Foto: Reuters/Scanpix/LETA

2024. gads ir iesācies bez cerībām par drīzu Krievijas sakāvi Ukrainā, līdz ar to karš pie ES robežām joprojām ir aktuālākā risināmā problēma, lai agresors tiktu sakauts un nesekotu jaunas avantūras, iespējams, jau NATO teritorijā. Tāpat ir skaidrs, ka Kremlis nežēlos resursus dezinformācijas izplatīšanai un tā turpinās meklēt ceļu pie eiropiešu prātiem arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu gadā.

Dezinformācija patiešām turpina mutuļot, Kremļa izplatītajiem stāstiem par to, ka Ukraina ir slikta, Rietumi ir slikti, bet Krievija – laba, turpinot ieņemt prominentu lomu starp visiem identificētajiem melu stāstiem, liecina ES diplomātiskā dienesta projekta "EU vs Disinfo" secinājumi.

Kremļa dezinformācija mēdz skanēt kā veca plate, un sagaidāms, ka pamata tēmas par "sliktajiem un labajiem" 2024. gadā saglabāsies tās pašas vecās, kas jau redzētas 2023. gadā un iepriekš.

Tam, ka liela daļa Krievijas uzmanības būs veltīta līdzšinējām tēmām – Ukrainai un Rietumiem, piekrīt arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Mārcis Balodis. "Būs mēģinājumi ietekmēt Ukrainas un tās sabiedrības gatavību turpināt karu, gan arī nomelnot Ukrainu gan iekšējai auditorijai, gan starptautiski. Situācijai frontē saglabājoties relatīvi stabilai, Krievija uzmanību vērsīs arī Rietumvalstu, t.sk. Baltijas valstu, virzienā," paredz pētnieks.

Pērn turpināja griezties absurdi stāsti par "nacistiem", "teroristiem", "sātanistiem" Ukrainā, par ukraiņu pastrādātiem "kara noziegumiem", savukārt Krievijas zvērības nu gan esot safabricētas. Tāpat ukraiņi tirgojot bērnus, cilvēku orgānus, kā arī slepus gatavojot bioloģiskos un kodoluzbrukumus, lai tajos pēc tam vainotu Krieviju, liecina "EU vs Disinfo" apskats.

Balodis atzīmē, ka viens no galvenajiem Krievijas mērķiem ir bijis un turpinās būs Ukrainas nomelnošana un Rietumu sabiedrības iebidēšana un šķelšana. Nodoms ir mazināt atbalstu Ukrainai un panākt pret Krieviju pielaidīgāku attieksmi.

"Viens no gada centrālajiem notikumiem ir gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas, kurās noteikti arī neiztiks bez Kremļa centieniem ietekmēt starptautisko auditoriju un šķelt to. Kopumā var prognozēt Krievijas oportūnistiskus centienus meklēt jaunus tematiskos vēstījumus, kuri rezonēs ar Rietumu sabiedrībām, lai ietekmētu politikas izmaiņas Kremlim izdevīgā virzienā," skaidro politologs.

Maskavas uzmanība neizbēgami tiks pievērsta arī EP vēlēšanām, atzīst Balodis, atgādinot, ka Krievija arī vēsturiski mēģinājus tajās iejaukties. "Saprotams, uz kara fona EP vēlēšanas kļūst nozīmīgākas, līdz ar to sagaidāms, ka Krievija centīsies mazināt vēlētāju aktivitāti un ietekmēt atbalstu dažādiem politiķiem, cenšoties veicināt atbalstu tādiem politiķiem, kurus Kremlis uzskata par sev izdevīgiem," brīdina pētnieks.

Vēlēšanu norise pati par sevi var kalpot par ieganstu pastiprināt dezinformācijas vēstījumus par sensitīviem jautājumiem, lai mazinātu Rietumu sabiedrību uzticēšanos 27 valstu blokam, viņš papildina.

