Lai taksis neizaug par dobermani – kas jāzina par šķirnes mīluļu iegādi

Šķirnes dzīvnieku selekcija ir dārgs un laikietilpīgs hobijs, bet vienkārša pavairošana un tirdzniecība ir milzīgs bizness, stāsta dzīvnieku patversmes "Labās mājas" vadītāja Astrīda Kārkliņa. Pieprasījums pēc mīļiem šķirnes kucēniem un kaķēniem ir liels, kas vairo arī piedāvājumu. Ir godprātīgi audzētāji, kuri iegādājas dārgus dzīvniekus no labākajām audzētavām, veic veselības pārbaudes un atklājoties nopietnai saslimšanai izslēdz dzīvniekus no tālākas audzēšanas programmas. Taču ir arī pavairotāji, kuriem visbiežāk tieksme pēc ātras peļņas mudina neievērot dzīvnieku labturību, noklusēt svarīgu informāciju un nerīkoties atbilstoši likumam. Potenciālais saimnieks gan var sevi un mīluli pasargāt, ja ir zinošs!

Ja nav dokumentu, tas ir krancis

Šķirnes dzīvnieks ir tikai un vienīgi tāds suns vai kaķis, kuram ir šķirni apliecinošs dokuments – ciltsraksti. Ciltsrakstus ir tiesīga izdot tikai tā dzīvnieku audzētāju organizācija, kura ir reģistrēta Lauksaimniecības datu centrā un kurai ir apstiprināts ciltsdarba nolikums.

Sakārtota dzīvnieka dokumentācija ir garants ne tikai tam, ka tas būs šķirnes. Reģistrēti audzētāji izpilda likumā noteiktās prasības un ievēro dzīvnieku labturību. Protams, dokumenti nesniedz simtprocentīgu garantiju, ka mīlulis būs pilnīgi vesels un nodzīvos garu mūžu, jo daudzas slimības tiek pārmantotas, un ne vienmēr veselības pārbaudes dod 100% garantiju, jo slimību nosaka vairāki gēni. Atbildīgi audzētāji un būšana starp reģistrētiem šķirnes selekcionāriem nodrošina to, ka kuce vai suns, kam atklāta ģenētiska nepilnība, pavairošanai netiek izmantots.

Kā atpazīt godprātīgu šķirnes dzīvnieku audzētāju?

Atbildīgam jābūt arī dzīvnieka pircējam. Ja kādu no obligātajām veselības prasībām audzētājs nav paguvis izdarīt, tas jāveic pašiem. Pēc dzīvnieka piereģistrēšanas, atrādīšanas vetārstam, mājokļa pielāgošanas un iepazīšanās, vēl viens būtisks solis, kas var pasargāt no nezināmā, ir mājdzīvnieku apdrošināšana, ko var iegādāties ne tikai tīršķirnes, bet arī bezšķirnes un jauktas šķirnes suņiem un kaķiem vecumā no 2 mēnešiem līdz 8 gadiem.

Parūpējoties par mīluļa apdrošināšanu jau no pašas pirmās dienas, pasargāsiet sevi no neparedzētiem lieliem veterināro pakalpojumu izdevumiem nākotnē. "If" Mājdzīvnieku apdrošināšanas produkta vadītāja Ilze Roce stāsta vairāk: "Visbiežākie gadījumi, ar kuriem saskaramies praksē ir dažādas traumas un lūzumi, saindēšanās, caureja, akūtas kuņģa slimības un zarnu trakta saslimšanas. Vidējā izmaksātā atlīdzība svārstās 130–200 eiro robežās, taču atlīdzības mēdz pārsniegt pat 1000 eiro. Piemēram, gadījumā, ja diagnosticēti krustenisko saišu plīsumi, tad naudas līdzekļi, kas jāizdod par ārstēšanu būs ievērojami lielāki, jo tās būs vairākas vizītes pie vetārsta, dažādas diagnostikas, piemēram, rentgens, analīzes, operācijas un ārstēšana."

