Rīkotajā diskusijā "Sabiedrība vai cigaretes: kāda ir Latvijas izvēle?" tās dalībnieki atzina, ka cigarešu atkarība korelē ar sekām uz veselību. Tāpēc, ja vēlamies uzlabot sabiedrības veselību, tad tradicionālo cigarešu atkarības mazināšana būtu svarīgs priekšnosacījums.
"Pēc profesijas es esmu ārsts, bet es nevaru skatīties tikai uz šo situāciju no ārsta skatpunkta. Vienlaikus esmu valstsvīrs (Saeimā apakškomisijas vadītājs) un man ir jāskatās plašāk – arī uz nomaksātajiem nodokļiem, alternatīvām. Mums ir grūti pārliecināt Veselības ministriju, ka lēmumi ir jāpieņem ne tikai no medicīniskā vērtējuma, bet arī kā valstsvīriem," norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs. Vēl svarīgi ņemt vērā, ka viens ir nacionālais līmenis, kas ir Saeimas lēmumi, bet šādi lēmumi ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Turklāt visiem produktiem tabakas tirgū ir jābūt regulējumam – gan klasiskajām cigaretēm, gan arī alternatīvām, bet šim regulējumam ir jābūt samērīgam un vienādiem spēles noteikumiem, bet šobrīd ir sajūta, ka Veselības ministrija dara visu, lai alternatīvos produktus izstumtu no tirgus, kas nozīmē, ka nākotnē būs tikai klasiskās cigaretes.
Ervīns Isajevs, Bezdūmu nozares asociācijas pārstāvis, norāda, ka šobrīd ir atvērta tabakas direktīva, kas ir ieviesta visās Eiropas savienības dalībvalstīs: "Pirmais tās melnraksts nāks klajā šī gada beigās, nākamā gada sākumā. Tas ir ilgs process, jo vēl sekos apspriešana, diskusijas. Ieviešana plānota tikai pēc 2027.gada." Asociācijas pārstāvis piekrita Orlovam par to, ka kaut ko aizliedzot un ceļot akcīzes nodokli ir jāskatās kompleksi – ja kaimiņvalstīs būs cits regulējums, tad pieaugs nelegālais tirgus.
Turklāt Bezdūmu nozares asociācijas pārstāvis dalījās ar Skandināvijas pieredzi – tur saskaņā ar pētījumiem alternatīvie produkti ir samazinājuši smēķētāju skaitu. Rezultātā Zviedrijai ir vismazākais asinsvadu un plaušu slimību īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem Eiropas Savienībā.
Sociologs Arnis Kaktiņš diskusijā atzina, ka viņaprāt labāk būtu pašiem definēt savu pozīciju un risināt savas problēmas, nevis gaidīt, ko Eiropa teiks vai nesīs gaismu. Sociologs aicina paanalizēt, kurš no tā būtu labuma guvējs. Un kaut ko aizliedzot, jārēķinās ar organizēto noziedzība un tās interešu palielināšanos.
Savukārt Iveta Ziemele, kustības "Latvijas Bērni bez cigaretēm" aizsācēja, atzina, ka mēs dzīvojam krāsu paletē, kur nav tikai balts un melns. Strādājot biedrībā, viņa saskaras ar šīm atkarību situācijām katru dienu. Redzot no malas, viņa secina, ka atkarības ir un būs. Tāpēc ir jārod ceļš uz kaut kādu attīstību. Mēs nevaram palikt tajā pašā attīstības līmenī, kādā bijām pirms daudziem gadiem. Ja ir kādas alternatīvas, tad ir jāizsver šis ceļš." Viņa aicina atcerēties par stratēģiju saistībā ar ekoloģiju – pārmaiņas paradumu maiņā notiek pakāpeniski. Piemēram, saistībā ar transportlīdzekļu dzinējiem. Šobrīd arvien vairāk runā par elektromobiļiem, bet šī pāreja nenotiek vienā dienā, aizliedzot ar likumu, bet gan pakāpeniski.
Atkarība no cigaretēm ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem, ko visbiežāk rada onkoloģiskas saslimšanas un citas slimības. Nesen izveidotā bērnu vecāku kustība "Latvijas bērni bez cigaretēm" kopā ar ekspertiem rīkoja diskusiju "Sabiedrība vai cigaretes: kāda ir Latvijas izvēle?", lai turpinātu spriest par to, kā samazināt Latvijā atkarību no cigaretēm. Visu diskusiju var noskatīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
