"Progresīvie" "Nākamais, lūdzu!": Ždanokas izmetēji, viedokļi par genocīdu, vai ZZS draud demokrātijai?

Pinto pērn bija "Progresīvo" kandidāte Valsts prezidenta vēlēšanās. Raidījumā piedalījās arī saraksta otrais numurs Mārtiņš Staķis, kurš šobrīd ir Rīgas domes deputāts, iepriekš bijis galvaspilsētas mērs. Trešā "Progresīvo" pārstāve bija saraksta trešais numurs, partijas līdzpriekšsēdētāja Justīne Panteļējeva, kura arī ir Rīgas domes deputāte.

2018. gadā vēl pirms 13. Saeimas vēlēšanām "Progresīvie" savā "Twitter" kontā rakstīja: "Latvijas demokrātijas apdraudējumam ir divas galvenās sejas – "Saskaņa" un "Zaļo un zemnieku savienība" (ZZS). Abas partijas grieza un griež Latviju austrumu virzienā savstarpējā aizkulišu saspēlē." Tagad "Progresīvie" darbojas vienā valdošajā koalīcijā ar ZZS. Panteļējeva uzstāja, ka kopš tā laika daudz kas esot mainījies, piemēram, pret Aivaru Lembergu noteiktas sankcijas un valdības izveidē "pie galda" neviena sankcionēta persona nav drīkstējusi būt. Uz iebildi, ka arī 2018. gadā Lembergs koalīcijas sanāksmēs nepiedalījās, bet viņa ietekme ir neformāla, viņa atbildi pēc būtības nesniedza: "Es domāju, ka galvenais ir tas, ar kādiem nosacījumiem un darbiem mēs esam gatavi nākt, un esam to parādījuši jau veidojot koalīciju. Nevainojama reputācija cilvēkiem, kas sēž pie galda, pieņem šos lēmumus, publiski gatavi aizstāvēt šos lēmumus, ir viens no šiem noteikumiem."

Pinto savukārt piebilda, ka Lemberga iespējamās savtīgās intereses esot bijis viens no "fundamentālajiem jautājumiem" partijas iekšienē, kad "Progresīvie" lēmuši par dalību valdībā. "Jebkurā brīdī, kad arī rodas bažas par šīm lietām, tas var nozīmēt arī lēmumus attiecībā uz to, vai mēs turpinām būt daļa arī no valdības," viņa teica. Viņa arī norādīja, ka ZZS ir viena no partijām, kas kopš 2022. gada Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā esot skaidri nostājusies Ukrainas pusē.

Tikmēr Staķis teica: "Es nevaru jums piekrist, ka sešus gadus vecs "tvīts", kas rakstīts tā brīža situācijā, tā brīža kontekstā, ir kaut kas tāds, kas definē nākamo simts gadu stratēģiju politiskajai partijai."

"Progresīvie" Eiropas Parlamentā plāno darboties Eiropas Zaļās partijas un Eiropas Brīvās alianses grupā (Greens/EFA), jo ir tajā ietilpstošās Eiropas Zaļās partijas biedri. Šajā grupā gan 18 gadus – no 2004. līdz 2022. gadam - darbojās Tatjana Ždanoka (LKS). Viņa no tās tika izslēgta tikai tad, kad atteicās balsojumā nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Progresīvo" kandidāti raidījumā apgalvoja, ka tieši viņi esot panākuši Ždanokas izmešanu. "Tad, kad mēs uzsākām sarunas ar Eiropas Zaļo partiju, tad viens no nosacījumiem, lai šajā grupā strādātu, bija izslēgt Ždanokas kundzi no frakcijas. Un mēs to panācām," klāstīja Staķis.

Panteļējeva precizēja, ka sarunas ar Eiropas Zaļo partiju "Progresīvie" sākuši 2021. gada nogalē, un par Ždanoku kā savu "sarkano līniju" Eiropas partnerus informējuši 2022. gada martā.

Jautāts, cik tad principiāla ir šī Eiropas Zaļā partija, ja tā piekritusi atbrīvoties no Ždanokas, tikai pateicoties "Progresīvajiem", Staķis atgādināja, ka teju jebkurā EP politiskajā grupā esot apšaubāmi politiķi, piemēram, prokrieviskā Ungārijas premjera Viktora Orbāna partija "Fidesz" ilgstoši darbojusies Eiropas Tautas partijā kopā ar "Vienotību".

Staķis norādīja, ka "Progresīvo" nostāja Izraēlas un "Hamās" kara jautājumā īpaši neatšķiroties no ASV un ES nostājas, proti, 7. oktobra "Hamās" uzbrukums izprovocējis karu, un Izraēlai bija tiesības aizstāvēties. "Tas, ko norāda Džo Baidens, Emanuels Makrons, Olafs Šolcs, ka šī atbilde no Izraēlas puses šobrīd ir neproporcionāla, tā ir radījusi milzīgas ciešanas simtiem tūkstošu nevainīgu cilvēku, un tas, uz ko viņi aicina, protams, ir deeskalēt situāciju un, pats svarīgākais, ļaut arī piekļūt humanitārajai palīdzībai šajā reģionā. Šajā ziņā mums domas pilnībā sakrīt, mums nav atsevišķas politikas tajā," teica Staķis.