Visās "If" Mājdzīvnieku apdrošināšanas polisēs ir iekļauts ārstēšanās izdevumu risks, un tas nozīmē, ka iestājoties gadījumam, klientam būs jāsedz izdevumi tikai pašriska apmērā, pārējo segs polise. Citi riski, kas pieejami polises segumos: mājdzīvnieka pazušanas un nāves risks, piemēram, ja mājdzīvnieks pēc pazušanas netiek atrasts vai negadījuma rezultātā iestājusies nāve. Polise arī atlīdzina mājdzīvnieka nodarīto kaitējumu trešajām personām, piemēram, ja mājdzīvnieks sakož citu dzīvnieku vai ciemošanās laikā "nogaršo" drauga telefonu. Tāpat polise sedz izmaksas, ja nākas atcelt vai pārtraukt ceļojumu mājdzīvnieka nopietnas vai dzīvībai bīstamas slimības vai traumas dēļ. Polise var būt drošības spilvens gadījumos, ja ar mīluli kas atgadījies izbraucienā ārpus valsts, jo to var iegādāties uz Latvijas, Baltijas vai Eiropas teritoriju. Tas ir īpaši noderīgi cilvēkiem, kuriem patīk doties ceļojumā kopā ar savu mīluli vai šķirnes suņu un kaķu saimniekiem, kuri regulāri piedalās starptautiskās izstādēs.

Realitātē gan visi tie, kas sludinājumos internetā vai citviet tirgo šķirnes dzīvniekus, tik godīgi nav. "Diemžēl tā cilvēks ir iekārtots, ka visur skatās, kur var kaut ko ietaupīt. Šajā gadījumā naudu," novērojusi Astrīda. Potenciālie kucēna pircēji atrunājas, ka viņiem nav vajadzīgs izstāžu dzīvnieks, tikai mazs, mīļš pūkainītis, kas izskatās skaists. Un tas ir galvenais paskaidrojums, kāpēc cilvēkiem nevajag ciltsrakstus, bet gan lētāku cenu. Šāda attieksme arī liek plaukt un zelt nekontrolētai it kā šķirnes dzīvnieku pavairošanai. Pavairotājs gūst peļņu, cilvēks priecīgs, ka iztērējis 500 eiro 1500 eiro vietā, pārdevējs mīluli pat piegādājis pie mājas durvīm, un vairs ne par ko citu neuztraucas. Līdz zināmam brīdim.

Kādi ir pircēja lētticības riski?

Lētticīgi pircēji mēdz ignorēt dažādus sarkanos karogus, gatavi pirkt nepārbaudītu preci, taču par sekām domā tikai tad, kad sākas problēmas. Pirkt mīluli, par kuru nenoskaidro minimālas lietas (piemēram, kas ir mamma un tētis), ir risks kā saimniekam, tā sunim. Atsavinātājam tās ir finansiālas, jo jāiegulda vizītēs pie veterinārārsta, analīzēs un citos ar veselību saistītos izdevumos. Dzīvniekam – neatbilstoša un nekvalitatīva aprūpe.

Patversmē "Labās mājas" Astrīda novērojusi dažādus iemeslus, kāpēc šķirnes un bezšķirnes dzīvnieki nonāk tajā. Piemēram, kādu brīdi daudzviet Latvijā bijis Sibīrijas haskiju šķirnes suņu pieplūdums, jo cilvēki tos pirkuši izskata dēļ, nepadomājot, ka ar šiem suņiem ir smagi jāstrādā ik dienas. Haskijs no mājām aizbēdzis sešas reizes un nonācis patversmē, taču septītajā reizē saimnieks tam vairs pakaļ neierodas, jo gluži vienkārši bēgulis apnicis. Tātad, saimnieks bezatbildīgi rīkojies, pirms iegādes neiepazīstoties ar šķirnes īpatnībām.

