Kravu pārvadātāja 'Kreiss' plānos paplašināšanās un jauni virzieni

Reti kuram uzņēmumam Latvijā izdevies noturēties 30 gadus un panākt vērā ņemamu attīstību. Kas ir "Kreiss" veiksmes stāsta pamatā?

A. Kuzņecovs: Kā pirmo veiksmīgo izrāvienu varu minēt kopdarbības uzsākšanu ar Sergeju 2000. gadā. Atradām kopsaucējus, izvirzījām mērķus un ambiciozi virzījāmies uz priekšu. Tolaik man bija četri kravas auto, tagad "Kreiss" var lepoties ar 1500 modernu kravas automašīnu floti, bet no reisiem Latvijas un Baltijas robežās esam izauguši līdz Eiropas mēroga kompānijai. Svarīgākie mūsu darbības virzieni ir Centrālā un Rietumeiropa, taču strādājam arī Āzijā, ir bijusi pieredze ar kravām Āfrikas kontinentā, Marokā. Galvenā mūsu panākumu atslēga ir komanda, vēlme nemitīgi augt un nopelnīto investēt attīstībā.

S. Zaļizko: Nenoliedzami, ka īstais brīdis un notikumi nosaka iespējas un rezultātu, bet mūsu uzņēmuma panākumu un attīstības pamatā tomēr ir cilvēki. Viņu profesionalitāte un spēja sastrādāties komandā. Tieši cilvēki ir devuši panākuma augļus uzņēmuma 30 gadu laikā. Esam izauguši līdz 2800 cilvēku kolektīvam un ar to lepojamies! Lepojamies, ka darbinieku vidū ir arī tādi, kuri strādā vairāk kā 20 (!) gadus. Mūsu attīstību pamatā nosaka un virza tirgus situācija, jo esam atkarīgi no patērētāju pirktspējas un ražotāju pārdošanas apjomiem. Mērķtiecīgi meklējam izaugsmes risinājumus, tāpēc nevar teikt, ka visa pamatā ir tikai veiksme. Tā tomēr ir izpratne par šo nozari un spēja operatīvi pieņemt lēmumus.

Ģeopolitiskā situācija uz kravu pārvadātājiem un tranzīta nozari kopumā atstājusi smagu ietekmi. Vai situācijā, kad pārvadājumi pa dzelzceļu katastrofāli sarūk, autopārvadātājiem kravu apjoms aug?

D. Čebajevskis: Šī brīža ģeopolitixskās situācijas iespaidā ir vairāku piegādes ķēžu pārrāvumi vai vispār globālas izmaiņas, tāpat ekonomiskie izaicinājumi Eiropas Savienībā ietekmējuši patērētāju pirktspēju. Šie faktori ir mazinājuši preču pārvadājumu apjomus un to izjūt visa pārvadājuma nozare, ne tikai dzelzceļš. Dzelzceļa pārvadājumi ir saistīti pamatā ar kurināmā kravām, attiecīgi šajā nozarē kritums ir ievērojamāks. Savukārt mēs specializējamies uz kravām, kurām ir prasības pēc temperatūras kontroles pārvadājuma brīdī un neizjutām krasas izmaiņas pārvadājumu skaita ziņā. Tomēr kopš 2022. gada beigām vērojamais kravu apjoms sarežģīja situāciju visā industrijā. Palielinājās konkurence starp pārvadātājiem, tādējādi liekot samazināties arī pārvadājumu cenai. Tie, kas netika galā ar šo tirgus situāciju, jau beiguši savu pastāvēšanu vai ir uz robežas. Pamatā tas skar mazos pārvadātājus, kuriem nav iespējas veikt lielas izmaksu optimizācijas.

