Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība PRO (turpmāk – LSAB PRO) (www.lsab.lv), sadarbībā ar Fr. Eberta fondu Baltijas valstīs, jau piekto gadu pēc kārtas organizē Jauniešu Forumu "Organizēta darba nākotnes perspektīva" sakaru nozares jauniešiem. Forums notika 2023.gada 18.augustā, Bīriņos. Forumā piedalījās ap 40 dalībnieku no TET grupas, VAS "Latvijas pasts", kā arī Rīgas un reģionu izglītības iestāžu audzēkņi. Forumā piedalījās LSAB PRO arodbiedrības vadība un aktīvisti, kā arī pieaicinātie lektori par jauniešus interesējošām tēmām. Bet pašiem jauniešiem bija dota iespēja aktīvi piedalīties, runāt un būt uzklausītiem.
LSAB PRO Jauniešu forumā uzmanības centrā bija nākotnes Arodbiedrība 2030 – tās galvenās iezīmes un attīstības iespējas. Piemēram, kā arodbiedrībai būt tuvāk biedriem, kas ir koplīgums, kāpēc jauniešiem ir svarīgi iestāties arodbiedrībā ? Foruma laikā noritēja dalībnieku ideju čempionāts. Kādai būt nākotnes arodbiedrībai, lai vēl efektīvāk pārstāvētu biedru ekonomiskās, profesionālās un sociālās intereses? Arodbiedrību atmoda ir sasniegusi arī ES valstis un Latviju. ES komisija ir izvirzījusi mērķi, lai 80% procentos uzņēmumu būtu noslēgts koplīgums ar arodbiedrību. Tas būtiski uzlabos strādājošo, t.sk. jauniešu stāvokli. Arodbiedrība 2030 – pārstāv biedru intereses un vajadzības. Arodbiedrība – tie esam mēs paši!
Jauniešu Forumu atklāja I.Liepiņa, LSAB PRO prezidente, ar prezentāciju "Nākotnes arodbiedrība". I.Liepiņa ieskicēja nākotnes arodbiedrības iespējamās aprises un to, ko darām jau šodien biedru, sakaru un viesmīlības nozares darbinieku labā. Arodbiedrību un koplīgumu loma pieaug. Prieks, ka arodbiedrību darbs tiek novērtēts. Tāpēc LSAB PRO forumā tika uzsvērts, ka ir svarīgi: 1) atrast darbu un noslēgt darba līgumu, 2) iestāties arodbiedrībā.
I.Liepiņa aicināja jauniešus pievērsties tam, kā un kādu darba vidi varam veidot mēs paši – es, tu, mēs – darbojoties kopā ar kolēģiem arodbiedrībā savā darbavietā. Kāda darba vide jauniešiem ir nepieciešama, kādu to redzam, kopš paši esam aktīvi iesaistījušies darba dzīvē un strādājam katru dienu?
Jaunieši no darba devēja visvairāk gaida pietiekamu atalgojumu, savukārt darba devēji no jauniešiem vispirms gaida darbam atbilstošas prasmes un profesionalitāti. Katra uzņēmuma galvenais resurss ir spēcīga darbinieku komanda. Tādēļ ir svarīgi radīt darba vidi, kura darbiniekam ir pateicīga, ērta.
Ekonomikas Ministrijas Cilvēkkapitāla departamenta direktora Indra Leonova uzstājās ar prezentāciju "Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija". I.Leonova iepazīstināja foruma dalībniekus ar Latvijas Republikas darba tirgus prognozi 2040.gadam. Jāatzīst, ka lielākā problēma ir sabiedrības novecošanās un kopējā demogrāfiskā situācija.
Nākotnē pieaugs pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem IT jomā, veselības aizsardzības speciālistiem un darbiniekiem ar STEM zināšanām (matemātika, fizika , ķīmija, bioloģija) u.c. Jau pašlaik iezīmējas darbinieku ar humanitāro izglītību (jurisprudence, sabiedriskās attiecības, valodas u.c) pietiekamība, kas nākotnē vēl palielināsies. Trūkst darbinieku ar vidējo profesionālo izglītību – celtnieku, šoferu, medicīnas darbinieku u.c. Tāpēc īpašu lomu ieņem darbinieku prasmju un profesionālo iemaņu pilnveidošana. Darbiniekiem visu laiku jābūt gataviem paaugstināt savu kvalifikāciju, apgūt jaunas prasmes un profesijas, kas pašlaik tikai parādās darba tirgū. Piemēram, zaļais pastnieks, ilgtspējas vadītājs, mākslīgā intelekta evaņģēlists, darbinieku labbūtības vadītājs u.tml. Būtisks priekšnoteikums ekonomikas izaugsmei, ir darba produktivitātes kāpināšana, kas nozīmē strādāt mazāk, bet ar augstāku pievienoto vērtību. Pieaugot darba ražīgumam, būtu iespējams pāriet uz 4 dienu darba nedēļu atsevišķās nozarēs. Cilvēkkapitāla stratēģijas 2027.gadam mērķis ir mazāk kvalificēto darbinieku pārkvalifikācija, digitālo prasmju uzlabošana un STEM zināšanu apguves veicināšana mācību iestādēs. 2024.gadā tiks veikti pilotprojekti celtniecības un viesmīlības nozarēs darbinieku prasmju uzlabošanai, dibinot nozaru prasmju fondus un sagatavojot tieši nozarei vajadzīgos speciālistus ar atbilstošām prasmēm un zināšanām. Pedagogu novecošanās un trūkums ietekmēs izglītības kvalitāti nākotnē, kas ir īpaši svarīgi jauniešiem.