Vēl kādā situācijā uz patversmi atgādāts it kā taksis, kurš izaudzis liela suņa augumā, garām kājām. Saimnieki atrunājušies, ka vēlējušies nopirkt mazu sunīti, kuru var paņemt rokās un nest padusē. Un tas nekas, ka dzīvniekam ir pase, kurā ierakstīts "taksis". Astrīda šo min kā vēl vienu ēnas pusi masveida pavairotāju vidū. Lētticīgiem pircējiem iedod kucēnu, kas tad maziņš atrādīts vetārstam, pirmajā vizītē mazajam kunkulim piedēvēta šķirne, ticot uz godavārda, lai gan ciltsrakstu nav. Astrīda tāpēc raugās optimistiski nākotnē, ka Eiropas Savienības likumdošanā jau šogad būs izmaiņas, kas paredzēs, ka pārdošanas sludinājumos būs jānorāda paplašinātāka informācija par dzīvnieku mazuļu izcelsmi.

Garantija ir dzīvnieka iegāde pieļaujamā vecumā. Piemēram, kucēnam vakcināciju veic sešu līdz astoņu nedēļu vecumā, un pie jaunajiem saimniekiem tas dodas vismaz nedēļu pēc vakcinācijas. Dzīvnieks tajā brīdī ir pietiekami paaudzies un viņu var novērtēt vizuāli. Tāpat mīlulis būs veselāks, jo veiktas šīs minimālās prasības, noteikti arī attārpošana. Turklāt godprātīgiem audzētājiem ir ļoti būtiska labā slava – ja viņu pavairotie dzīvnieki ir veseli, saimnieki apmierināti, rodas uzticamība.

Pircēja pienākums ir arī sazināties ar audzētāju tad, ja kucēnam vai kaķēnam radušās nopietnas ģenētiskas anomālijas, kas liek uzreiz pārbaudīt visu metienu un nevairot tos tālāk. Tas palīdz izvairīties no iedzimtām sirds kaitēm, displāzijām, acu kaitēm un citām likstām, kas apgrūtina dzīvnieka mūža kvalitāti.

Saimnieka pieredze adoptējot šķirnes kucīti

Elīnas Šveicares ģimenē franču buldoga kucīte Poga nonāca pirms astoņiem gadiem, kad bija divus gadus veca. Iepriekšējā ģimene meklēja jaunus saimniekus, jo Poga bijusi agresīva, nav mācējusi sadzīvot ar citiem, dzīvniekiem un maziem bērniem. Turklāt franču buldoga kucīte piedzīvojusi arī insultu vien 1,5 gada vecumā un zaudējusi redzi ar vienu aci. Elīna, adoptējot Pogu, zinājusi, ka ar kucīti būs jāstrādā, taču ar pacietību un darbu tas atmaksājies.

Socializējot suni, regulāri vedot pastaigās, iepazīstinot ar citiem radinieku suņiem, Poga atplaukusi un problēma mazinājusies. Šobrīd Poga pat sadzīvo ar otru ģimenes mīluli – kaķi Konču. Lai gan joprojām aktīva, kucītes 10 gadi liek par sevi manīt, bijušas problēmas ar muguru, vidusausi, kā arī pārtikas alerģijas. "Tagad uz vecumdienām regulāri lieto medikamentus locītāvām, mugurai, jo ir vārgas pakaļkājas," stāsta Elīna.

Neskatoties uz to, garants tam, ka Pogas veselības likstas būs paredzamas, bijuši tieši ciltsraksti un pārbaudītie kucēna vecāki. Elīna citiem, kuri domā par šķirnes mīluļa iegādi, pavisam noteikti iesaka to darīt pie reģistrētiem audzētājiem, saņemot visu dokumentāciju. Un vēl – runāt ar pārdevējiem, izprašņājot visu par dzīvnieka vecākiem un uzvedību. Tas saimniekam vienmēr palīdz būt gatavam uz visu!