Kā radās pakomāti?

"Venipak" vadītājs Justs Šablinsks stāsta, kā pašreiz izskatās piegādes tehnoloģijas, piemēram, visas pakas tiek šķirotas automātiski jeb ar moderna konveijera palīdzību, kā arī ar viedo tehnoloģiju palīdzību, ko izstrādā un testē "Venipak" IT un tehnoloģiju komanda, savukārt kurjera maršruts automātiski tiek pārnests uz portatīvajiem paku skeneriem. Šis mūsdienu tehnoloģiskais risinājums ļauj precīzi noteikt piegādes laiku un iepriekš informēt sūtījuma saņēmēju, ko kādreiz saņēmējs nevarēja pat iztēloties. Tas, kā piegādes uzņēmumi nonāca no pasta nodaļām līdz pakomātiem, izveidojot datorizētu piegādes sistēmu, ir gan interesanti, gan arī pāršķir jaunu lappusi sūtījumu piegādes vēsturē.

Laika gaitā sabiedrība arvien vairāk centās izveidot pašapkalpošanās sistēmu, kas Latvijā ienāca 1990. gados. No 1990. līdz 2000. gadiem strauji sāka attīstīties internets un vēlāk arī sūtījumi, kas veikti tiešsaistē. Līdz ar interneta sūtījumu skaita pieaugumu 2001. gadā Vācijā parādījās pirmie pakomāti, taču Baltijas valstu tirgū tie ienāca pirms 11 gadiem, un tos ieviesa "Venipak". Par spīti tam, pirmie paku skapji uzmanību neizpelnījās, jo ne tirdzniecības centri, ne arī klienti Baltijas valstīs šim piedāvājumam toreiz vēl nebija gatavi, tāpēc nācās vēl kādu laiku pagaidīt, līdz tirgus bija gatavs šādam jauninājumam. Tāpat arī 2001. gadā radītie pirmie pakomāti Vācijā sasniedza izplatību valstiskā līmenī tikai 2010. gadā, un tikai pēc desmit gadiem aptuveni 90% iedzīvotāju varēja piekļūt pakomātiem desmit minūšu gājiena attālumā no savas dzīvesvietas.

Laikā no 2010. līdz 2016. gadam vairākas sūtījumu kompānijas pasaulē izveidoja un attīstīja pakomātus, piemēram, UPS, "HongKong Post", "Australia Post", USPS, "InPost", "Correos", "CTT Portugal Post", "Le Groupe La Poste", kā arī "Venipak". Šajā laika posmā tika dažādi integrētas jaunākās tehnoloģijas pakomātu efektīvākai darbībai. Arī "Venipak" gadu laikā izstrādāja dažādas tehnoloģijas, piemēram, paku skapīšu jeb pakomātu pieejamības automātisko uzraudzību. Ar automātiskās uzraudzības palīdzību var vienkārši sekot līdzi pakomātu piepildījumam un operatīvi ievietot nākamos sūtījumus, tādējādi padarot procesu klientam draudzīgāku, ļaujot apkalpot lielu cilvēku skaitu bez rindām. Šablinsks norāda, ka pašreiz "Venipak" ir vienīgais uzņēmums, kas šo tehnoloģiju izmanto operētājsistēmas uzlabošanai, ražojot pakomātus Lietuvā, kas nodrošina arī bezkontakta pieņemšanu.

Tehnoloģiskajai attīstībai turpinoties, laikā no 2017. līdz 2021. gadam kopējie globālie ieņēmumi no pakomātu sistēmām bija gandrīz pieckāršojušies, pieaugot no 398 miljoniem ASV dolāru līdz 1,495 miljoniem ASV dolāru gadā. To pierāda arī Baltijas un Latvijas tirgus, jo pašreiz Baltijas valstīs "Venipak" jau izvietojis gandrīz 450 pakomātus. To apgādi nodrošina 23 izveidotie paku šķirošanas termināļi Baltijas valstīs, sašķirojot un nogādājot klientiem vidēji 42 tūkstošus sūtījumu diennaktī. Interesanti, ka pieredzējis kurjers var piegādāt aptuveni 100 paku dienā, savukārt rekords ir – 192 pakas vienā dienā. Šāda statistika apliecina, ka desmit gadu laikā nozare ir pilnībā mainījusies – preču klāsts ir paplašinājies, bet patērētāju pieredzes kvalitāte ievērojami uzlabojusies. Paredzams, ka pakomāti savu popularitāti tikai audzēs un jau drīzumā kļūs par pircēju pirmo izvēli, tādējādi ietaupot arī CO₂ izmešus, ar ko jārēķinās tad, ja kurjers paku nogādā tieši līdz durvīm ar auto.