S. Zaļizko: Kravu pārvadājumu biznesā ģeopolitiskā situācija ir noteicošais faktors. Karš Ukrainā ieviesis savas korekcijas, un šo divu gadu laikā konkurence mainījusies no Austrumiem uz Rietumiem. Piemērām, Polijas autopārvadātāji, kuri līdz tam galvenokārt brauca uz Krieviju, aktīvi laužoties Eiropas tirgū, samazināja pārvadājumu cenas līdz gluži vai nepiedienīgam līmenim. Tas viss ietekmē tirgus situāciju un arī mums jādomā, kā šādos konkurences apstākļos strādāt. "Kreiss" pārvadājumi jau daudzus gadus galvenokārt notiek Eiropas Savienības valstīs, un tikai neliela to daļa Skandināvijā, Apvienotajā Karalistē un NVS.

Ģeopolitiskā situācija nav vienīgais nozares darbību ietekmējošais faktors. Problēma ir arī visā Eiropā jūtamais tālbraucēju šoferu trūkums. Vai Latvija ir konkurētspējīga viņu piesaistē salīdzinot ar Dāniju, Beļģiju, Nīderlandi un Franciju, kur tālbraucēju šoferu algas ir ievērojami augstākas?

A.Kuzņecovs: Tā nav tikai Latvijas vai Baltijas valstu, bet visas Eiropas problēma. Tuvākajos piecos gados visā Eiropā apmēram 60% no šiem šoferiem ies pensijā, bet maiņas audzināšanai neviena valsts nopietni nepieiet. Diemžēl speciālas izglītības šajā profesijā nav. Katram nozares spēlētājam pašam jādomā, kā šo problēmu risināt. Piemēram, mēs "Kreiss" testējam, kvalificējam un apmācām jaunos un arī esošos darbiniekus. Tāpat izveidota speciāla nodaļa, kura nodarbojas tieši ar tālbraucēju šoferu meklēšanu un apmācību.

S. Zaļizko: Jāsaprot, ka tālbraucēja šofera darbs Vācijā, Holandē vai Francijā tomēr ir citādāks, kā Latvijā. Rietumeiropā kravu apjoms ir milzīgs, un tur šoferim nav jābrauc tūkstošiem kilometru vienā virzienā. Viņš nostrādā savas stundas un praktiski katru vakaru pēc darba var doties mājās. Latvijas šoferiem, līdzīgi kā jūrniekiem, viens reiss var ilgt dienām un nedēļām ilgi. Latvijas darba tirgū atrast tālbraucēju šoferi ir tiešām grūti atrisināms uzdevums, tādēļ mēs nodarbinām gan Eiropas Savienības, gan trešo valstu pilsoņus. Un, protams, ar lielāko prieku gaidām autovadītājus no Latvijas.

D. Čebajevskis: Baltijas valstīs ir ļoti augsts konkurences līmenis darba devēju tirgū un tāpēc pie mazākajām atalgojuma izmaiņām darbinieki migrē pie cita darba devēja. "Kreiss", kā lielai auto flotei, atalgojums ir atbilstošs kā Latvijas un Eiropas likumdošanai, tā tirgus situācijai.

Šoferu trūkums ir jūtams visās valstīs vairāku iemeslu dēļ un pamatā tas nav atalgojums. Jauniešu interese pret šo profesiju ir ļoti maza, tas ir liels atbildības un zināšanu slogs, arī pats darbs ir tiešām specifisks. Arī atpūtas infrastruktūra noliktavās nav apmierinoša, lai mūsu šoferi justos simtprocentīgi gandarīti. Šie un citi faktori izaicina mūs un esam spiesti meklēt darba resursu ārpus Latvijas robežām. Diemžēl, Latvijas darbaspēks ir nepietiekams, lai varētu apmierināt tik lielas auto flotes vajadzības. Mums bieži pārmet, ka it kā izmantojam ārzemju zemāk atalgoto darba spēku, bet tas tā nav. Mums nav diferencēts atalgojums starp darbiniekiem – tas ir visiem vienāds un atkarīgs vien no virziena un projekta, kurā tu brauc.

