Iedzīvotāju digitālās prasmes – pamats nākotnes izaugsmei

Kad 2020. gadā tika izsludināta Eiropas digitālā desmitgade, neviens nespēja paredzēt, ka nākamajos divos gados sekos negaidīta un visaptveroša pandēmija, Krievija iebruks Ukrainā un notiks reāla karadarbība tikai 1000 kilometrus no Latvijas robežas. Tieši globālie satricinājumi parādīja, ka vispārēja digitālā transformācija var būt izeja no šķietami bezcerīgas situācijas. Pandēmijas laikā strauji attīstījās e-komercija, vienlaikus nesot līdzi uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizāciju. Gan privātā, gan publiskā sektora darbiniekiem nācās pārgrupēties un gluži vai piespiedu kārtā uzlabot digitālās prasmes. Uzkrātā pieredze sniedza iespēju mūsu uzņēmumiem, Latvijas Informācijas un komunikācijas asociācijas (LIKTA) biedriem, ziedot savus resursus un laiku, lai nevalstiskajām Ukrainas palīdzības organizācijām izstrādātu noliktavu pārvaldības risinājumu, kas ļaus Latvijas valsts un iedzīvotāju atbalstam ātri un efektīvi sasniegt adresātus.

IKT nozare turpina izaugsmi. Nodarbināto skaits nozarē jau pārsniedz 40 tūkstošus, peļņas rādītāji tuvojas 600 miljoniem eiro, un mūsu pienesums veido 6%* no iekšzemes kopprodukta. Nodokļos IKT nozare 2021. gadā samaksājusi teju vienpadsmito daļu no visiem iekasētajiem nodokļiem – 8,7%**. Taču būtiskākais ir fakts, ka esam kļuvuši konkurētspējīgāki pasaules līmenī, radot pieprasītus produktus un risinājumus – eksporta rādītāji aug no gada uz gadu, IKT nozarei stabili nostiprinoties eksporta TOP3.

Tomēr digitālo prasmju ziņā Latvijas sniegums ir vidējs, aizvien ir vieta izaugsmei. LIKTA ir nospraudusi ambiciozus mērķus – līdz 2030. gadam sagatavot 100 000 IT un datu speciālistu, savukārt kvalitatīvu digitālo prasmju līmenim būtu jāaptver 80% iedzīvotāju. Kā to sasniegt? Ir jāmācās pašiem un jāizglīto jaunieši, kuri vēl nemaz nezina, ka vēlas vai vēlēsies būt mūsu jomas speciālisti. Līdz ar to ir svarīgi strādāt ar skolām un augstskolām, veicinot kvalitatīvu izglītību jau no pirmās klases. Iespējas izglītoties ir arī pieaugušajiem, turklāt liela daļa mācību vēl aizvien pieejama attālināti. Viens no šādiem projektiem ir "Women4IT", kura mērķis ir apmācīt sievietes, sniedzot tām jaunas zināšanas un prasmes pārkvalifikācijai un ceļot konkurētspēju darba tirgū. Šo programmu absolvējušas jau 900 Latvijas iedzīvotājas. Vērts atzīmēt arī LIKTA ciešā sadarbībā ar Latvijas Universitāti organizētās "Virtuālās prakses", kuras atbalsta Microsoft – ir patiess gandarījums, ka šo iespēju izmantojuši jau vairāk nekā 12 000 cilvēku visā Baltijā. Latvijā ir pieejamas vairākas mūžizglītības programmas, kas līdztekus vispārējām zināšanām piedāvā arī specializāciju vai pārkvalifikāciju IKT sektorā. Aicinu ikvienu padomāt, kādas jaunas digitālās prasmes varētu apgūt jau rīt, jo iespēju ir daudz un mācības lielākoties ir vai nu bez maksas vai ar minimālu līdzmaksājumu.

2023. gads Eiropā pasludināts par Prasmju gadu. Tā galvenais mērķis ir sniegt impulsu mūžizglītībai, tostarp prasmju pilnveidošanai un pārkvalifikācijai. Tās palīdz būt konkurētspējīgiem, pārvarēt dažādus izaicinājumus un arī ekonomiskās izmaiņas. Darbs IKT nozarē paredz, ka jāseko jaunumiem un jāmācās nepārtraukti, papildinot zināšanas atbilstoši jaunākajām tehnoloģijām un to sasniegumiem. Nepārtrauktam izglītošanās procesam un iemaņu izkopšanai būtu jākļūst par vispārēju principu visās nozarēs, lai mēs kopīgi panāktu valsts ekonomikas izaugsmi un augšupeju. Ikvienam no mums ir pieejams plašs instrumentu un atbalsta mehānismu klāsts, tostarp gan valsts, gan ES finansējums prasmju un zināšanu pilnveidošanai. Galvenais ir vēlme mācīties un apgūt ko jaunu!

* CSP provizoriskie dati par 2021.gadu

**VID dati par 2022. gada 1. ceturksni