Foto: Dainis Dembovskis
Pēdējos gados transporta un loģistikas nozarē arvien vairāk tiek izmantotas dažādas modernās tehnoloģijas - sākot no GPS izsekošanas iekārtām līdz drošības sistēmām, kas, piemēram, atbaida degvielas zagļus. Nozares pārstāvji ir pārliecināti - tehnoloģijas turpinās attīstīties un progresīvākie pat neizslēdz iespēju, ka nākotnē kravas mašīnas varētu vadīt roboti.

Izsaukt kravas auto kā taksi

Mākslīgais intelekts mūsdienās arvien vairāk tiek integrēts dažādās nozarēs, un loģistika nav izņēmums. Kravu pārvadātāja "Kreiss", kas šogad svin savu 30 gadu jubileju, ilggadējie darbinieki neslēpj - tehnoloģiju, tajā skaitā mākslīgā intelekta, izmantošana loģistikā var palīdzēt uzlabot gan uzņēmuma efektivitāti, gan optimizēt dažādus procesus, turklāt - ilgtermiņā samazinot arī izmaksas.

Eiropas līmenī mākslīgais intelekts noteikti būs viena no tām lietām, kas virzīs loģistikas nozares attīstību, spriež Andrejs Mihejevs, "Kreiss" Ekspedīcijas daļas vadītājs. "Jau šobrīd nozares uzņēmumi izmanto dažādas automātiskās plānošanas iespējas, kā arī platformas, kas palīdz nodrošināt efektīvāku komunikāciju starp izpildītāju un pasūtītāju. Domāju, ka nākotnē šāda veida tehnoloģijas tiks izmantotas vēl plašāk. Mums visiem labi zināmas ir taksometru aplikācijas, kur dažu minūšu laikā varam atrast sev šoferi, kas mūs aizvedīs no punkta A līdz punktam B. Manuprāt, līdzīgi risinājumi nākotnē varētu tikt izmantoti arī transporta nozarē, kā rezultātā gala pasūtītājs, izmantojot speciālu platformu, dažu minūšu laikā varētu sev atrast piemērotu kravas transportu. Domāju, ka tā ir mūsu nākotne - komunikācija reāllaikā. Savā ziņā tas notiek jau šobrīd, taču nozarē nenoliedzami ir vieta izaugsmei. To visu var darīt vēl ātrāk un efektīvāk. Milzīgu lēcienu jau piedzīvojām mirklī, kad tirgū ienāca viedtālruņi - šobrīd dators praktiski vairs nav vajadzīgs, jo visu var izdarīt telefonā. Kādi risinājumi mūs sagaida nākotnē? Varam tikai pieslēgt fantāziju un iztēloties, jo, manuprāt, iespējams ir praktiski viss," domā A.Mihejevs.

Foto: Dainis Dembovskis

Brauks roboti

Jevgēņijs Poloņņikovs, "Kreiss" Austrumu departamenta vadītājs atzīmē - globāli transporta nozare dodas zaļajā virzienā - uz elektrifikāciju. "Redzot, kā nozare ir augusi, ticu, ka viss ir iespējams - vajag tikai gribēt un darīt! Nākotnē transporta nozarē noteikti arvien vairāk tiks izmantots mākslīgais intelekts, tajā pašā laikā - turpināsim izjust arī politisko faktoru ietekmi. Ja visus piespiedīs pāriet uz elektroauto, neizslēdzu, ka ar laiku auto varētu vadīt arī roboti. Domāju, ka ceļu pielāgošana auto pilotiem nav nekas nereāls. Kādreiz tas noteikti notiks. Vai mēs līdz tam nodzīvosim un pieredzēsim to savām acīm? Par to gan man pagaidām ir grūti spriest," neslēpj J.Poloņņikovs.

Ivans Ševcovs, "Kreiss" Tehniskais direktors piekrīt Poloņņikovam, ka globāli nozare iet elektrifikācijas virzienā. Tomēr reāli skatoties uz situāciju ar infrastruktūru, tuvāko gadu laikā transporta nozares alternatīvais resurss degvielai gan būs ūdeņradis, nevis elektrība. "Mums noteikti ir jādomā par pāreju uz alternatīviem enerģijas veidiem, un, manuprāt, loģistikas nozarē līdera pozīcijas tuvāko piecu, septiņu gadu laikā šajā gadījumā varētu pārņemt ūdeņradis. Uzskatu, ka elektroenerģija, pagaidām vēl nespēj pilnībā apmierināt mūsu vajadzības," spriež I.Ševcovs, piekrītot kolēģiem, ka kopumā tehnoloģijas pēdējo gadu laikā ir ļoti attīstījušās. "Tas ļāvis augt gan mums kā uzņēmumam, gan arī nozarei kopumā. Mums ir pieejamas gan dažādas programmas, kas ļauj noteikt auto atrašanās vietu un nolasīt citu informāciju, gan auto kameras un distanču mērītāji, kas, piemēram, pie ekstrēmām bremzēšanām dod signālu. Tāpat vadītāji var izmantot arī kruīza kontroli, kas ne tikai ietur optimālu distanci, bet, ņemot vērā kravas svaru, samazina auto ātrumu pie dažādiem manevriem. Mūsdienu tehnoloģijas atpazīst pat ceļa zīmes, kas nozīmē, ka tās būtiski palīdz uzlabot arī satiksmes drošību," teic I.Ševcovs.

