Kādi ir biežākie riski, kas var atgadīties ar īpašumu ziemā?

Komentāru sniedz Dainis Stikuts, "If Apdrošināšanas" Komercīpašuma apdrošināšanas risku vadītājs

Vai no ēkas jumta nenotīrīts sniegs var būt drauds īpašumam?

Ziemas Latvijā kļūst nepastāvīgas, tomēr katru gadu uz īsāku vai garāku brīdi mūs pārsteidz diezgan bieza sniega sega. Šādos brīžos ir svarīgi ne tikai notīrīt piebraucamos ceļus un stāvlaukumus pie ēkām, bet arī jumtus. Kāpēc? Ēkas īpašnieks, uzturētājs vai apsaimniekotājs ir atbildīgs par īpašumu. Ja notiek negadījums – ēkas jumta konstrukcija nav izturējusi sniega slodzi, apdrošinātājs ir tiesīgs noskaidrot negadījuma cēloni.

Kāda tipa īpašumi visbiežāk piedzīvo jumta konstrukciju bojājumus?

Lēzeni un plakani jumti visbiežāk ir pakļauti iebrukšanai, tāpēc uz tiem nedrīkst pieļaut biezas sniega segas veidošanos (lielas ražotnes, tirdzniecības centri u.c. būves). Arī slīpie jumti ar lieliem laidumiem var deformēties un sabrukt zem lieliem uzsniguša sniega krājumiem. Vietas, kurās mēdz veidoties sniega krājumi, ir arī zemākās ēku piebūves, jo uz tām nereti sakrājas sniega krājumi, kas noslīd no ēkas augšējiem stāviem.

Tāpat liels risks ir pagaidu ēkām – nojumēm, pagaidu būvēm, kas tiek izmantotas kā aukstās noliktavas vai garāžas. Pirms šādu īpašumu ekspluatācijas būtu jāpārliecinās, kādiem klimatiskajiem apstākļiem tie ir domāti. Pārbaudot tehnisko specifikāciju, varēsiet uzzināt gan to, kādus vēja ātrumus tie var izturēt, kā arī kādu masu varēs noturēt jumta konstrukcija.

Lāstekas un krītošais sniegs var radīt apdraudējumu arī trešajām personām

Bieži gadās, ka lāstekas un sniegs apdraud ne tikai paša īpašumu, bet, krītot no jumta, nodara kaitējumu garāmgājēju veselībai un pat dzīvībai, kā arī rada nopietnus bojājumus pie ēkas novietotām automašīnām. Ir bijuši gadījumi, kad no ēkas jumta krītošs sniegs sabojā pat piecas un vairāk automašīnas. Par jumta tīrīšanu, ietvju kaisīšanu ziemā un citām ar īpašuma uzturēšanu saistītajām darbībām ir atbildīgs namīpašnieks. Namīpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana atlīdzina šāda veida zaudējumus trešajām personām, kas radušies namīpašuma uzturēšanas dēļ un par kuriem atbildīgs ir namīpašnieks.

Ugunsdrošība

Ikvienam uzņēmējam ir tiesības izvēlēties sev ērtāko apkures sistēmu, tomēr drošībai jābūt pirmajā vietā. Apsekojot īpašumus, esam saskārušies ar dažādiem, reizēm ļoti pārsteidzošiem, risinājumiem – paštaisītām apkures sistēmām, elektriskajām gaisa pūtēju ierīcēm u.c.

Lai izvairītos no ugunsnelaimēm, nekādā gadījumā neizmantojiet elektriskās sildierīces mitrās telpās, kā arī neuzstādiet tās uz elektrību vadošas grīdas. Savukārt, lietojot elektrosildierīces, jāpārliecinās, vai esošā elektroinstalācija ir piemērota ierīču jaudai. Sava īpašuma drošībai aprīkojiet elektroinstalācijas ar strāvas noplūdes automātiem/drošinātājiem. Un, ja tomēr izmantojat šādas telpu apsildes iekārtas, ņemiet vērā, ka tās nevajadzētu atstāt ieslēgtas naktīs un brīvdienās.

Ugunsdrošības signalizācija

Lai gan dūmu detektoriem un citām drošības signalizācijām jābūt aktīvām cauru gadu, tomēr jāatceras, ka arī šīs iekārtas ir jāapseko, lai pārliecinātos, vai tās ir darbības kārtībā, jo tieši ziemā šīs ierīces var palīdzēt identificēt ugunsnelaimi. Svarīgi, lai šīs drošības sistēmas būtu uzstādītas tehniskajās telpās, kur atrodas dažādu veidu iekārtas, tai skaitā apkures ierīces, jo tās var būt ugunsnelaimes cēloņi. Jo ātrāk tiks identificēts negadījums, jo ātrāk varēs informēt glābšanas dienestus, lai negadījumu novērstu vai lokalizētu.

Tumšais laiks pateicīgs arī garnadžiem

Tumšajos ziemas mēnešos apdrošinātāji saskaras ar procentuāli lielāku atlīdzību pieteikumu skaitu zādzību dēļ. Tāpēc ir vērts padomāt par, iespējams, salīdzinoši nelielām investīcijām, piemēram, papildu apgaismojumu teritorijā, uzstādītiem attālinātās kontroles risinājumiem (videokamerām, kas dod signālu operatoram, ja to redzeslokā notiek kādas definētas darbības, piemēram, teritorijā nakts laikā parādās kāds cilvēks) vai apsardzes pieslēgšanu, kas var mazināt zādzību risku un pasargāt īpašumu.