Uzsākot darba gaitas, jauniešiem ir vajadzīgs iedrošinājums, atbalsts un pieredzējuša darba kolēģa padoms. Daudzi jaunie darbinieki to meklē un atrod, iestājoties arodbiedrībā. Tāpēc ir jauniešiem ir būtiski, uzsākot darba gaitas, uzreiz iestāties arodbiedrībā, un vienlaicīgi ar darba līguma parakstīšanu, aizpildīt savu iesniegumu par iestāšanos arodbiedrībā. Esam ceļā uz to, lai darbinieki izjustu pagodinājumu būt sava uzņēmuma arodbiedrībā un piedalīties lēmumu pieņemšanā uzņēmumā un nozarē!
Arodbiedrība palīdz izveidot un uzturēt labvēlīgu darba vidi uzņēmumā, kur paši darbinieki meklē un atrod veidus, kā uzlabot darba ražīgumu, kā veicināt vienošanos un ieklausīšanos, veicināt darbinieku labbūtību un meklēt risinājumus, kas ir pieņemami gan darba devējam, gan darbiniekiem. Tādu risinājumu rezultātā ieguvēji ir abas puses, gan darba devējs, gan ņēmējs. Arodbiedrība apkopo biedru vajadzības un risina tā kopā ar darba devēju. Arodbiedrība strādā biedru uzdevumā un pēc biedru pasūtījuma risina jautājumus, kas biedriem ir sasāpējuši un aktuāli. Tāpēc aicinām visus uzņēmumu darbiniekus, īpašai jauniešus, aktīvi iesaistīties arodbiedrībā un uzlabot savu darba vidi kopā ar LSAB PRO.
Zināšanu pārneses kustības RA.DU aizsācēja un biedrības "Latvijas Pilsoniskā Alianse" dibinātāja Rasma Pīpiķe uzrunāja klātesošos ar lekciju "Darba un privātās dzīves līdzsvars". R. Pīpiķe uzsvēra jauniešu un citu darbinieku vēlmi darba vietā justies patiesi droši, redzēt sava darba augļus, saņemt gandarījumu par paveikto un justies novērtētam. Uzņēmuma imidžs vairāk ir svarīgs jauniešiem, bet gados vecākiem darbiniekiem svarīga ir drošība. Darbinieku labbūtība kļūst par galveno uzņēmuma vērtību, lai piesaistītu un noturētu čaklus un lojālus darbiniekus. Darba devēji kopā ar arodbiedrību palīdz darbiniekiem uzturēt darba un privātās dzīves līdzsvaru, rūpēties par viņu labsajūtu. Tas, savukārt, palīdz stiprināt uzņēmuma tēlu jau esošo darbinieku acīs. Tāpat statuss "Ģimenei draudzīga darbavieta" var kalpot par lielisku priekšrocību, lai stiprinātu uzņēmuma reputāciju sabiedrībā un piesaistītu potenciālos darba ņēmējus. https://vietagimenei.lv/gimenei-draudziga-darbavieta/par-programmu/.
Arodbiedrība ir darbinieku vienotā balss uzņēmumā un uzticams interešu pārstāvis. Ja vairāk kā 50% uzņēmuma darbinieku ir arodbiedrībā, arodbiedrība var noslēgt darba koplīgumu ar darba devēju. Koplīgums ir veiksmīga darba pamats uzņēmumā un nozarē. Tas ir saistošs visiem uzņēmuma darbiniekiem un nosaka gan labumu grozu darbiniekiem, gan darba samaksas noteikumus, gan piemaksas un prēmijas darbiniekiem utt. Ar koplīgumu var ērti regulēt darba nosacījumus visiem darbiniekiem kopā, nemainot individuālo darba līgumu. Tas būtiski ietaupa uzņēmuma līdzekļus juridiskajiem pakalpojumiem, jo darba koplīgums attiecas uz visiem darbiniekiem un nav nepieciešams vienoties par tā noteikumiem ar katru darbinieku atsevišķi. Vairāk par koplīgumu rakstā "Koplīgums – veiksmīga darba pamats". https://www.delfi.lv/a/55928048.