Jautāts, vai varētu Izraēla darbības raksturot kā genocīdu, Staķis uzsvēra, ka tādu vārdu noteikti nelietotu, bet Panteļējeva piebilda, ka tas esot juridisks termins, kas jāvērtē. "Ir arī organizācijas norādījušas, ka ir pazīmes, bet atkal - tas nebūs mans personīgs darbs novērtēt to. Tam ir jābūt starptautisko organizāciju atzinumam, jo tas ir ļoti nopietns cilvēktiesību pārkāpums. Bet skaidrs, ka šeit ir ļoti jāfokusējas uz to, ka ir nepieciešams pamiers šajā reģionā," viņa teica.

Šāds jautājums politiķiem tika uzdots, jo partijai "Progresīvie" ir noslēgts sadarbības līgums ar biedrību "Protests". Tās pārstāvji Izraēlas rīcību Gazas joslā publiski dēvējuši par genocīdu. "Labā ziņa, ka tie laiki, kad ir tikai viens pareizais viedoklis un pārējie netiek uzklausīti, ir beigušies. Manuprāt, nav nekas dīvains, ka ir cilvēki, kuriem ir cits viedoklis, bet tas nemaina partijas kopējo viedokli šajā jautājumā, kurš vairākkārt ir pausts oficiālos paziņojumos," to skaidroja Staķis.

02:34 Ideju liegt priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedriskajos medijos vērtēs "Progresīvie" Saeimas frakcija, saka Panteļējeva. Viņasprāt, šim jābūt redakcionālam, ne politiķu lēmumam. "Mēs esam pret "Suverēno varu"," saka Staķis, skaidrojot, kāpēc vēlas piedalīties debatēs krievu valodā – viņu mērķis esot mazināt atbalstu šai partijai. Viņš piebilda, ka "Progresīvie" LTV rīkotajās debatēs runātu latviešu valodā.

09:12 "Es vēlos iedrošināt katru sievieti tiekties pēc saviem sapņiem," saka Pinto, atbildot uz jautājumu, vai nav neētiski startēt Valsts prezidenta vēlēšanās ar mērķi veicināt atpazīstamību pirms EP vēlēšanām. "Kandidējot uz Valsts prezidentes amatu, tā nebija formāla, bet principiāla kandidēšana." Tobrīd viņa neesot plānojusi kandidēt uz EP, kaut arī mēnesi pēc prezidenta vēlēšanām viņa pievienojās "Progresīvajiem".

13:42 Panteļējeva atkārto, ka "Progresīvajiem" par balsošanu par Edgaru Rinkēviču Valsts prezidenta amatā neviens neko neesot parādā. Staķa ieskatā "Progresīvie" rīkojušies pareizi, izmantojot iespēju nokļūt valdībā. Panteļējeva apgalvo, ka lēmumu par iešanu koalīcijā pieņēmuši tikai vasaras beigās, kad bijis skaidrs, ka "Nacionālā apvienība" un "Apvienotais saraksts" "negrasās piedalīties un strādāt Latvijas labā.

20:15 "Kopš 2018. gada daudz ir mainījies," Panteļējeva skaidro, kāpēc "Progresīvie" var sēsties pie galda ar ZZS, kuru toreiz sauca par "draudu Latvijas demokrātijai". Kas tieši ir mainījies ZZS attiecībās ar Aivaru Lembergu, viņa neprecizē. "Nepiekrītu, ka sešus gadus vecs tvīts, kas rakstīts tā brīža kontekstā, ir kaut kas tāds, kas var definēt nākamo 100 gadu stratēģiju kādai politiskajai partijai", saka Staķis. Kaut esošās valdības kombinācija neesot ideāla, ieguvumi ir lielāki nekā palikšanai "lepnā opozīcijā".

30:04 "Progresīvie" apņēmušies virzīt konkrētu cilvēku Eiropas Komisijas komisāra amatam, bet Panteļējeva vēl nesauc, kuri tie būtu: "Tas būs koalīcijas līmeņa jautājums," viņa saka, paužot, ka Latvijai būtu jāvirza divi komisāra kandidāti. "Mums ir svarīga laba sadarbība valdības koalīcijā," Pinto atzīst, jautāta, vai "Progresīvie" plāno uzstāt uz sava, ne "Jaunās Vienotības" kandidāta virzīšanu Eiropas komisāra amatam.

