Ida-Virumaa jeb Austrumviru apriņķī var redzēt tādus dabas dārgumus, kādi Latvijā nav sastopami

Žurnālistu un dabas gidu Miko Virtu (Mikko Virta) Alutagusē piesaista Vasknarvas reģions un mazie ciemati pie Narvas upes. "Šī ir eksotiska un citāda Igaunija, un citur tādu nevar sastapt," apliecina soms, kurš sarakstījis grāmatu par Igaunijas dabu "Luontoretkelle Viroon" ("Dabas ceļojums Igaunijā").

Ciemati pie Narvas upes vizuāli atgādina vecticībnieku ciematus Peipusa ezera krastos. Taču daba gan ir pilnīgi neatkārtojama! Ja senatnē Narvas upe plūda ar līkumu, tad pirms aptuveni sešiem tūkstošiem gadu tā izlauza taisnāku ceļu uz jūru, atstājot aiz sevis vecās upes gultnes. Tā starp Vasknarvas un Karoli ciemiem izveidojusies ainava ar vecupēm un palienēm.

Tās var vērot Alutaguses pārgājienu kluba organizētajos laivu braucienos ar gumijas plostiem. Īpaši piemērots laiks šādam piedzīvojumam ir pavasaris un vasaras sākums, kad niedrēs mutuļo dzīvība un ziemas kapa klusumu nomainījuši skanīgi putnu dziesmu kari. Brauciena laikā dzirdētajā stāstījumā var uzzināt, ka arī šajā pusē, līdzīgi kā Somā nacionālajā parkā, savulaik bijis tā saucamais piektais gadalaiks jeb palu laiks.

"Piemēram, 1924. gadā Peipusa ezers visa gada garumā bija izgājis no krastiem un appludināja vairāk nekā 360 kvadrātkilometrus Igaunijas teritorijas," stāsta Alutaguses pārgājienu kluba vadītāja Ingrīda Kuligina (Ingrid Kuligina). Piektais gadalaiks atkāpās pēc tam, kad tika uzbūvētas četras būnas jeb molu komplekss. Pietiek vien aiziet uz mola galu aiz Vasknarvas klostera un jau rodas sajūta, ka atrodies pasaules malā, tālumā redzama vien Krievija.

Alutaguses nacionālā parka lielākais dārgums ir vienīgās Igaunijā sastopamās iekšzemes kāpas. Tādas ir ierasts redzēt tuksnesī, bet šeit tās atsedzas purvainās ainavās.

Visiespaidīgākās kāpas ir Agusalu purvājā un ap Imatu purva ezeru, kur augstās, šaurās un priedēm klātas smilšu grēdas krasi mijas ar purva strēmelēm. Dodoties pārgājienā pa ūdeņaino ainavu, kāpa ir gluži kā tilts, uz kura var atpūtināt kājas un vērot gleznainās purva ainavas.

Kāpas radās pēdējā ledus laikmeta beigās, kad šeit pletās auksts tuksnesis, un to izveidē svarīga loma bija vējam, kas apkārtējos nogulumus sadzina vaļņos. Nezinātājs kāpas var vienkārši sajaukt ar osiem, kas arī ir vaļņveida pauguri un kurus arī, tāpat kā kāpas, veido nogulumi, taču osi radušies ledāja kušanas rezultātā un to izveidē nozīmīga loma bija ūdens straumēm.

Alutagusē atrodas viens no Igaunijas augstākajiem osiem – Īsaku oss –, kura virsotne ir Teriveres kalns. Šajā 94 metrus augstajā kalnā atrodas 28 metrus augsts skatu tornis. "Atrodoties tornī, var pārliecināties, ka šī tiešām ir mazapdzīvota vieta ar bagātīgu dabu, purviem, mežiem un ezeriem. Tas pierāda, ka Austrumviru apriņķis ir arī dabas, ne tikai rūpniecisks reģions, kā bieži mēdz uzskatīt" stāsta Ingrīda Kuligina.

Vēl pirms dažiem gadiem izskanēja, ka Austrumviru apriņķa augstākā dabiskā virsotne atrodas Teriveres kalna galā. Tomēr, pateicoties jaunajai uzmērīšanai un ģeogrāfu vērībai, noskaidrojās īstā patiesība. Austrumviru apriņķa virsotņu virsotne atrodas Uljastes osā. Tajā iekārtota arī pārgājienu taka, no kuras paveras pasakaini ezera skati.

Līdzīgi osiem, kūstot kontinentālajiem ledājiem, izveidojās arī Kurtnas kēmi jeb paugurveida formas ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm. Šis ir Igaunijas apvidus ar lielāko ezeru blīvumu, kurā atrodas teju četrdesmit ezeri. Daudzveidīgo reljefu prasmīgi pielietojis Alutaguses veselības sporta centrs pie Panijerves ezera, iekārtojot disku golfa laukumu, kas šajā reģionā uzskatāms par vienu no ievērības cienīgākajiem. Savukārt Kurtnas pārgājienu takā ikvienā var pamosties vācēja instinkts – iespēja "sakrāt ezerus", jo ceļā sastopami vienpadsmit ezeri.

