Foto: Freepik.com/gpointstudio

Mēdz teikt, ka labākā pieredze ir tā, kas piedzīvota paša acīm, un labākais laiks, kad iepazīt pasauli, ir studiju laiks. Kamēr ģimenes un darba saites vēl nav cieši nostiprinājušās, ir jāizmanto ikviena iespēja apceļot un iepazīt pasauli. Ideālā gadījumā to var apvienot ar studijām un nākotnes profesijas apguvi. Iespējams, tieši tāpēc daudzi studenti izvēlas daļu no studiju laika pavadīt ārzemēs, un viens no populārākajiem veidiem, kā to darīt, ir Erasmus projekts. Kas ir Erasmus, kāpēc tas nosaukts slavenā holandiešu teologa vārdā un vai tiešām dalība šajā projektā ir tik vilinoša, kā izklausās? Turpinājumā vairāk par šo tematu.

Kāpēc tieši Roterdamas Erasms?

Ietekmīgais 15. gadsimta humānists un teologs Roterdamas Erasms bija dedzīgs izglītības iespēju aizstāvis, kurš pats mācījies un strādājis dažādās Eiropas valstīs. Tāpēc, kad 1987. gadā tika uzsākta studentu apmaiņas programma Eiropas Kopienas ietvaros, tai tika piešķirts Roterdamas Erasma vārds. Šajā programmā tiek iekļauti ne tikai studenti, bet arī mācībspēki, tomēr galvenais uzsvars joprojām ir uz studentu apmaiņas iespējām dažādās Eiropas valstīs. Ik gadu Eiropas Savienībā projektā piedalās aptuveni 300 000–350 000 studentu un 50 000 mācībspēku, nodrošinot iespēju izbaudīt studiju procesu dažādās valstīs.

Erasmus Latvijā vairāk nekā 20 gadus

Foto: Freepik.com/ jcomp

Erasmus Latvijā darbojas kopš 1999. gada, un ik gadu apmaiņas studijās no Latvijas dodas aptuveni 2000 studentu. Piemēram, Biznesa augstskolā Turība Erasmus iespējas izmantojuši kopumā ap 1900 jauniešu. Programmā piedalās gandrīz visas Latvijas augstskolas, taču partnerība ar augstskolām ārzemēs un studentu atlases kritēriji katrā var atšķirties.

Kas un kā notiek, ja vēlamies doties Erasmus

Katrai augstskolai var būt savs partneraugstskolu tīkls, un katra var noteikt savus kritērijus un nosacījumus, kas jāizpilda, lai studenti varētu doties uz ārzemēm. "Mūsu augstskolā Erasmus apmaiņas projektos parasti tiek visi, kas to vēlas," stāsta Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās sadarbības nodaļas Erasmus koordinators Jašvants Jaisvals (Yashwant Jaiswal). Tāpat kā citās augstskolās, runa ir par 12 mēnešu periodu studijām ārzemēs. Koordinators skaidro: "Tas saistīts ar to, ka, salīdzinot ar lielajām valsts augstskolām, Turība ir salīdzinoši mazāka, tāpēc mūsu studentiem ir lielākas iespējas − visi, kas vēlas piedalīties Erasmus, to var realizēt. Turklāt mūsu partneraugstskolu tīklā ir vairāk nekā 120 augstskolas, tāpēc ikviens var atrast interesējošo studiju programmu." Viņš arī piebilst, ka 12 mēnešus var dalīt divās daļās – piemēram, vienu semestri pavadot vienā valstī, otru – citā. Lielākā daļa augstskolu nosaka dažādus kritērijus, piemēram, vidējai atzīmei ir jābūt 7 vai augstākai, pieteikties nevar pirmo un pēdējo kursu studenti utt. "Jā, izvēloties augstskolu ārzemēs, tiek ņemti vērā dažādi nosacījumi, tajā skaitā arī atbilstība studiju programmai Latvijā, nepieciešamais kredītpunktu skaits un daudz kas cits. Ja students ārzemēs ir rūpīgi mācījies un ieguvis visus nepieciešamos kredītpunktus, arī Turībā viņš tiek pārcelts uz nākamo kursu," stāsta Jaisvals.

Reāla Erasmus pieredze – kāda tā ir

Foto: no Lukrēcijas Plaudes personīgā arhīva

Lai no teorijas pievērstos praksei, jautājām Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības programmas 3. kursa studentei Lukrēcijai Plaudei par viņas Erasmus pieredzi. "Man vienmēr ir patikusi angļu valoda, kopš pamatskolas laikiem esmu interesējusies par dažādām kultūrām, pasaules daudzveidību un esmu bijusi atvērta jaunajam – tieši tāpēc Erasmus redzēju kā savu iespēju. Šobrīd rit pēdējie mani studiju mēneši Portugālē, Algarves Universitātē (Universidade do Algarve), un drīzumā atgriezīšos Latvijā. Pirms tam semestri pavadīju Itālijā, IULM University, Milānā. Iesaku jebkuram studentam izmantot iespējas un doties Erasmus, lai iegūtu pieredzi, kontaktus un jaunus ceļus profesionālajai karjerai," stāsta Lukrēcija.

Vaicāta par to, kurā no valstīm gūta dziļāka pieredze, Lukrēcija atbild: "To rādīs nākotne! Pagaidām izvērtēt ir ļoti grūti, jo semestris Itālijā no semestra Portugālē ļoti atšķīrās! Milāna ir liela, skaļa pilsēta, kurā arī komunikācija ar kursabiedriem ārpus universitātes ir ļoti apgrūtināta – mūs šķīra lieli attālumi. Savukārt Portugālē esam cieši saistīti gan mācību procesā, gan ārpus tā. Salīdzinājumam var minēt – Milānā ir apmēram pusotrs miljons cilvēku, modes industrijas pilsēta, bet Portugālē, Faro – ap 60 tūkstošiem – mīļa, draudzīga atmosfēra."

Lukrēcija arī apstiprina, ka pirms došanās studēt uz ārzemēm Turība palīdzēja gan atrast īstās augstskolas, gan sakārtot dokumentāciju. Vaicāta par padomiem, ko vēlas dot citiem studentiem, viņa saka: "Pārliecinieties, vai nebūs nepieciešamas vilnas zeķes! Arī Portugālē tās var noderēt, ja ierodies ziemas sezonā." Viņa arī iesaka izmantot augstskolu piedāvātos informācijas resursus mājokļa, istabas biedru un darba meklēšanā, jo arī šajās jomās var sastapt krāpniekus. "Iesaku būt piesardzīgiem un pārbaudīt Facebook vai citos sociālajos tīklos gūtu informāciju. Vislabāk sameklēt reālus cilvēkus mītnes zemē un vadīties pēc draugu un studiju biedru ieteikumiem. Parasti arī augstskolas šajā jautājumā palīdz saviem topošajiem studentiem, noteikti to izmantojiet!" iedrošina Lukrēcija.

Foto: no Lukrēcijas Plaudes personīgā arhīva

Vai ir vērts doties Erasmus?

Erasmus pieredze var būt bagātinoša un neaizmirstama, ir gudri izmantot šādu iespēju, ja tāda tiek dota. Kāpēc? Tāpēc, ka tā sniedz ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī iespēju iegūt jaunus draugus, profesionālus kontaktus un piedzīvojumus. Studenti, kas izmanto Erasmus programmu, mācās būt atvērtāki, tolerantāki un sagatavotāki globālajam darba tirgum. Vaicājiet savai augstskolai par Erasmus iespējām!

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!