Pensionēšanas vecums palielinās – vai ir pamats satraukumam?

Lai gan pagājušā gadsimta laikā paredzamais mūža ilgums ir ievērojami palielinājies, šobrīd attīstītajās un attīstības valstīs pārsniedzot pat 80 gadu vecumu, tas nenozīmē, ka veselība dzīves otrajā pusē neprasīs papildu aprūpi un papildu izdevumus medikamentiem un veselības manipulācijām. Tam būs nepieciešams pietiekams finanšu uzkrājums. Tas pats attiecas uz priekšlaicīgu pensionēšanos – ja plānots pilnas slodzes darbu pamest ap 60 gadu vecumu, tad jābūt pārliecībai, ka līdz tam laikam ir uzkrāti pietiekami finanšu līdzekļi, t.sk. arī pensiju 3. līmenī.

Ņemot vērā, ka cilvēku vidējais mūža ilgums palielinās un dzimstība ir zema, sabiedrība Eiropā un arī Latvijā strauji noveco, kas rada lielu spiedienu uz valstu pensiju budžetiem un nākotnē ietekmēs pensiju apmēru, ko iedzīvotāji saņems kā valsts pensiju. Vienlaikus Latvijas pensiju sistēma ir labvēlīga visiem nodokļu maksātājiem – visi trīs pensiju līmeņi atbalsta viens otru, piedāvājot labu diversifikāciju un arī papildu motivāciju.

Lai vecumdienas sagaidītu droši un pārliecināti, par savu pensijas kapitālu ieteicams piedomāt laicīgi un veikt sekojošus soļus, kas nodrošinās labāku dzīvi pensijas vecumā:

Lai atbildētu uz jautājumu "cik daudz man ir jākrāj?", sākumā jānoskaidro – "cik daudz es gribētu saņemt?". Sagaidāmo pensijas apjomu nosaka ar tā saukto aizvietojamības koeficientu, kas paredz, cik lielu daļu no līdzšinējiem ienākumiem var veidot pensija. Jo augstāks šis rādītājs, jo labāk – pasaulē kā mērķi to definē virs 70% no līdzšinējiem ienākumiem.

Tomēr Latvijā aina nav tik optimistiska, tostarp tāpēc, ka ierastās iespējas uzkrājumu veidošanai mūsu iedzīvotājiem ir pieejamas vai finansiāli iespējamas krietni īsāku laiku. Latvijas Bankas eksperti 2018. gadā aprēķināja, ka aizvietojamības koeficients Latvijā tuvākajās desmitgadēs svārstīsies 20–40% robežās, kas nozīmē, ka pensionējoties būtiski samazināsies personas ienākumi. Šie skaitļi viennozīmīgi norāda uz nepieciešamību aktīvi veikt papildu uzkrājumus. Tiem vajadzētu atlikt vismaz 10–15% no darba algas. Diemžēl vairums iedzīvotāju par šiem jautājumiem interesējas, tikai tuvojoties pensijas vecumam, nevis 25–40 gadu vecumā, kad būtu pareizas laiks šos ieradumus ieviest savā finanšu plānošanā.

Lai izveidotu pienācīgus uzkrājumus un nodrošinātu labklājību, ir pašsaprotami, ka kaut kas ir jādara lietas labā, t.i., ja cilvēks vēlas baudīt iespējami bezrūpīgākas vecumdienas, tad uzkrājumi ir jāveido pēc iespējas ātrāk. Ņemot vērā atbalstu, ko sniedz valsts uzkrājumiem pensiju 3. līmenī, tas ir viens no pirmajiem rīkiem, ko vērts izvēlēties. Pensiju 3.līmeņa galvenās priekšrocības ir viegli pieejams pakalpojums, kur ieguldījumu stratēģijas izvēle un īstenošana ir nodota profesionāļu ziņā, turklāt tiek ievērota disciplīna un nepastāv iespēja uzkrātos līdzekļus impulsīvi iztērēt. Papildus valsts stimulē uzkrājumu veidošanu nodokļu atvieglojumu veidā, kas šobrīd ir 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa no iemaksu summas, kas nepārsniedz 10% no bruto darba samaksas gadā, bet ne vairāk kā 4000 eiro. Arī darba devēji arvien bieži izvēlas pensiju 3. līmeni kā instrumentu, lai vienlaikus gan motivētu darbiniekus, gan palīdzētu veikt uzkrājumus .

Pensiju pārvaldnieku un pensiju fondu izvēle ir liela un, ja vien cilvēkam nav specifisku zināšanu, pareizā izvēle var šķist sarežģīta. Tomēr patiesībā tas nav pārāk sarežģīti, "Luminor" banka savā mājaslapā ir publicējusi vienkāršus pamatprincipus pareizā pensiju fonda izvēlei – ir vērts veltīt laiku un ar tiem iepazīties. Tāpat ir iespēja saņemt bezmaksas konsultāciju par uzkrājumu veidošanu pensiju 3. līmenī. Pieteikties konsultācijai var šeit.