Dzīvnieku patversmēs mājas dod ne tikai ceļmalā kastē atstātiem kaķēniem. Tā ir vieta, kur nonāk pazuduši suņi, kas gaida ierodamies saimnieku, saimnieku zaudējuši kaķi un citi līdzīgā situācijā nonākuši bēdubrāļi. Kāpēc patversmei ir jābūt siltai, tīrai un drošai? Un kā suņi un kaķi aizvada savas dienas tajā?
Lai gan Latvijā ir 28 dzīvnieku patversmes, apstākļi visās nav vienādi un ir pat ļoti dažādi. Dzīvnieku patversmes "Labās mājas" vadītāja Astrīda Kārkliņa uzskata, ka patversmē apstākļi jārada tādi, kas atbilstu dzīvnieku labturības prasībām. Kāda ir moderna un civilizēta patversme un kāpēc arī bezsaimnieku zvēriņi pelnījuši vislabākās rūpes, stāsta Astrīda Kārkliņa.
Ikviens dzīvnieks pelnījis humānus apstākļus
Patversme "Labās mājas" krietni atšķiras no sabiedrībā valdošā priekšstata par to, kādas ir "klasiskas" dzīvnieku patversmes. Šeit kaķi netiek iespundēti zvēru būros, bet suņi nedzīvo pie ķēdes zem klajas debess, ar mūsdienīgas patversmes izveidi lepojas Astrīda.
Viesojoties "Labajās mājās", var redzēt, ka kaķi dienas aizvada plašās istabās, kur ir gan vieta izskrieties, gan rūme paslēpties no istabas biedriem katram savā migā. Savukārt suņus kā minimums divreiz dienā izlaiž plašos voljēros, lai varētu izskraidīties, bet kopēji tikmēr iztīra viņu iekštelpu mājvietu. Neskatoties uz to visu, cilvēkiem gan jāsaprot, ka patversme ir cietums. "Smuks, silts, bet cietums," uzsver Astrīda. Kāpēc? Patversmes domātas suņu un kaķu uzņemšanai, tomēr neaizstāj to, ko katram mīlulim spēj sniegt mīlošs un atbildīgs saimnieks.
"Suns ir bara dzīvnieks, tātad lielais mīnuss patversmē ir kompānijas trūkums. Kaķis ir atkal pilnīgi pretējs. Te viņš ir intraverts individuālists, viņš nav bara dzīvnieks. Līdz ar to viņam šeit atkal ir slikti, jo viņi ir daudzi kopā, kaķis redz citus kaķus, un no tā viņiem ir stress, nervozitāte, uztraukums, un viņš nav savā ādā un ir nelaimīgs," stāsta "Labās mājas" vadītāja. Nonākšana pagaidu mājās, dzīvniekam ir bezizeja, un pat vislabāk aprīkotajā patversmē var būt nervozs.
Tāpēc patversme dara, ko vien var izdarīt, cenšoties maksimāli atvieglot viņu uzturēšanos šeit. Saprotot, kāda ir suņu psiholoģija un kāda ir kaķu psiholoģija. Suņiem tas nav tikai pabarot, izārstēt, bet nodrošināt dzīvnieka brīvības.
Viens no veidiem, kā dzīvnieka dienas patversmē padarīt kaut nedaudz labākas, ir nodrošināt komunikāciju ar cilvēku. "Mūsu patversmē ir suņu pastaigu laukumi, un vismaz divreiz dienā pa stundai visi suņi tiek ārā laisti dažādās draudzīgās kombinācijās, kompānijās." To palīdz īstenot brīvprātīgie, kas regulāri ierodas suņus izstaidzināt un ar tiem pavadīt laiku. Suņiem tas iemāca labas uzvedības manieres, nebaidīties no cilvēkiem, sadzīviskām situācijām, trokšņiem un nezināmā, kā arī paļauties uz cilvēku un socializēties. Taču jāņem vērā – brīvprātīgie, pirms tiem ļauj staidzināt suņus, obligāti iziet "Labās mājas" organizētās apmācības kopā ar kinologu.