34:20 Staķis saka - uz šīm vēlēšanām ejot ar pārliecību, ka turpinās strādāt EP, taču nesola šajā amatā uzkavēties pilnu piecu gadu termiņu. Pēc ilgas tincināšanas viņš atzīst, ka nākamā gada pašvaldību vēlēšanās, "visticamāk", nekandidēs, taču neizslēdz atgriešanos "nacionāla līmeņa" politikā vēl pirms nākamajām Eiroparlamenta vēlēšanām.

38:09 Eiropas Zaļā partija "Progresīvajiem" esot vistuvākā EP politiskā grupa. Tatjana Ždanoka no tās esot tikusi izslēgta tieši pēc "Progresīvo" pieprasījuma - tas esot bijis viens no pamata noteikumiem, lai "Progresīvie" vienotos par sadarbību ar šo grupu, apgalvo Staķis.

47:26 Ja pirms gadiem varējām no malas noskatīties, kā Eiropas Dienvidos ierodas migranti, šobrīd jārēķinās – esam Eiropas ārējā robežvalsts, un solidaritāte Eiropas iekšienē, risinot migrācijas jautājumus ir arī mūsu interesēs, saka Pinto.

50:42 Pinto iepriekš paudusi bažas, ka grozījumi robežsardzes likumā, kas ļauj mūsu robežsargiem lietot spēku pret robežpārkāpējiem, neatbilst starptautiskām normām. Šobrīd viņa saka - jāvērtē samērīgums starp cilvēktiesībām un valsts drošību. "Cilvēktiesības nav absolūtas, īpaši šādās situācijās, kur migrācija tiek izmantota organizētā veidā no Baltkrievijas, lai provocētu Eiropas drošību."

57:52 Kandidāti neapstiprina ziņas, ka pirms iesniegšanas CVK "Progresīvo" programmā bijis arī punkts, kas skar Izraēlas un "Hamās" karu.

58:46 Staķis skaidro, ka "Progresīvo" nostāja esot līdzīga kā ASV un ES. Proti, "Hamās" esot izprovocējusi karu, Izraēlai bija tiesības aizstāvēties, bet tās atbilde ir bijusi neproporcionāla un novedusi pie daudzu simtu tūkstošu cilvēku ciešanām. Par genocīdu viņš gan notiekošo nesauktu. Panteļējeva piebalso, ka tas esot juridisks termins, kas esot jāvērtē starptautiskajām institūcijām.

1:01:49 Uz jautājumu, vai Izraēlai jāpiemēro sankcijas, Staķis pauž: "Ja tikšu ievēlēts, EP balsošu par Latvijas un Rīgas interesēm. Nedomāju, ka man būtu jābūt atsevišķai ārlietu politikai no tās, kāda ir Latvijai." Pinto personīgā nostāja – redzot cilvēcisko ciešanu apmēru palestīniešu teritorijās, tas rada nopietnu pamatu domāt par vajadzību noteikt sankcijas pret Izraēlu.

1:07:10 Izraēlai palikt bez ieročiem nozīmētu valsts pastāvēšanas apdraudējumu, uzskata Staķis. Pinto ieskatā, mēģinot panākt mieru, EP jābūt "sirdsapziņas balsij". Uz skatītāju jautājumiem, vai Izraēla ir agresors, Staķis atbild: "Uzskatu, ka Izraēlai bija tiesības aizstāvēties."

1:09:06 Skatītājs jautā: "Ja "genocīda" lietošana "Progresīvo" organizāciju vidū tiek uzskatīta par viedokļa brīvību, tad līdzīga izteiksmes brīvības tolerance būtu arī pret Z burtu?" Staķis atbild: "genocīds" pēdējos gados tik daudz tiek lietots, ka daudzi pat vairs neatceras, kas ar to domāts. Pret Z burtu gan būtu nulles tolerance.

1:09:45 "Progresīvie" atbalsta, ka Ukrainai tiek paplašināta pieeja Eiropas tirgum. Staķis saka: "Mēs visi kaut ko zaudējam no tā, ka mēs atbalstām Ukrainu, bet tieši to arī nozīmē – atbalstīt līdz uzvarai." Pinto saka, ka Eiropas lauksaimniecības prasības Ukrainai jāpiemēro pakāpeniski un piebilst: "Ja Ukraina zaudēs karā, mums vispār nebūs lauksaimniecības, par ko runāt."

Viss "Delfi" saturs par EP vēlēšanām ērtā un pārskatāmā veidā būs pieejams šeit. Raidījuma epizodes ir pieejamas arī Apple un Spotify podkāstos!

Šo satura ciklu "Nākamais, lūdzu!" līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Eiropas Parlaments netika iesaistīts tā sagatavošanā, un jebkāda informācija vai viedokļi, kas pausti saistībā ar šo projektu, tam neuzliek nekādu atbildību vai saistības; par projektu ir atbildīgi tikai programmas autori, intervējamās personas, redaktori vai izplatītāji saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Eiropas Parlaments arī neuzņemas atbildību par tiešu vai netiešu kaitējumu, kas var rasties, īstenojot šo projektu.