Andris: drosme uzvarēt vēzi arī bezspēcības brīžos

Andrim (vārds mainīts, 52 gadi) vēža diagnoze tika atklāta strauji. Veselības krīze sākās 2018. gadā, kad parādījās pirmās problēmas. Pēc dzīvesbiedres iedrošinājuma Andris devās vizītē pie speciālista. Veicot nepieciešamās pārbaudes, tika atklāts vēzis, un sekoja ķīmijterapijas kurss.

Andris sākotnēji meklējis atbildi, kāpēc tas noticis ar viņu. Vīrietis ikdienā piekopis sportisku dzīvesveidu, uz dzīvi vienmēr raudzījies pozitīvi, taču sapratis, ka ieslīgšana atbilžu meklēšanā atņem tik vajadzīgo spēku, kas nepieciešams ārstēšanās procesam. Andris pieņēmis iekšēju lēmumu uzvarēt slimību, no sevis cīņai dodot maksimālo, ko vien iespējams dot.

Kā stāsta Andris, visgrūtākās bijušas pirmās terapijas reizes – izkrīt mati, mute paliek jēla. "Tu burtiski redzi, kā nenovēršami mainies," piebilst Andris, uzsverot, ka pēc tam ķermenis esot apradis. Svarīgākais – pēc ārstēšanās strauji palicis labāk. "Protams, ķīmijterapijas atstātās sekas ķermenī bija jūtamas vēl ilgi pēc tam, bet griba dzīvot ir lielāka par pārejošām grūtībām...", tā Andris.

Kādu laiku bijis miers. Andris braukājis uz pārbaudēm onkoloģijas nodaļā un dzīvojis cerībās, ka viss ir labi, taču vienā brīdī audzējs atkal sācis augt. Bijis liels nespēks, tika veikta asins pārliešana un uzsākts jauns ķīmijterapijas kurss. Pēc trīs mēnešu ārstēšanās audzējs atkal kļuva aktīvs. Andris juta izmaiņas kaulos – bija sākusies muskuļu atrofija, kustības kļuva ierobežotas.

Diagnoze vēzis pārvērš ikviena pacienta dzīvi, jo nu dienas kārtībā jāieplāno regulāras ārsta vizītes. Andrim spēku devusi iespēja turpināt strādāt visu ārstēšanās laiku, jo viņam komunikācija un darbs ar cilvēkiem sniedz pozitīvu enerģiju un neļauj iegrimt bēdās. Tomēr sarunās ar apkārtējiem Andris par savu diagnozi vairās stāstīt, jo negrib dzīvot ar sajūtu, ka kādam uzkrāvis savas problēmas. Kā atzīst Andris, viņš negrib saņemt kādu īpašāku attieksmi tikai savas diagnozes dēļ, gluži otrādi – līdz šim no malas pat īsti neesot bijis redzams, ka Andrim kas kaiš. Iespēju robežās viņš ir turpinājis sportot – pirms gada skrējis krosu, braucis ar riteni, cilājis svarus. Andris gan atzīst, ka visas krīzes, veselības saasinājumi uznāk pēkšņi: "Vienreiz aizgāju no rīta uz darbu un vakarā vairs nevarēju atnākt atpakaļ. Gāju kā piedzēries vājuma dēļ. Tomēr, lai gan ir slikti, es esmu optimists. Stiprina tuvākais cilvēks blakus."

Andris ir pārliecināts, ka izdzīvot ārstēšanās posmu un sadzīvot ar diagnozi ir daudz grūtāk, ja esi pesimists. "Man nav bijis grūti aiziet slimnīcā uz savām procedūrām, es tur jūtos pieņemts, man palīdz un aprūpē. Kādreiz ir garas rindas, taču, kad saņemu savu kārtas numuriņu, uzlieku mūziku un guļu. Citreiz parunāju ar kādu pacientu," saka Andris.