Apdrošināt var arī patversmē adoptētu mīluli
"If Apdrošināšana" jau ilgāku laiku atbalsta labo darbu darītājus, kuri ik dienu velta savas rūpes, enerģiju un resursus grūtībās nonākušajiem, un patversme "Labās mājas" ir viens no tiem. "Mēs patiesi novērtējam mūsu draudzību ar "Labās mājas", jo mums ir svarīga četrkājaino draugu labturība un mēs vēlamies būt blakus ķepaiņiem gan labajos, gan ne tik labajos brīžos. Šogad esam apņēmušies kļūt par krustvecākiem vairākiem ķepaiņiem, kuri, pēc veiksmīga adopcijas procesa noslēgšanās, no patversmes mājup dosies ar "If Mājdzīvnieku apdrošināšanu", ko nodrošinām bez maksas un uz gadu. Pirmā ar mājdzīvnieku apdrošināšanu uz mājām jau ir priecīgi aizdevusies trīs gadus vecā Beka," stāsta "If" Mājdzīvnieku apdrošināšanas produkta vadītāja Ilze Roce.
Rietumsibīrijas laikas jauktenīti Beku mežā skraidām atrada sēņotāji. Sunīte patversmē atradās pusotru gadu, līdz sagaidījusi ģimeni, kuru saukt par savējo. Viņas adoptētāji ilgu laiku domāja par suni, bet biedēja atbildības nasta un tas, ka viens no bērniem baidījās no suņiem. Paklausot paziņai kinoloģei, ģimene devās uz patversmi, kur sastapa Beku – uzvedībā "gatavu" suni, kas bija ideāli ģimenei bez pieredzes ar citiem zvēriem.
Iepazīšanās dienā ar patversmes darbiniekiem pārrunātas visas nianses, ģimene aizbraukusi mājās pamatīgi apsvērt svarīgo lēmumu. Bet Beku nav spējuši aizmirst, kas licis sirdij atvērties un sunīti adoptēt. Nu Beka ir laimīga jaunajās mājās, labi satiek ar ģimenes bērniem un iejutusies, ļaujoties arī pa kādam nedarbam.
Sarūpējot savam mājdzīvniekam apdrošināšanu jau pirmajā tikšanās dienā, ikvienam saimniekam ir iespēja pasargāt sevi no neparedzētiem izdevumiem nākotnē. Ar "If" Mājdzīvnieku apdrošināšanu ir iespējams apdrošināties pret pēkšņām saslimšanām un traumām, akūtiem zobu ārstēšanas gadījumiem, kas radušies slimības vai negadījuma dēļ, pazušanu un nāves risku. Tāpat polise atlīdzina arī mājdzīvnieka nodarīto kaitējumu trešajām personām, piemēram, ja mājdzīvnieks sakož citu dzīvnieku vai ciemošanās laikā "nogaršo" drauga telefonu. Polise sedz arī izmaksas, ja nākas atcelt vai pārtraukt ceļojumu mājdzīvnieka dzīvībai bīstamas slimības vai traumas dēļ.
Tuvojoties vasaras sezonai, mēs aizvien vairāk ceļosim, un kopā ar mīluļiem. Arī ceļojumu laikā darbojas mājdzīvnieku polise un paredz atlīdzību gadījumā, piemēram, ja nākas doties pie vetārsta ārpus Latvijas. Tāpēc, ja plāno ceļot kopā ar savu mīluli, iesakām izvēlēties polisi, kas darbojas visā Baltijā vai Eiropā.
Veterinārārsta atbalsta pilnā apmērā
Kā Beku, tā arī citus patversmē nonākušos ķepaiņus no pirmās dienas rūpīgi izmeklē un pārbauda veterinārārsts, piemēram, nosakot, vai nav acīmredzamu traumu vai infekciju, novērtējot ausu, acu, mutes dobuma, zobu, smaganu stāvokli, izpētot kažoku, vai tajā nav manāmi izaugumi. "Cik vien daudz arī dzīvnieks ļaujas, jo viņš ir tādā lielā stresā bieži vien neko tu pirmajā dienā vai otrajā dienā nemaz nevar tā īsti paskatīties," stāsta Astrīda.
Veterinārārsts pārbauda, vai dzīvniekam ir reģistrēts čips, kas zināms par tā obligāto vakcināciju. Ja informācijas nav, zvērus attārpo, atbluso, savakcinē. Protams, arī sterilizē. Latvijas likumdošana nosaka, ka ikvienai patversmei ir jābūt noslēgtam līgumam ar praktizējošu veterinārārstu. "Labās mājas" seko līdzi, lai patversmē uzņemtais dzīvnieks pirmo apskati saņemtu ja ne 24 stundu, tad vismaz likumā noteikto 72 stundu laikā.
