Dzīvojot ASV, man arvien prātā ir dzimtene un tās tēls plašajā pasaulē. Tādēļ pirms kāda laika pasāku amerikāņiem jautāt: "What pops up in your mind, when you hear name Latvia?" Vairākas reizes saņēmu atbildi: "Basketball, Sabonis..." Daži bija tik zinoši vēsturē un ģeogrāfijā, ka spēja pateikt: "You were part of Russia, but now you are independent." Bet ar to arī amerikāņu Latvijas zināšanas bija izsmeltas. Esmu saticis vien dažus, kuri zināja par brīnišķajām Baltijas jūras pludmalēm, sēnēm, tīro, zaļo dabu, skaistajiem Dziesmu svētkiem, māksliniekiem, sportistiem vai mūsu industrijām, ievērojamiem uzņēmumiem un to ražotiem populāriem produktiem.
Latvijas atpazīšanas kulmināciju nesen pieredzēju Monreālas lidostā, kur, gaidot reisu, iesēdos kurpju tīrītāja krēslā. Jaunais puisis, kurpes spodrinot, sāka ar mani runāties, un es, kā parasti, viņam pajautāju, ko viņš ir dzirdējis un zina par Latviju. Liels bija mans pārsteigums, kad kurpju pucētājs zināja šo to gan par Rīgu, gan diezgan daudz arī par Latviju. Latvijas karoga krāsas esot "Red Wine, White, Red Wine", un viņam esot interneta draudzene Rīgā, ar kuru viņš aktīvi sarakstoties, un, kas zina, varbūt liktenis būšot lēmis uz Rīgu arī uz dzīvi pārcelties, tādēļ puisis ieguldījis savu laiku un izpētījis internetā pieejamo informāciju par Rīgu un Latviju.
Esmu novērojis divus veidus, kā Latvijas uzņēmumi runā par savu izcelšanos ar klientiem un partneriem ASV. Pirmie reģistrē uzņēmumu Anglijā vai, piemēram, Īrijā un klientiem stāsta, ka ir Eiropas uzņēmums, Latviju pat nepieminot. Šīs stratēģijas piekritēji uzskata, ka labāk saistīt savu vārdu ar kādu lielāku, pazīstamāku valsti, un it kā mazliet pat kaunas no Latvijas pieminēšanas.
Otrie savukārt uz saviem produktiem raksta "Made in Latvia" un savu latvisko izcelsmi neslēpj, taču arī īpaši neafišē. "SAF Tehnika" pieder pie otrās grupas uzņēmumiem. Latviskā izcelsme ASV nerada nekādas priekšrocības, bet runāšana par to postu arī nenodara. Esmu novērojis, ka 99% amerikāņu par Latviju gandrīz neko nezina, un viņiem arī ir vienalga, no kurienes preces vai pakalpojumi nāk, ja vien cena un kvalitāte apmierina, tad viņi pērk. Pēdējā laikā gan arvien vairāk, vismaz atsevišķās nozarēs, tiek diskriminēti ķīniešu produkti, tādēļ fakts, ka tava prece nav ražota Ķīnā, jau ir priekšrocība ASV tirgū.
Šo gadu laikā ir bijušas dažādas organizācijas, kuras ir centušās un joprojām cenšas nodarboties ar Latvijas tēla uzlabošanu. Šobrīd LIAA savos materiālos liek tādu kā mazliet spiegu romānus atgādinošu logo "Mission Latvia". Latvijas eksportētāju asociācija "The Red Jackets", kuras valdē esmu darbojies četrus gadus, savas darbības pirmsākumos popularizēja zīmolu "Born in Latvia", kurš kādu brīdi uzņēma apgriezienus, bet tad apsīka un panīka, jo valsts naudu tam nepiešķīra, uzradās arī kritiķi un pretinieki, kuru argumentus tagad jau reti kurš vairs atceras. Bet jautājums joprojām ir aktuāls – vai ir kāds labs veids, kā mērķtiecīgi "nest Latvijas vārdu pasaulē", un vai šādām aktivitātēm vispār ir jātērē laiks un nauda?