Kremļa propagandas pasaulē Rietumu valstis nav daudz labākas par Ukrainu. To galvenās rūpes esot piekopt rusofobu politiku, izplatīt nestabilitāti un haosu, kur vien tas iespējams. "EU vs Disinfo" kā īpaši absurdu izceļ propagandas kanālā RT franču valodas televīzijā izskanējušus apgalvojumus, ka ukraiņi būtībā necīnās pret krieviem, bet gan ukraiņi kopā ar krieviem karo pret "poļu un melnādaino amerikāņu algotņiem" Ukrainas armijā.

Savukārt Krievija, saskaņā ar tās propagandu, ir labākā, tās ieroči ir pārāki par Rietumu paraugiem, bet tā, par spīti tam, ka cīnās pret visiem "kolektīvajiem Rietumiem" un NATO kopā, turpinot uzvarēt. Vienlaikus Maskava, protams, nevienu neapdraudot, bet vēl vairāk – esot līderis starp "globālo dienvidu" un austrumu valstīm.

Starp šī gada pirmajā nedēļā identificētajiem dezinformācijas stāstiem, turpinot apgalvojumus, ka kara patiesībā vainojami Rietumi, bet Krievija tikai aizsargājas, izceļas cits jau dzirdēts naratīvs par Ukrainas valstiskuma apšaubīšanu. Jaunums šoreiz, ka valstu sarakstu, kas it kā vēlas sadalīt Ukrainu, bez Polijas, Ungārijas un Rumānijas, papildinājusi arī Turcija, liecina "EU vs Disinfo" monitorings. Realitātē nevienai no šīm valstīm teritoriālu pretenziju pret Ukrainu nav.

Runājot par informatīvo kampaņu, lai radītu iespaidu par Ukrainas bezcerīgo situāciju frontē, par Rietumu nespēju palīdzēt un Krievijas sakāves neiespējamību, vērts pieminēt Maskavas dižošanos ar to, ka agresorvalsts ekonomika turpinājusi augt par spīti plašajām sankcijām.

Neatkarīgi eksperti Maskavas oficiālo statistiku un ekonomikas izaugsmes veselīgumu gan apšauba. Pat ja tic oficiālajiem datiem par 3% izaugsmi 2023. gadā, novērotāji to saista galvenokārt ar valsts finansiālajiem stimuliem ar karu saistītajās nozarēs un augstākiem eksporta ieņēmumiem rubļa devalvācijas dēļ.

Kara ekonomikā milzīgu valsts izdevumu daļu novirzot ieroču ražošanai rodas pamatots jautājums, vai šī izaugsme uzlabo dzīves kvalitāti un ilgtspēju iedzīvotājiem, argumentē "EU vs Disinfo". Jāatceras, ka Krievijas iedzīvotājiem kara radītās izmaiņas jau atnesušas dažādās neērtības, piemēram, olu nepietiekamību veikalos un daudz biežākas infrastruktūras avārijas, kuru dēļ ziemas salā daudzi paliek bez apkures un salst Piemaskavā...nevis Eiropā.

"Ņemot vērā ievērojamos kaujas zaudējumus – vai jūs varat ēst iznīcinātu tanku?" retoriski jautā ziņojuma autori.

Balodis sliecas domāt, ka Krievijas oficiālie dati par IKP izaugsmi ir gana uzticami, bet piekrīt, ka tas šajā gadījumā neliecina par pilnībā veselīgu un normālu valsts ekonomikas funkcionēšanu.

"IKP izaugsmi lielā mērā ir stimulējusi ražošana kara vajadzībām, taču karam kopumā tiek tērēti aptuveni 9% no IKP uz citu budžeta pozīciju rēķina, līdz ar to vispārējais IKP pieaugums uzreiz nenozīmē būtisku labklājības pieaugumu visā valstī," akcentē pētnieks.

Kara radītais spiediens veicina darbaspēka deficītu, ko cenšas risināt ar algu paaugstināšanu, taču tas veicina inflācijas pieaugumu, ieskicē Balodis. Taču kopumā Krievijas ekonomikai tūlītējs sabrukums arī nedraud.

"Krievijas ekonomika šobrīd ir relatīvi stabila un nav indikāciju par tūlītēju krahu, taču kara vajadzības un sankcijas izdara spiedienu uz ekonomiku, kas rada strukturālas ilgtermiņa problēmas," brīdina pētnieks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!