Foto: Publicitātes foto
Pēdējo 30 gadu laikā transporta un loģistikas nozare Eiropā un Baltijā piedzīvojusi milzīgas pārmaiņas - tās veicinājusi gan dažādu tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības (ES) zaļie mērķi, kas ilgtermiņā paredz pāreju uz alternatīvām degvielām un ekoloģiskās pēdas samazināšanu.

Diena pret nakti

Deviņdesmitajos gados, pēc Padomju Savienības sabrukuma, Baltijas valstis saskarās ar būtiskiem izaicinājumiem pārstrukturēt savu ekonomiku un loģistikas sistēmas, kā rezultātā daudzi uzņēmēji savu biznesu bija spiesti būvēt no nulles. Notika pāreja no centralizēti plānotas ekonomikas uz tirgu orientētām sistēmām, kas ietvēra privatizāciju, infrastruktūras modernizāciju un integrāciju globālajā ekonomikā. Kravu pārvadātāja "Kreiss", kas šogad svin savu 30 gadu jubileju, ilggadējie darbinieki atzīst - ja salīdzina loģistikas nozari deviņdesmitajos gados un mūsdienās - tā ir kā diena pret nakti.

Deviņdesmitie gadi nebija viegli - lai uzsāktu sadarbību ar kādu globālu spēlētāju, mums vajadzēja vismaz desmit reizes lidot uz valsti, kur tas darbojas, runāt, skaidrot un pierādīt, ka mēs būsim labs partneris, atzīmē Jevgēņijs Poloņņikovs, "Kreiss" Austrumu departamenta vadītājs. "Šobrīd tirgus ir citādāks - arī tehnoloģiski viss ir mainījies. Agrāk vadītājam bija tikai mobilais telefons. No rīta viņš mums piezvanīja, mēs burtnīcā veicām nepieciešamos pierakstus un tā nozare darbojās - ar neskaitāmiem papīru kalniem un milzīgu informācijas nobīdi! Šobrīd viss ir mainījies - izmantojam dažādas programmas, kas daudzas lietas dara automātiski, un mums vairs par to nav jāuztraucas," norāda J.Poloņņikovs.

Foto: Aleksandr Tishkov

Atver jaunus apvāršņus

Būtiskas izmaiņas loģistikas vidē veicināja arī Baltijas valstu pievienošanās ES, kas notika 2004. gadā. Piekļuve ES fondiem ļāva ievērojami uzlabot infrastruktūru, savukārt ES standartu pieņemšana audzēja loģistikas pakalpojumu efektivitāti un konkurētspēju. Tāpat nozīmīgs atspaids loģistikas darbu organizēšanā bija arī mobilā interneta pieejamība.

Antons Afoņins, "Kreiss" Bāzes autoparka plānošanas nodaļas vadītājs atminas, ka divtūkstošajos gados problēmas ar internetu bija loģistikas nozares ikdiena. "Mums bija datori, taču internets nebija tik ātrs un uzticams kā mūsdienās. Arī mobilajos telefonos internets nebija brīvi pieejams vai bija ļoti dārgs. Kad nodarbojos ar kravas automašīnu kontrolēšanu, datorā veidoju tabulas, kur ierakstīju auto atrašanās vietu un citu nozīmīgu informāciju. Vēlāk šīs tabulas izprintēju un sakārtoju milzīgā mapē. Ja kāds klients man piezvanīja un kaut ko jautāja - vilku šo mapi ārā, sarakstā meklēju konkrēto mašīnu un sniedzu viņam nepieciešamo informāciju. Šobrīd viss ir daudz vienkāršāk - tabulas ir pieejamas tiešsaistē, mūsu sistēmā. Varu noteikt auto atrašanās vietu dažu minūšu laikā un man vairs nav jānēsā līdzi milzīga mape ar dokumentiem. Es vienkārši pieslēdzos un visa informācija man ir pieejama. Domāju, ka divtūkstošajos gados cilvēki par šādu iespēju būtu šokā. Tāpat kā par daudz ko citu - drošības sistēmām un arī auto tehnoloģisko nodrošinājumu kopumā. Mūsdienu auto nekādā veidā nevar salīdzināt ar tiem, kas mums bija pirms 15-20 gadiem. Tas ir tāpat kā no koka taburetes apsēsties uz dīvāna. Atšķirība ir milzīga," teic A.Afoņins.

Reģions attīstās

Mūsdienās Baltijas valstis kļuvušas par globālo piegādes ķēžu neatņemamu sastāvdaļu. Reģiona stratēģiskā ģeogrāfiskā atrašanās vieta ar piekļuvi Baltijas jūrai ir padarījusi Baltiju par galveno tranzīta centru preču pārvietošanai starp Eiropu, Krieviju un Āziju.