Cik lielā mērā "Kreiss" darbu ietekmē ES mobilitātes pakotnes prasība par kravas automobiļu atgriešanos izcelsmes valstī ik pēc astoņām nedēļām? Vai tas, ka "Kreiss" ir meitasuzņēmumi citās Eiropas valstīs, situāciju kaut cik atvieglo?

D. Čebajevskis: ES mobilitātes pakotnes birokrātija nav pamatfaktors, kas ietekmē vai sarežģī mūsu darbību. Pašas pakotnes prasības apgrūtina situāciju – ir papildu izdevumi, lai tās ievērotu. Baltijas valstu importa un eksporta potenciāls ir nepietiekams, lai nodrošinātu lielu transporta kompāniju darbu. Tas noved pie situācijas, kad mēs nevaram pilnvērtīgi izmantot Eiropas-Baltijas valstu maršrutu, lai veiktu uzņēmējdarbību bez zaudējumiem. Ir situācijas, kad jāatved atpakaļ tukšs sastāvs, lai būtu atbilstība mobilitātes pakotnei. Šīs situācijas iespaidā arī esam izveidojuši pārstāvniecību Polijā un daļu autoparka pārveduši uz turieni. Visas šīs darbības noved pie liekiem izdevumiem. Braucot uz izcelsmes valsti tukšam sastāvam, tiek lieki palielināts arī CO2 izmešu daudzums, kas ir pretēji Eiropas zaļajam kursam. Ir tikai papildu neērtības un izdevumi. Pakotne ir arī pretrunā autovadītāju vēlmei pelnīt atalgojumu, tas, ka viņi ir spiesti atgriezties un nomainīt auto noteiktā laika posmā, ietekmē viņu finanses. Šo visvairāk izjūt tie, kuri atbraukuši peļņas nolūkos no citām valstīm.

A. Kuzņecovs: Kā uzņēmēji veidu, kā turpināt savu biznesu arī ES mobilitātes pakotnes prasību apstākļos mēs atradīsim. Piemēram, reģistrējot savas kompānijas Vācijā un Polijā. Tomēr gribu vaicāt – kas notiks ar mūsu valsti, ja autotransporta uzņēmumi pārcels savu biznesu ārpus Latvijas? Kas te paliks un maksās nodokļus?

Pirms diviem gadiem paziņojāt, ka pārceļat uzņēmumu uz Poliju. Tā paša gada izskaņā iegādājāties kravu pārvadājumu uzņēmumu Lielbritānijā "C. Neil Dawson". Kā veicas ar šī uzņēmuma autoparka paplašināšanu un attīstību?

S. Zaļizko: Polijā ir mūsu uzņēmuma pārstāvniecība, kuru šobrīd veiksmīgi attīstām un tai ir jau ap 200 kravas auto. Līdzīga situācija ir arī ar mūsu jauno Lielbritānijas uzņēmumu "C. Neil Dowson" – aktīvi modernizējam autoparku, integrējam "Kreiss" struktūrā un procesos, gatavojam augsni turpmākai izaugsmei. Kāpēc turpmākai? Šobrīd tiek novērota pārvadājumu nozares lejupslīde, tāpēc esam mazinājuši paplašināšanās tempus un fokusējamies uz citu procesu sakārtošanu. Tā teikt, esam zemā starta pozīcijā, lai veiksmīgi tiktu galā ar pārvadājuma pieprasījuma kāpumu.

Kreiss meitasuzņēmumi darbojas Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Polijā un Latvijā. Vai nākotnes plānos ir "Kreiss" tālāka paplašināšana?

S. Zaļizko: Protams, ka mūsu plānos vienmēr ir paplašināšana un jauni virzieni. Plānojam vērt vēl vienu pārstāvniecību Eiropā, šobrīd meklējam vietējos specialistus un veidojam komandu. Tirgus situācija var ieviest savas korekcijas, šobrīd taustām augsni un viss var pamainīties. Tāpēc, lieki "neplātīsimies" un turpināsim strādāt pie attīstības. Sasniedzot panākumus, noteikti par tiem pastāstīsim.