Tikpat iecienītas kā Kurtnas, ir arī Kotkas un Seliso pārgājienu takas, tās ved uz piedzīvojumiem purvos. Turpretim Poruni pārgājienu taka nepelnīti palikusi ēnā, lai gan tieši tajā ir iespējams redzēt, kāds izskatās neskarts un pirmatnīgs mežs – mežs, kas dzimst un mirst bez cilvēka iejaukšanās. Pārgājienu takā nesen uzstādītas jaunas laipas un tilti, iekārtotas divas ugunskura vietas, no kurām viena atrodas Poruni upes, bet otra – Narvas upes krastā. Zilo vizbulīšu ziedēšanas laikā šīs puses pameži gluži grimst spilgtajā zilumā, uzburot gleznainu krāsu kontrastu ar sūnainajiem koku stumbriem.

Tādu pašu "vau!" efektu var piedzīvot Valastes pārgājienu takā, ieraugot iežu atsegumu skaistumu un apkārtnes eksotisko dabu. Pateicoties īpašajiem augšanas apstākļiem – mitrumam un ēnai –, šai apvidū mežs ir tik piesātināts, cik ziemeļu reģionos tas nepavisam nav raksturīgi!

Lai arī Valastes pārgājienu taka ir īsa – pusotru kilometru –, tai nav iespējams ātri izskriet cauri. Maršrutu, kas virzās pa līdzeno mežu stāvkrasta pakājē un gar pludmali, nomaina arī stāvāki posmi, iekļaujot 55 metru kāpumu augšup un tikpat daudz lejup. Pie pārgājienu takas atrodas arī Igaunijas augstākais ūdenskritums – Valastes ūdenskritums.

Klints augstumos un gar jūras krastu izveidota arī Sakas muižas pārgājienu taka. Muižas mājaslapā iespējams atrast bezmaksas audio gidu un uzzināt vairāk gan par īpašo kaļķakmens piekrasti, gan par atjaunotā muižas kompleksa vēsturi. Vienlaikus var uzkāpt bijušajā robežsardzes tornī, no kura var redzēt stāvkrastu, jūru un labos laikapstākļos arī salas Somu līcī.

Jaunu perspektīvu Austrumviru apriņķim sniedz arī šeit sastopamie mākslīgie kalni. Ieskatu par šādiem cilvēku darbības rezultātā tapušajiem kalniem var gūt Tammiku kalnā, kas atrodas netālu no Jehvi, tajā ierīkotas kāpnes, pa kurām var ērti uzkāpt un nokāpt. Stāvot uz plato, pārsteidz krass kontrasts – skats uz seniem ozoliem un industriālā mantojuma ieskauto dabas templi.

Tomēr, ja tempļi ir pastāvējuši daudzas cilvēku paaudzes, tad šie mākslīgie kalni, visticamāk, uz ilgu laiku nepaliks – tie viens pēc otra nonāks atkārtotā pārstrādē. Arī Pissi izdedžu kalns, kura virsotnē plīvo Igaunijas karogs, iekļauts vērtīgu derīgo izrakteņu resursu sarakstā. Tas tāpēc, lai zemnieki kalnā esošos pelnus varētu izmantot kā mēslojumu.

Šobrīd apmeklētājiem pieejamais vienīgais izdedžu kalns Igaunijā kāpējus ļoti vilina, un saullēkts, kas paveras no tā, ir vienkārši neaizmirstams! Toties saulrietu vislabāk vērot no kalniem, kas atrodas pie Igaunijas Raktuvju muzeja – Alutaguses pārgājienu klubs organizē pat tematiskos saulrieta pārgājienus.

Protams, Austrumviru apriņķī var ne tikai aktīvi atpūsties. Savam dabas ceļojumu plānam noteikti ir vērts pievienot arī mierīgu laika pavadīšanu pie jūras. Narvas-Jēsū pludmale ar lepnumu uzņems visus saules pielūdzējus. Iemīļotās kūrortpilsētas piekrastes joslā ir viendabīgas smalkas smiltis, turklāt pludmale pārsteidz gan ar savu platumu gan garumu, kas ir tieši 9,5 kilometri.

Peipusa ezera ziemeļu piekrastē sastapsiet Igaunijas garāko smilšu pludmali, kas kā nepārtraukta ķēde stiepjas no Kauksi līdz Vasknarvai. Pludmales zona ir 32 kilometrus gara. Vaicāsiet, ko gan vasarniekam ar šīm zināšanām iesākt? Atbilde – ja karstās vasaras dienās populārākā jeb Kauksi pludmale ir ļaužu pārpilna, tad ar mierīgu sirdi var doties tālāk uz Vasknarvu, jo tur atsevišķs nostūrītis garantēts.

Brauciet un atklājiet Austrumviru apriņķa dabas bagātības un atpūtas iespējas!

Omulīgas naktsmītnes Austrumviru apriņķī:

Ja pārņēmis izsalkums, noteikti ir vērts iegriezties:

Ēdienu ielas tirdzniecības centros Astri un Fama Narvā

Vairāk ideju un informācijas Austrumviru apriņķa atklāšanai var atrast mājaslapā www.idaviru.ee/lv un mūsu Facebook lapā latviešu valodā