Viņa motivācija ir dzīvotgriba. "Šajā laikā ir bijuši brīži, kad ir gribējies padoties, taču arī slimnīcas māsiņas ar savu atbalstu neļauj tam notikt. Andrim palīdz arī doma, ka viņš var turpināt ierasto dzīvi un apkārtējie par viņa diagnozi nemaz nezina. "Ja tu jūties kaut cik normāli, tad vienkārši dzīvo un dari savas lietas, lai arī viegli tas nav. Negribu, ka mani sāk žēlot," piebilst Andris.

Ar grūtībām spiesti saskarties ne tikai vēža pacienti, kam jāiet cauri intensīvam ārstēšanās procesam, jācīnās par atbilstošu terapiju, bet arī ārsti, kuriem nereti jāsadzīvo ar bezcerības sajūtu, cīnoties par pacienta vietu onkoloģiskajā nodaļā ārstēšanās uzsākšanai, resursu trūkumu vai atbilstošāko terapiju, ja uzsāktā nepalīdz. Tie ir lūzuma punkti, kad ārsts apzinās, ka viņa iespējas palīdzēt pacientam ir ierobežotas, ārstēšanās procesu aizēno sistēmas blaknes, bet tie ir šķēršļi, pie kuriem nedrīkst padoties –joprojām uzstājīgi tiek meklēti veidi, kā nodrošināt pacientam labāko ārstēšanu.

Sistēmas blaknes šogad visspilgtāk izjūt 874 onkoloģiskie pacienti, kuriem vēža ārstēšanai bija nepieciešami moderni un jau pieejami medikamenti, bet – valsts tos neapmaksā. 2023. gadā finansējumu zālēm vajadzēs jau 2028 pacientiem, un viņu gadījumos mediķi zina – apmaksātās zāles nav tik efektīvas.

Pētījumi rāda, ka labākos rezultātus vēža ārstēšanā var sasniegt, ja apvieno standarta ķīmijterapiju, kas Latvijā ir apmaksāta, ar inovatīvajām terapijām, kas visām diagnozēm pie mums diemžēl nav pieejamas. Ir onkoloģiskie pacienti, kuriem cita varianta, kā ārstēšanās ar inovatīvajām zālēm, nemaz nav.

Taču, cīnoties par zālēm, būtiskākā lieta, kas tiek pazaudēta, ir laiks. Tādēļ situācijās, kad jālūdz valsts atbalsts efektīvāku zāļu iegādei, paralēli tiek uzsākta ārstēšanās terapija ar to, kas tobrīd ir pieejams. Vēzis ir jābremzē.

Finansējuma pieprasījuma sagatavošana vēža medikamentiem, kas nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā, prasa pietiekami daudz ārsta resursu un laika, vienlīdz svarīga ir pacientu līdzestība. Ārstu konsīlijs gatavo iesniegumu Nacionālajam veselības dienestam (NVD), aprakstot diagnozi, piemeklējot terapiju, aprēķinot izmaksas, paredzot, cik ilgs varētu būt ārstēšanas kurss. Kad visi dokumenti ir sagatavoti, atbilde tiek gaidīta vidēji mēnesi. Paralēli šos pašus dokumentus NVD iesniedz arī pacients.

Pēc mēneša, ja tiek saņemts oficiāls atteikums pacientu ārstēt ar efektīvākām zālēm, pacients var vērsties, piemēram, ziedot.lv, atverot ziedojumu kontu un lūdzot palīdzību sabiedrībai. NVD noraidošo lēmumu var arī apstrīdēt, vēršoties tālāk tiesībsargājošās institūcijās, taču arī tas ir laikietilpīgi.

Ja NVD lēmums ir pozitīvs, ārstēšanās turpinās ar efektīvāku valsts apmaksātu terapiju. Pērn pozitīvus lēmumus saņēma 33 onkoloģiskie pacienti.

Raksts sagatavots sadarbībā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju (SIFFA).