"Lielā daļā gadījumu patversmes uzņem dzīvniekus un mēs vispār neko par to nezinām. Vienkārši uz ielas vai kāpņu telpā ir atrasts kaķis. Mēs nezinām neko. Ja vēl viņš nav čipēts, nav reģistrēts valsts datubāzē, tad mēs nezinām ne vecumu, neko, kur viņš bijis. Mēs redzam tikai dzīvnieku, mēģinām tālāk modelēt, cik viņš varētu būt vecs, kur viņš varētu būt dzīvojis, kāda varētu būt viņa reakcija uz pastaigām, citiem dzīvniekiem, cilvēkiem," piemēru sniedz patversmes vadītāja.
"Labajās mājās" nekad nav simtiem dzīvnieku, tāpēc viens no kopēju uzdevumiem ir arī katru iemītnieku maksimāli iepazīt. Par patversmes darbinieku profesionalitāti un vērīgo aci Astrīda izsakās atzinīgi. Vismaz divreiz dienā, piemēram, suņiem jāuzliek pavadiņa, un šajos mirkļos rējēju raksturs parādās spilgtāk. Var novērot reakciju uz kustībām, pieskārieniem, apkārtējiem cilvēkiem, trokšņiem. Šādā veidā ne tikai dzīvniekam sniedz piemērotāku aprūpi, bet var nodot raksturojumu potenciālajiem adoptētājiem.
Adoptēt dzīvnieku no patversmes – ar ko jārēķinās?
Ikvienam, kurš vēlas adoptēt dzīvnieku no patversmes, jārēķinās ar vairākām lietām. Jāizbrīvē ne tikai finanses dzīvnieka uzturēšanai un jāpielāgo dzīves apstākļi, bet arī jāsaprot – dzīvnieks, tā ir liela atbildība. Astrīda Kārkliņa norāda, ka viņas praksē potenciālajiem adoptētājiem uzdod maksimāli daudz un precizējošu jautājumu, lai pārbaudītu adoptētāja gatavību uzņemt zvēriņu. Intervēšanas process ir garš, bet tas palīdz salikt kopējo puzli un saprast, vai cilvēks būs atbildīgs.
Bieži vien ir ģimenes un cilvēki, kam būs pirmais mājdzīvnieks mājās, un viņi vēl daudz ko nezina. Tad mēs, protams, dubultā sniedzam arī papildu informāciju, ar ko ir jārēķinās. Varbūt jāiet mājās, jo vēl jāpārdomā, varbūt jāsaliek visa informācija kopā, varbūt vēlreiz jāpaskatās.
Adoptēt kaķi ir mazliet vienkāršāk, jo cilvēkam savs dzīvesveids, iespējams, nebūs nemaz tik krasi jāmaina. Ir zināmi izdevumi, ar kuriem jārēķinās, barībai, pakaišiem, rotaļlietām, veterinārārsta vizītei, bet dzīvi nākas pārkārtot nedaudz. Savukārt suņa adoptēšana ir liels lēmums, jābūt gatavam pilnībā mainīt dzīvi. Regulāras pastaigas no rīta un vakarā, vairāk izdevumu suņa pārtikai, aprūpei, veterinārārstam. Turklāt suni nevari ilgstoši atstāt mājās vienu. "Vajag izvērtēt – cik tev vajadzēs naudiņu atvēlēt. Brīviem līdzekļiem ir jābūt katru mēnesi dzīvnieku aprūpei," uzsver Astrīda.
Jāsaprot arī tas, ka dzīvnieka adoptēšana no patversmes pieprasa arī iestādei atlīdzināt par dzīvnieka aprūpi. Katrs patversmes iemītnieks ne tikai jāpabaro, bet arī regulāri jāvakcinē, jāattārpo, jānodrošina veterinārārsta aprūpe, kopēji, pakaiši, rotaļlietas, mājiņas, guļvietas. Tāpēc par suņa adopciju adoptētājs veic ziedojumu 150–200 eiro apmērā, bet par kaķa adopciju līdz 50 eiro apmērā.
Patversmes vadītāja stāsta, ka ziedojuma jautājums ir sava veida pārbaude, ko viņa apguvusi, viesojoties dažādās starptautiskās organizācijās un patversmēs citās valstīs. "Ja cilvēks uzskata, ka tā ir ļoti liela naudiņa, mēs vienmēr aizdomājamies un runājam, vai viņi ir gatavi tomēr ik mēnesi tērēt naudu, kura šobrīd stāv nelietota, bet dzīvnieka dēļ būs jālieto," stāsta Astrīda Kārkliņa. Nereti suņi un kaķi, kas ir dažus gadus veci vai pat seniori, ir ar savu veselības fonu. Tādā gadījumā jārēķinās, ka izdevumi būs lielāki.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