"Kreiss" komercdirektors Dmitrijs Čebajevskis pievienojas kolēģu viedoklim, ka kopumā elektrifikācijas infrastruktūra pagaidām nav pietiekami attīstīta: "Pašlaik elektrifikācijas tehnoloģijas, kas paredzētas emisiju samazināšanai, ar vienu uzlādes reizi ļauj veikt 300 kilometru braucienu, kas nav pietiekami tālsatiksmes transportam. Lai ieviestu ātrās uzlādes stacijas, ir pilnībā jāpārkārto noliktavu elektrotīkli, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu, un elektrisko degvielas uzpildes staciju skaits starptautiskajos maršrutos joprojām ir nepietiekams."

Kā tehnoloģijas var nodrošināt ilgtspējīgu attīstību?

D.Čebajevskis uzsver, ka pēdējo trīs gadu laikā ilgtspēja ir kļuvusi par īpaši aktuālu tematu. Pēc Eiropas Zaļā kursa daudzi lielie klienti ir parakstījuši iekšējās apņemšanās samazināt CO2 emisijas savās piegādes ķēdēs. Ir skaidrs, ka individuāli sasniegt uzstādītus mērķus nav iespējams, jo tas nav finansiāli izdevīgi. Ilgtspējīgu, videi nekaitīgāku un līdz ar to dārgāku risinājumu ieviešana vienmēr ir saistīta ar finansiālās neitralitātes nodrošināšanu, lai kompensētu paaugstinātās izmaksas.

"Arī "Kreiss" virzās uz ilgtspēju un pakāpeniski ievieš ekonomiski pamatotus "zaļos risinājumus", kas iet kopsolī ar laiku un uzņēmējdarbību. Piemēram, esam izvēlējušies Volvo kravas automašīnas, kuras ir aprīkotas ar degvielas ekonomijas paketi, kas samazina degvielas patēriņu un CO2 emisijas. "Kreiss" autoparkā ir arī 50 ar sašķidrināto gāzi darbināmi transportlīdzekļi. Novērojam tendenci, ka klienti arvien vairāk pieprasa ilgtspējīgo risinājumu izmantošanu. Piemēram, pieprasa CO2 emisiju pārskatus par savu kravu pārvadājumiem vai lūdz izmantot videi nekaitīgāku dīzeļdegvielu (HVO) savos maršrutos, taču priekšā vēl ir daudz padziļināta darba ar klientiem, lai pilnībā pārietu uz ekoloģisku režīmu, neapdraudot uzņēmuma rentabilitāti. Neskatoties uz sarežģītu procesu, mēs, "Kreiss", noteikti vēlamies to panākt un virzāmies šajā virzienā." – stāsta D.Čebajevskis. Vēl viens no būtiskākiem jauninājumiem, ko "Kreiss" ieviesa pēdējā gada laikā ir saules paneļi uz puspiekabēm. Iegūta saules enerģija spēj uzturēt refrižeratora attālinātās komunikācijas spējas arī tad, kad tas nav iedarbināts, rezultātā ietaupot dīzeļdegvielu un mazinot CO2 izmešu emisijas.

Radīts Latvijā

Ja runāt par konkrētiem risinājumiem, tad pašlaik transporta un loģistikas nozarē plaši tiek izmantots Latvijā radītais rīks - "Mapon", ar kura palīdzību iespējams sekot līdzi gan šoferu braukšanas paradumiem - ātrumam, atpūtas laikiem, un citiem parametriem, t.sk. temperatūrai puspiekabē, kas ir īpaši svarīga, ja tiek pārvadāta krava, kam nepieciešami konkrēti apstākļi. Andris Dzudzilo, "Mapon" direktors iepriekš medijos norādījis, ka interesants aspekts ir arī puspiekabju durvju atvēršana. "Mūsu sistēmā var redzēt, cik bieži un kurā vietā šoferi atver durvis. Kad Eiropā sevišķi aktuāls bija bēgļu jautājums, bija situācijas, kad šādā veidā šoferus varēja pārbaudīt un izvērtēt, vai ir noticis pārkāpums. Tāpat arī varam kontrolēt degvielas patēriņu un to, vai ir notikusi degvielas zādzība. Ja, piemēram, konstatējam, ka degviela tiek nolieta brīdī, kad šoferis atpūšas, automātiski tiek ieslēgta signalizācija, kas atbaida zagļus. Vēl mūsu sistēmas atvieglo šoferiem braukšanu pa maksas ceļiem. Viņiem nav jādomā, kur un kā piereģistrēt savus auto - viss notiek automātiski," norādījis A.Dzudzilo.

Foto: Aleksey Medvedev

Arī "Kreiss" savā darbā izmanto "Mapon" risinājumu. "Kreiss" Transporta departamenta vadītājs Jevgēņijs Spiridonovs atzīst, ka, salīdzinot ar uzņēmuma pirmsākumiem - tehnoloģijas ikdienas darbos tiek izmantotas ievērojami vairāk un sniedz būtisku atspaidu. "Mēs esam kļuvuši par ciparu kompāniju. Atceros tos laikus, kad visa informācija tika nodota tikai ar zvanu un īsziņu palīdzību. Šobrīd viss ir mainījies - digitalizācija un modernās tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Nepieciešamā informācija, tajā skaitā darba uzdevumi, tiek nodoti ar dažādu digitālo iekārtu un aplikāciju palīdzību, kā rezultātā mēs esam ļoti auguši. Viens no iemesliem šajā gadījumā noteikti ir bijusi arī spēja izmantot tehnoloģiju potenciālu," domā J.Spiridonovs, uzsverot, ka arī nākotnē nozare turpinās attīstīties.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!