Pāreja no mācībām uz darba un profesionālo dzīvi joprojām ir sarežģīta, jo tas, ko jaunietis ir apguvis mācību iestādē, ne vienmēr atbilst darba tirgus prasībām. Darba tirgū pieprasītu prasmju un izglītības trūkums ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem ceļā jauniešiem uz nodarbinātību. Jauniešiem trūkst darba pieredzes un viņi vēlētos, lai darba devējs apmaksā arī prakses laiku, bet tas ne vienmēr ir iespējams. Darba koplīgumā ar arodbiedrību var paredzēt punktu, ka prakses laiks tiek apmaksāts. Pieredzējušie darbinieki vēlētos saņemt papildus piemaksu par jauniešu ievadīšanu darbā, piemēram, pirmos 3 mēnešus. Arī piemaksu par jauno darbinieku apmācību jeb mentora atalgojumu var regulēt ar darba koplīgumu.
Lai jaunieši ātrāk apgūtu darbam nepieciešamās prasmes, daba devējs kopā ar arodbiedrību var izveidot uzņēmuma un nozares prasmju fondus (Skills funds). Iemaksas prasmju fondos un darbinieku apmācību saturu nosaka gan darba devējs, gan arodbiedrība kopā, saskaņojot apmācību prioritātes un iespējas ar uzņēmuma finanšu iespējām un darbinieku vajadzībām. Jau tagad daudzos uzņēmumos trūkst darbinieku, un svarīgāks par CV kļūst darīt prieks un vēlme apgūt darbam nepieciešamās prasmes.
Statistikas dati liecina, ka stabils darbs ir būtisks 82,7% procentiem jauniešu, jo tas nozīmē ekonomisko stabilitāti un gandarījumu par savu paveikto darbu. Tomēr inflācija un pieaugošais cenu kāpums samazina darba ņēmēju reālos ienākumus un jaunieši bieži ir spiesti strādāt vairākās darba vietās, lai spētu apmaksāt ikdienas rēķinus. Darba koplīgums ar arodbiedrību nodrošina zināmu stabilitāti darba vietā un jaunietis zina, ar ko var rēķināties ilgtermiņā. Atšķirībā no darba sludinājumā piesolītajiem labumiem darbiniekiem, koplīgums sniedz garantijas, ka abas puses izpildīs solīto koplīguma darbības laikā.
Arodbiedrība ir aktīvs, ieinteresēts un kvalificēts jauniešu interešu pārstāvis darbavietā. Foruma gaitā pajautājām jauniešiem, ko viņi sagaida no arodbiedrības? Kā izrādās, vēlmes par jauniešiem pievilcīgu darba vidi mums visiem ir līdzīgas. Mēs ilgojamies pēc iekļaujošas un ieklausīties spējīgas darba vides, kurā, "runājot par jebkuru sev svarīgu jautājumu darbā ", cilvēks netiek atlaists no darba vai diskriminēts, tiklīdz kā viņš ir paudis viedokli, atšķirīgu no uzņēmuma vadības vai tiešā darba vadītāja viedokļa.
Diemžēl daļa jauniešu pat nezina to, ka viņu darba vietā ir nodibināta un darbojas arodbiedrība un par iespējām, ko sniedz arodbiedrība. Tas liek aizdomāties, ka daudzi jaunieši neapjauš, ka ar arodbiedrības palīdzību var būtiski uzlabot savu darba vidi, saskatot arodbiedrības īsto vērtību un pašiem aktīvi iesaistoties.
Foruma otrajā daļā notika komandas saliedēšanās pasākumi un biedru ideju čempionāts "Tu un Arobiedrība = SPĒKS".
Ko jaunietim nozīmē iestāšanās arodbiedrībā ? Kā arodbiedrība iesaistās darba jautājumu risināšanā ? Daži piemēri.
1.Jaunietim jaunu darba pienākumu veikšanai, papildus jau esošajiem darba pienākumiem, ir nepieciešama autovadītāja apliecība, lai saglabātu darbu.
