Ceļa vārdi jaunam plānam onkoloģijas jomā

Skrīnings ir pārbaude veseliem cilvēkiem ar mērķi atklāt slimības agrīnā stadijā. Skrīninga programmas ir vērstas uz pārbaudēm cilvēkiem bez simptomiem, kuriem ir paaugstināts risks noteiktām slimībām, balstoties uz statistikas datiem, piederību vecuma grupai vai citiem faktoriem. Skrīninga metodes ir daudzveidīgas un katram orgānam piemērojama labākā metode vai metožu kombinācija. Skrīninga programmas onkoloģijā ir vērstas uz biežāk sastopamo vēža veidu novēršanu, tieši tādēļ ir ļoti svarīgi ieviest preventīvas darbības un skrīninga programmas, kuru lielākais ieguvums ir agrīnāka diagnostika, lētāka ārstēšana un veiksmīgāks ārstēšanās procesa iznākums. Pie limitēta budžeta skrīnings ir ilgtermiņa risinājums – mērķis ieguldīt līdzekļus profilaksei, prevencijai un sabiedrības informēšanai tagad, lai novērstu iespējami dārgu ārstēšanu un mazinātu mirstību.

Statistika Latvijā liecina, ka sievietes visbiežāk slimo ar krūts vēzi. Lai arī Latvijā jau uzsākta krūts vēža skrīninga programma, svarīgi apzināties, ka neviena skrīninga programma nespēj pastāvēt tikai uz papīra un plānos – ir vajadzīga aktīva sabiedrības atsaucība. Onkoloģijā šis ir īpaši svarīgi, jo tās ir smagas, dārgas un ilgstošas saslimšanas, ja netiek diagnosticētas laicīgi. Ar krūts vēzi Eiropā slimo katra vienpadsmitā sieviete, taču Latvijā skrīninga aptvere (sievietēm pēc 50 gadu vecuma) ir tikai ap 28% - faktiski tikai katra ceturtā sieviete ir patiesās rūpēs par savu veselību, tieši riska vai vecuma grupās. Tas zināmā mērā liecina par izglītības trūkumu, tādēļ ir svarīgi veidot arvien vairāk kampaņas un informēt par skrīninga nepieciešamību, jo tikai līdzatbildīga attieksme un atsaucība var ietekmēt slimības mazināšanos. Iespējams var pārmest, ka mums Latvijā ir ne visai pieejamas veselības aprūpes reputācija, taču tas nedrīkstētu mazināt katra cilvēka atbildību pret savu veselību.

Ir būtiski saprast, ka skrīninga programmas apmaksājam mēs katrs ar savu pienesumu valsts budžetam un skrīninga programmas nevar ieviest visas uzreiz, tas jādara pakāpeniski. Paralēli tam ir priekšnosacījumi par sistēmas gatavību realizēt skrīningus un sabiedrības gatavību tajos piedalīties. Jau minēju, ka skrīningi ir dažādi: krūts vēzis, kas jau mums ir, un nepieciešams celt sabiedrības iesaisti, prostatas vēža skrīnings ar prostatas specifiskā antigēna jeb PSA asins analīžu testu, ir zarnu vēža skrīnings, kas notiek ar videotehniku endoskopiski apskatot zarnu stāvokli, paņemot biopsijas vai noņemot augsta riska polipus. Ir nepieciešams paplašināt skrīningu zonas. Pie šī visa jāatzīmē, ka vīriešiem visbiežāk sastopamais ir plaušu vēzis – ļoti letāla slimība, jo tiek diagnosticēta novēloti, tāpēc arī par plaušu vēzi ir jārunā skrīninga kontekstā. Plaušu vēža sakarā skrīnings ir īpaši svarīgs, jo tas ir viens no "klusajiem vēžiem" – tam nav simptomu, izpausmes, kamēr tas nesasniedz galējas stadijas, kad jau ir par vēlu.

Svarīgi ir likt cilvēkam saprast savu lomu lielākā shēmā, jo skrīnings nevar funkcionēt, ja cilvēki tajā nepiedalās. Nenoliedzami, ka katram cilvēkam ir aizņemtība, savas prioritātes personīgajā un profesionālajā dzīvē, tieši tādēļ mūsdienu informācijas pārbagātībā ir nepieciešami mērķēti, skaidri atgādinājumi. Šajā kontekstā ir laba iespēja iesaistīt tehnoloģijas, taču tas nav iespējams, kamēr mums nav pilnīgi funkcionējoša "E-veselība". Ja tāda būtu, ir ļoti vienkārši ievietot algoritmu, lai sistēma atgādinājumus varētu izsūtīt – tas būtu elementārs tehniskais risinājums, kas noteikti palielinātu atsaucību. Mūsdienās saziņai ir jānotiek telefonā, nevis e-pastos, un noteikti ne pasta vēstulēs, jo uzaicinājumam ir jāsasniedz cilvēks caur to rīku, ko tas izmanto visbiežāk, un faktiski ikviens lieto telefonu. Ja norādīta cita kontaktpersona, piemēram, meita vai dēls, tad, lai viņi atgādina vecākiem, vecvecākiem un radiniekiem. Ir ļoti būtiski pētīt un analizēt, kā tiek pasniegta informācija, saziņa jāveido ar skaidrojumu "kāpēc?". Cilvēki būs atsaucīgāki, ja viņi sapratīs, kāpēc tas ir nepieciešams.

Arvien attīstot skrīningu Latvijā, mēs varam izglābt cilvēkus un viņu ģimenes no nelaimes, jo ir jāsaprot, ka mūsdienās vēzis ir katras ģimenes problēma, un tā ir hroniska slimība, ja tiek ārstēta savlaicīgi. Mēs varam ilgāk, efektīvāk atgūt pilntiesīgus, strādājošus sabiedrības locekļus, kuri neizkrīt no aprites savu veselības problēmu dēļ. Es domāju, ka tas ir sabiedrības kopdarbs, lai mēs būtu visi par vienu un viens par visiem.

Autors: Maija Radziņa, Latvijas Radiologu asociācijas viceprezidente un Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas prezidente