ir valstis ar lieliem tirgiem (Krievija, Baltkrievija), kur nodokļi šiem produktiem ir daudz mazāki. Un otrs – mēs visu laiku konkurējam ar Baltijas valstīm. Politiski starp valstīm mums ir sadarbība, bet brīvais tirgus ir brīvais tirgus ar brīvu preču apriti. Ir produktu nišas, kur mums nav jābaidās no Krievijas un Baltkrievijas un to zemajām produktu cenām, bet gan vairāk no mūsu kaimiņvalstīm Baltijā. Alternatīvo smēķēšanas produktu nišā pat Skandināvijā nodokļi ir mazāki nekā Latvijā."

Vērtējot līdzšinējās akcīzes nodokļa politikas efektivitāti, Jurušs norāda, ka ir jāmeklē komplekss risinājums. Arī akcīzes politikā būtu jāievēro dažādi faktori un galvenais – šo darbību mērķim ir jābūt patēriņa samazinājumam, nevis akcīzes nodokļa celšanai ar mērķi palielināt budžeta ieņēmumus. "Kā ir jauna budžeta stādīšana, tā skatās uz ieņēmumu palielināšanu, nevis uz patēriņa samazināšanu. Vai esat kādreiz budžeta kontekstā dzirdējuši, ka teiktu, ka, palielinot akcīzes nodokli, samazinās smēķēšanas apjomi? Parasti visi runā, cik tas dos papildu naudu, bet prakse rāda, ka dzīvē tas nestrādā, jo netiek ņemti vērā citi faktori, tai skaitā zemas cenas kaimiņvalstīs," atzīst Jurušs.

Latvijā patlaban pie nodokļa likmēm alternatīvajiem produktiem, kas ir augstākās Baltijas valstīs, ir pamatotas bažas, ka var strauji attīstīties alternatīvo produktu nelegālais tirgus. Rīgas Tehniskās universitātes pētījumu dati jau atspoguļo, ka 32% no alternatīvajiem produktiem tiek iegādāta nelegālā ceļā.

Eksperts arī min Igaunijas stratēģiju kā piemēru – līdzīgi kā ar alkohola produktiem un nodokļu sloga samazināšanu, līdzīga stratēģija izvēlēta arī saistībā ar alternatīvajiem smēķēšanas produktiem, kas ir mazāk kaitīgi par cigaretēm: "Igaunija reaģē uz Latvijas lēmumiem. Mēs šogad palielinājām nodokļus alternatīvajiem smēķēšanas produktiem, piemēram, karsējamai tabakai, igauņi šo lēmumu par nodokļa celšanu atlika. Elektroniskajām cigaretēm viņi ieviesa 0% likmi, nevis pieaugumu, bet iesaldēja. Politiski mums ir sadarbība, bet nodokļu ziņā tā konkurence ir ļoti liela."

Atkarība no cigaretēm ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem, ko visbiežāk rada onkoloģiskas saslimšanas un citas slimības. Bezdūmu nozares asociācija kopā ar ekspertiem rīkoja diskusiju "Kā valsts var mazināt sabiedrības atkarību no cigaretēm", lai runātu par līdzšinējām tendencēm un rezultātiem un aplūkotu ārvalstu praksi. Visu diskusiju var noskatīties šeit.