Foto: Publicitātes foto

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir uzsācis informatīvu sociālo kampaņu #Līdzvērtīgas iespējas. Kampaņas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību trīs problēmām, ar kurām nereti sastopas indivīdi un kuru iemesls ir viņu dzimums – algas atšķirības, karjeras izaugsme un profesijas izvēle. Vai tiešām dzimumu līdztiesība Latvijas sabiedrībā un darba tirgū netiek ievērota? Uz jautājumiem atbild Aija Bauere, Sabiedrības integrācijas fonda Sekretariāta direktore.

Kādēļ tieši šobrīd tiek aktualizēts jautājums par dzimumu līdztiesību?

Latvijā ir lielākais sieviešu īpatsvars Eiropas Savienībā (ES) - 54,3% no Latvijas iedzīvotājiem ir sievietes, bet ES dzimumu līdztiesības indeksā ierindojamies 15.vietā. Tas ir stipri viduvēji un mums ir visas iespējas sasniegt labāku rezultātu. Latvijā joprojām eksistē dzimumu līdztiesības problēmas, bet diemžēl mums ir izdevīgi tās ignorēt, slēpt un par tām vienkārši nerunāt. Ārēji Latvija būvē salīdzinoši labu fasādi, tomēr iekšējā čaula ir daudz sarežģītāka, problemātiskāka un nereti balstīta novecojušos aizspriedumos. Būtiski ir sabiedrībā veidot izpratni, ka aizspriedumi par dzimuma līdztiesības jautājumiem nav norma. Tās ir lamatas, kurās iekrītot, iegrožojam sevi.

Uzskatu, ka mums ir jābūt dzimumu līdztiesības indeksa līderos, tādēļ ir jārunā par problēmām, ar kurām vēl joprojām sastopamies gan darba tirgū, gan veidojot karjeru, gan arī tikai uzsākot profesionālās gaitas - izvēloties nākotnes profesiju. Lai Latvija attīstītos kā moderna eiropeiska valsts, mums jāizmanto viss Latvijas iedzīvotāju potenciāls, un sievietes ir liela daļa no tā.  Īpaši svarīgi tas ir šī brīža ekonomiskajā situācijā, kad nav tik svarīgi, cik un kādi resursi mūsu valstī ir, bet gan - cik racionāli un efektīvi protam tos izlietot.

Kādas tad ir biežākās atšķirības starp iespējām sievietēm un vīriešiem, izvēloties nākotnes profesiju?

"Uz papīra" iespējas ir vienādas, bet nereti jaunietis, kurš izvēlās profesiju, ir diezgan viegli ietekmējams no sabiedrības, ģimenes locekļu un skolotāju puses, kuri savu dzīves recepti grib viens pret vienu pārnest arī uz šo jaunieti. Un šeit rodas problēma, jo galvenais kritērijs, izvēloties profesiju, tad vairs nav cilvēka talanti, intereses un aicinājums, bet gan citu skatījums uz to, vai tas viņam ir vai nav piemērots. Skatoties statistiku par studentu skaitu vienā vai otrā studiju programmā, redzama tendence studijas izvēlēties pēc tā saucamajām "sieviešu un vīriešu profesijām". Piemēram, kā uzsveram arī kampaņā #Līdzvērtīgas iespējas, joprojām Latvijā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas studē vien 30% sieviešu. Tāpat arī skolotājs - vīrietis - mūsu izglītības sistēmā kļūst par retumu, sava veida eksotiku. Ietekmējoties no apkārtējās vides, topošie profesionāļi reizēm izvēlas studēt noteiktās programmās, balstoties uz stereotipiem par profesijas piemērotību un dzimumu sociālajām lomām. Lai karjera un darba dzīve būtu izdevusies, ir svarīgi sekot savam aicinājumam, talantam, izvēloties nākotnes profesiju, kurā tiks strādāts viss darba mūžs.

Vai tiešām darba tirgū pastāv būtiskas atšķirības starp iespējām, kas tiek nodrošinātas vīriešiem un sievietēm?

Jāatzīst, ka ne tikai runājot par algu, bet kopumā par dzimumu līdztiesības jautājumiem, pirmā sabiedrības reakcija nereti ir, ka tā ir "no zila gaisa uzpūsta problēma". Tomēr, ja cilvēks pats personīgi ar to nesaskaras, tas nenozīmē, ka problēmas nav.  Latvijā sievietes saņem vidēji par 17% mazāku algu nekā vīrieši. Būtiski, ka tas notiek arī situācijās, kad abiem darbiniekiem ir līdzvērtīga izglītība, profesionālā pieredze, abi iegulda vienādas pūles darba pienākumu veikšanā. Atalgojuma atšķirība nav nekas neparasts, ja darbiniekiem ir atšķirīgi amati, izglītība vai darba apjoms, bet dzimums nevar būt kritērijs, pēc kura nosaka līdzvērtīgu profesionāļu algas apjomu.

Tāpat arī sieviešu īpatsvars Latvijas uzņēmumu vadošajos amatos, tostarp valdēs un padomēs, ir neliels - 77% vadītāju ir vīrieši. Tas skaidrojams ar dažādiem faktoriem, tomēr situācijas analīze rāda, ka dzimums, lai arī visbiežāk slēpti, ietekmē gan algu, gan arī iespējamo paaugstināšanu amatā.

Kāds ir patiesais ieguvums no dzimumu līdztiesības principu ievērošanas? Situācija Latvijā nebūt nav sliktākā, ja salīdzinām ar citām pasaules un pat ES valstīm.

Kāpums dzimumu līdztiesības indeksā liecinātu par visas sabiedrības labklājību, demokrātiju un briedumu. Ir pierādīts, ka valstīs, piemēram, Skandināvijā, kurās sieviešu un vīriešu proporcija ekonomisko lēmumu pieņemšanā ir sabalansētāka, ekonomiskie rādītāji ir augstāki. Tāpat šādi pētījumi ir arī par uzņēmumiem. Tieši tāpēc dzimumu līdztiesības jautājums nav sieviešu pārvēršana supermeņos vai sieviešu vienādošana ar vīriešiem, kā nereti kļūdaini tiek uzskatīts. Dzimumu līdztiesība ir stāsts par vienādu iespēju došanu, neatkarīgi no dzimuma. Ja ir vienādas iespējas, iegūst ne tikai katrs cilvēks individuāli, bet arī valsts kopumā, jo tiek celts iedzīvotāju dzīves līmenis. Tas ir ceļš uz ilgtspējīgu ekonomikas attīstību!

Kampaņai #Līdzvērtīgas iespējas var sekot sociālajos medijos: http://www.draugiem.lv/lidzvertigasiespejas un http://www.twitter.com/lidzvertiba.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!