Nozare nepārprotami aug un attīstās, norāda Andrejs Mihejevs, "Kreiss" Ekspedīcijas daļas vadītājs. "Mūsu ikdienā arvien vairāk ienāk digitalizācija, un, lai spētu saglabāt konkurētspēju, mums ir jākļūst efektīvākiem un jādomā par dažādu procesu automatizēšanu. Jau šobrīd ļoti liela daļa no darbu plānošanas notiek automātiski. Katram kravas auto ir savs viedtālrunis, kas atvieglo komunikāciju starp vadītājiem un dispečeriem, kā arī dažādas citas iekārtas. Atceros, ka laikā, kad sāku strādāt "Kreiss", mēs manuāli rakstījām īsziņas un sūtījām vadītājiem. Tagad viss notiek daudz vienkāršāk un efektīvāk," teic A.Mihejevs, piebilstot, ka lielā mērā nozare mainās arī ES zaļo mērķu dēļ. "Jau vairākus gadus vērojam virzību uz zaļās enerģijas izmantošanu. Nedomāju, ka tuvākajā nākotnē loģistikas nozare pilnībā pāries uz elektriskajiem auto, taču neizslēdzu, ka agri vai vēlu tas notiks," spriež A.Mihejevs.

Ieguvumi klientiem

"Kreiss" komercdirektors Dmitrijs Čebajevskis arī uzsver, ka šobrīd klientiem ir iespējams nodrošināt ātrāku piekļuvi informācijai par kravām, nekā bija pirms 10 un vairāk gadiem. "Piemēram, izmantojams GPS serviss ir tieši saistīts ar datorprogrammu, kura ļauj saņemt ļoti detalizētu informāciju par kravas pārvietošanos un stāvokli. Pateicoties individuālai piekļuvei šai programmai, klienti jebkurā laikā var tieši izsekot savai kravai. Tādējādi, ja iepriekš "Kreiss" tieši saziņa ar klientu prasīja ievērojamus laika resursus, jo bija nepieciešams regulāri ziņot klientam statusu par mašīnas atrašanās vietu un temperatūru, tad ieviešot digitālus rīkus, tas tika automatizēts. Rezultātā, administratīvs slogu uz dispečeriem tika ievērojami samazināts un viņu darba efektivitāte ir lielāka. Pateicoties tā sauktajam "ideālajam savienojumam" klienti var automātiski saņemt no mūsu sistēmas datus par kravas statusu - informāciju par kravas iekraušanas laiku, izbraukšanu, pienākšanu utt. Tas novērš daudzus jautājumus, kas agrāk tika risināti ar telefona zvaniem un dokumentu kārtošanu, līdz minimumam samazina saziņas iemeslus un ievērojami saīsina komunikācijas laiku starp pārvadātāju un klientu," stāsta Čebajevskis.

Turpina cīnīties

Īpaši izaicinoši loģistikas nozarē bijuši pēdējie gadi - pandēmija, karš Ukrainā, degvielas cenu kāpums un smago automašīnu šoferu trūkums, kas kļūst par arvien lielāku problēmu gan Latvijā, gan Eiropā un pasaulē, būtiski bremzējuši kopējo nozares attīstību. Neraugoties uz to, spēlētāji gan mēģinājuši pielāgoties jaunajai realitātei, diversificējot savas kravas un sadarbības valstis, kā arī mēģinot kļūt efektīvāki un zaļāki. ES dati liecina, ka transporta nozare sniedz milzīgu ieguldījumu reģiona ekonomikā, kopumā veidojot vairāk nekā 9% no ES bruto pievienotās vērtības jeb aptuveni 664 miljardus eiro. Tajā pašā laikā šī nozare ir arī viens no būtiskākajiem piesārņotājiem, tāpēc mērķi, kā padarīt šo jomu zaļāku, ir gana ambiciozi. Līdz 2050. gadam, piemēram, iecerēts samazināt transporta emisijas par 60%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Tāpat plānots ierobežot arī auto ar iekšdedzes dzinēju izmantošanu.

Būt zaļākiem un videi draudzīgākiem noteikti ir viens no galvenajiem pēdējo desmit gadu trendiem, spriež Ivans Ševcovs, "Kreiss" Tehniskais direktors. "Par to domā ne tikai pārvadātāji, bet arī ražotāji. Redzam, ka auto kļūst arvien ekonomiskāki un ražotāji atrod arvien jaunus veidus, kā samazināt degvielas patēriņu un attiecīgi arī izmaksas. Tas mūs visus nenoliedzami padara zaļākus. Liela nozares priekšrocība, protams, ir arī telemātika. Domāju, ka pirms desmit gadiem neviens no mums pat nevarēja iedomāties, ka, ieejot sistēmā, mēs varēsim redzēt pilnīgi visu, kas mūs interesē – sākot no auto atrašanās vietas līdz gaisa spiedienam riepās. Bez tam tas viss strādās automātiski! Vēl salīdzinoši nesen viss notika ekselī, bet tagad mēs darbojamies speciāli mums izstrādātā programmā, kas ņem vērā visas mūsu vajadzības un prasības. Nozares attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi neizmērojama, un domāju, ka tuvāko gadu laikā mēs turpināsim procesus uzlabot un sasniegsim vēl labākus rezultātus," prognozē I.Ševcovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!