Atbilde uz šo jautājumu, kā parasti, ir daudzšķautņaina. Domāju, ka, iztērējot vienu, 10 vai kaut vai 50 miljonus kāda "Mission" vai "Born" saukļa radīšanā un pārraidīšanā, mazliet turīgāki paliks projektu realizējošie konsultanti, bet Latvijas tēls no tā īpaši nemainīsies, savukārt, strādājot sistemātiski, daudzu gadu garumā, daudzās frontēs un ar skaidru mērķi, situāciju noteikti ir iespējams uzlabot. Laiku pa laikam, agrāk vai vēlāk, bet kāds mūsu uzņēmums, produkts vai mākslinieks patiešām "izšaus", un tad par šiem pirmrindniekiem nevajadzētu kautrēties stāstīt, bet "izšāvušajiem" čempioniem nevajadzētu būt lepniem un palīdzēt savai valstij un tautas brāļiem arī kļūt mazliet sekmīgākiem un pozitīvi pazīstamākiem.
Nesen kādā amerikāņu podkāstā dzirdēju sarunu par valsts tēla veidošanu. Sarunā tika pieminēta Dienvidkoreja kā piemērs, kā relatīvi īsā laikā no amerikāņu nicinātas trešās pasaules valsts tā ir pārvērtusies par popkultūras, modes un tehnoloģiju viedokļa līderi. Podkāstā dzirdētā iedvesmots, es nopirku un izlasīju grāmatu "The Birth of Korean Cool" – ar apakšvirsraktu "How One Nation Is Conquering The World Through Pop Culture". Tā gan ir sarakstīta ap 2016. gadu, tomēr kopš tā laika Korejas līderība nosauktajās jomās ir gājusi tikai uz priekšu, tādēļ iesaku to izlasīt visiem, kam valsts tēla jautājums ir interesants, īpaši jau mūsu valsts tēla veidošanas profesionāļiem un līdzi jutējiem. Koreju kopēt mums būs grūti, tomēr arī viņiem, tāpat kā mums, nav savu dabas resursu un līdzās ir traks kaimiņš. Turklāt Koreju no 1910. gada līdz 1945. gadam bija okupējuši japāņi, tāpēc kaut kādas līdzības es tomēr ieraudzīt varu.
Šobrīd arī es esmu nedaudz ierauts Latvijas tēla popularizēšanā, jo 16. aprīlī Denverā viesosies rakstniece Nora Ikstena un režisore Ināra Kolmane ar filmu "Mātes piens", kas amerikāņiem tiek pasniegta ar nosaukumu "Soviet Milk". Pirmā doma bija – taisām pasākumu Denveras Latviešu baznīcā/centrā, bet tad ideja pamazām progresēja, jo gribam taču, lai mūsu filmu noskatās iespējami lielāks skaits denveriešu, tādēļ sarunājām 200 vietu zāli Denveras neatkarīgo filmu kinoteātrī "Sie Center".
Kā mums veiksies vai neveiksies ar zāles aizpildīšanu, es uzrakstīšu pēc 16. aprīļa, bet jautājums, kas nedod man mieru, ir šāds – mēs tērējam visai daudz naudas, lai balstītu latviešu filmu nozari, pēdējos gados iznākušas tiešām interesantas un kvalitatīvas filmas un seriāli, bet parādiet man, kur tās var noskatīties populārajās straumēšanas platformās ārzemēs? Liels paldies LIAA, kas pabalstīja nesen notikušo Bostonas Baltijas filmu festivālu, tomēr tas ir tikai piliens jūrā! Šobrīd vienīgais "Netflix" atrodamais stāsts par latviešu izcelsmes personu ir dokumentālais seriāls "Bad Vegan", kurš gan īpašu pienesumu valsts tēlam nerada. Vai tā māksla, ko mēs radām un finansējam Latvijā, ir domāta mūsu pašpatēriņam, vai arī to varētu izmantot un arī apzināti veidot, lai izstāstītu mūsu stāstus pasaulei?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