Pēc jauniešu domām, darba devējs varētu dot iespēju darbiniekam iegūt autovadītāja tiesības, piešķirot finansējumu un apmācot darbinieku. Tā būtu iespēja saglabāt lojālu un čaklu darbinieku ar darba pieredzi uzņēmumā, nevis atlaist autovadītāja apliecības trūkuma dēļ. Arodbiedrība darbinieku vajadzības pārrunās ar darba devēju un meklēs un atradīs abpusēji pieņemamu risinājumu.
2. Jaunieša darba slodze ir paaugstināta līdz maksimālai, neparedzot rezervi saslimušu vai prombūtnē esošu kolēģu aizvietošanai.
Darbinieku pašu ieteiktais risinājums kopā ar arodbiedrību: pieņemt darbā pietiekamu skaitu rezerves darbinieku, kuru pamata pienākums ir aizvietot trūkstošos darbiniekus. Pilnveidot darba slodžu plānošanu, ņemot vērā darbinieku ieteikumus. Izveidot darba grupu darbinieku slodžu noteikšanai kopā ar arodbiedrības pārstāvjiem, jo arodbiedrība ir apkopojusi biedru jautājumus un priekšlikumus darba slodžu aprēķināšanai un darba vides uzlabošanai.
3. Jaunietim ir problēmas darbā, piemēram, cieš no mobinga.
Dažreiz nepieciešams vienkārši aprunāties ar kādu uzticamu sarunu biedru, piemēram, arodbiedrības pārstāvi, ko darīt šādā situācijā. Kur vērsties, ja darbā tiec pakļauts mobingam utt. Kur meklēt palīdzību krīzes situācijās.
Kādēļ piedalīties arodbiedrības LSAB PRO Jauniešu Forumā ? Piedalies, jo Tu varēsi:
- Būt piederīgs sava uzņēmuma un nozares arodbiedrībai, iejusties arodbiedrības biedru kopienā;
- Dalīties pieredzē ar citiem jauniešiem par darba vidi un nepieciešamajiem uzlabojumiem tieši jauniešiem;
- Tikties ar arodbiedrības vadību un aktīvistiem;
- Uzzināt par savām darba tiesībām, koplīgumu, ko ir noslēgusi un uztur spēkā arodbiedrība uzņēmumā, labumu grozu darbiniekiem;
- Piedalīties lēmumu pieņemšanā uzņēmumā, esot arodbiedrības biedram un iesniedzot savus priekšlikumus produktivitātes un darba vides uzlabošanai ar arodbiedrības palīdzību;
- Kopā ar citiem jauniešiem piedalīties konkursos par arodbiedrību tēmu, komandas saliedēšanas pasākumos un izbaudīt satikšanās prieku!
- Padziļināt savu izpratni par arodbiedrības mērķiem un uzdevumiem, meklēt un atrast atbildes uz aktuālajiem jautājumiem utt.
Jāapzinās, ka neviens varonis no ārpuses nenāks un mūsu vietā darba vidi neuzlabos un jauniešiem svarīgos jautājumus nerisinās. Mēs paši esam arodbiedrība. Sāksim ar mazumiņu – iestāsimies sava uzņēmuma vai nozares arodbiedrībā, aicināsim darba kolēģus pievienoties arodbiedrībai un mainīsim savu domāšanas veidu par labu aktīvai rīcībai.
Arodbiedrības mērķi un tradīcijas ir nemainīgas – atbalstīt un sekmēt savu biedru intereses. Arodbiedrības statūtos rakstīts: "Arodbiedrības mērķis ir pārstāvēt, aizstāvēt, paust savu biedru darba, ekonomiskās, sociālās, profesionālās tiesības un intereses, tai skaitā: tiesības uz cienīgu darbu un visiem tā veidojošiem elementiem – taisnīgu darba samaksu, drošu darba vidi un apstākļiem, vienādām iespējām un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem, darbinieku un viņu ģimeņu sociālo aizsardzību, personīgās izaugsmes iespējām, samērīgu darba un privātās dzīves balansu, kā arī sabiedrības integrācijas veicināšanu un vārda un apvienošanās brīvību".
Kā to spēsim veikt, ir atkarīgs no mūsu pašu darbīguma, aktivitātes un vēlmes. Ja turēsim godā arodbiedrības biedru paveikto un turpināsim arodbiedrības iesākto darbu – tad noteikti varēsim sasniegt un izveidot darba vidi darbiniekiem pieņemamu un ērtu, ietverot cienīgu atalgojumu. Vienoti un stipri!
Aicinām jauniešus aktīvi iesaistīties arodbiedrībā! Pievienojies un atbalsti LSAB PRO!
Vislielākais paldies Fr. Eberta fondam Baltijas valstīs par atbalstu LSAB PRO Jauniešu forumam un jauniešu iesaistei arodbiedrībās!
Facebook: https://www.facebook.com/profile.php?id=100069544811459