Izskaust dzemdes kakla vēzi kā sabiedrības veselības problēmu ir ne tikai Pasaules Veselības organizācijas mērķis, bet arī Latvijas iedzīvotāju intereses un nepieciešamība. Tomēr, lai tam tuvinātos, Latvijai ir jāizdara vairāki mājasdarbi.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijasi, Eiropas Vēža uzveikšanas plānaii un Eiropas Vēža organizācijas rekomendācijāmiii – “līdz 2030.gadam visās Eiropas valstīs ir jāievieš efektīvas stratēģijas, lai izskaustu vēzi, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV), kā sabiedrības veselības problēmu”. Un tas nav birokrātisks “ķeksīša” pienākums, tas ir zinātnē un pētījumos balstīts risinājums, kā efektīvi samazināt dzemdes kakla vēža biežumu – problēmu, kura Latviju skar biežāk nekā citas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Rekomendācijas paredz konkrētus sasniedzamos mērķus dzemdes kakla vēža primārās profilakses – CPV vakcinācijas – un sekundārās profilakses – dzemdes kakla vēža skrīninga – aptveres rādītājos, kā arī dzemdes kakla priekšvēža un vēža ārstēšanas pieejamības nodrošināšanā.
Vai Latvija iet kopsolī ar šo stratēģiju un rekomendācijām? Diemžēl nē, mums nav definēta nepieciešamība un nav stratēģijas dzemdes kakla vēža izskaušanai. Lai arī Latvijā ir dzemdes kakla vēža skrīnings, valsts apmaksāta CPV vakcinācija jauniešiem, priekšvēža izmaiņu ārstēšana kolposkopijas centros, valsts pieeja ir fragmentēta, jo vienota dzemdes kakla vēža eliminācijas plāna nav.
Eiropas Komisija kā Vēža plāna pamatiniciatīvu plāno atbalstīt ES dalībvalstu centienus stiprināt un paplašināt meiteņu un zēnu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), lai likvidētu dzemdes kakla vēzi un citus CPV izraisītus vēža veidus, piemēram, vulvas, maksts, dzimumlocekļa un tūpļa vēzi, kā arī dažus no galvas un kakla vēžiem. Vēža plānā noteiktais mērķis ir līdz 2030.gadam pilnībā izvakcinēt vismaz 90% no ES meiteņu mērķa populācijas un būtiski palielināt zēnu vakcināciju.
Pēc SPKC datiemiv, laika posmā no 2010. līdz 2021.gadam Latvijā diagnosticēti 6199 jauni vēžu gadījumi, kuru iemesls, visbiežāk, ir CPV infekcija. Tas nozīmē vairāk nekā 500 jaunus gadījumus viena gada laikā, kas nākotnē ir novēršami, sasniedzot 90% CPV vakcinācijas aptveri.
Dzemdes kakla vēža skrīnings – būtisks, diemžēl nepietiekami efektīvi izmantots, instruments dzemdes kakla vēža izskaušanai. Pēdējos gados skrīningā notikušas būtiskas izmaiņas – ieviesti mūsdienīgi testi, lai priekšvēža izmaiņas un riska grupas sievietes varētu atklāt vēl efektīvāk. Taču Latvijā dzemdes kakla vēža skrīninga aptveres rādītāji nebūt netuvojas PVO rekomendētajiem 70% (Latvijā 2023.gadā dzemdes kakla vēža skrīninga aptvere bijusi 55,2%, liecina Nacionālā Veselības dienesta dativ).
Svarīgi ir ne tikai skrīninga atsaucības rādītāji, bet arī tālāk realizētā pēcskrīninga izmeklēšana un ārstēšana. Latvijā ir organizēti trīs kolposkopijas references centri (Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā), kuros pēcskrīninga izmeklējumus un priekšvēža izmaiņu ārstēšanu veic kolposkopijas speciālisti – atbilstoši Eiropas standartiem metodē specializējušies ārsti. Taču nereti grūtības sagādā speciālistu piesaistīšana veikt valsts apmaksātus kolposkopijas izmeklējumus nekonkurētspējīgas manipulāciju apmaksas dēļ, kā rezultātā uz valsts apmaksātiem pēcskrīninga izmeklējumiem un ārstēšanu veidojas rindas.
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas publicēto Latvijas vēža profiluvi, Latvijā saslimstība ar vēzi ir divas reizes lielāka nekā vidēji ES un Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem ES attiecībā uz mirstību no vēža, jo īpaši dzemdes kakla, dzemdes un kuņģa vēža. Tātad mums ir nepārprotami iemesli ņemt vērā rekomendācijas, iekļauties Eiropas Vēža uzveikšanas plānā un pievienoties Pasaules Veselības organizācijas stratēģijai.
Kā Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente saskatu būtisku nepieciešamību Latvijā vienoties par koordinētu stratēģiju dzemdes kakla vēža izskaušanai, kas aptver mērķtiecīgu CPV vakcinācijas aptveres uzlabošanu un vakcinācijas grupu paplašināšanu, skrīninga atsaucības veicināšanu, atbalstu pēcskrīninga izmeklējumu veikšanai un priekšvēža un vēža ārstēšanai.
Nozīmīgs instruments mūsdienās ātrai un efektīvai datu apmaiņai, kas ļauj izvēlēties pacientam personalizētu novērošanas un ārstēšana stratēģiju, uzraudzīt to, ir digitalizētas informācijas pieejamība. Pilnvērtīgi funkcionējošs digitālais resurss Latvijas veselības aprūpē, kas ļautu medicīnas aprūpes profesionāļiem un pacientiem izsekot skrīninga uzaicinājumiem, vakcinācijas statusam, veikto izmeklējumu un ārstēšanas rezultātiem ir viena no prioritātēm, ka svarīga arī dzemdes kakla vēža izskaušanas stratēģijā.
Lai šos mērķus sasniegtu, ir svarīgas sinhronizētas, strukturētas un saskaņotas darbības, kā arī izvērtēšana un tālāko soļu plānošana un izpilde, tāpēc arī vairāku nozaru organizācijas martā vērsās ar vēstuli Veselības ministrijā, Finanšu ministrijā, Nacionālajā veselības dienestā, Imunizācijas valsts padomē, kā arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā par nepieciešamību Latvijā pilnībā ieviest dzemdes kakla vēža eliminācijas plānu.
ii https://health.ec.europa.eu/system/files/2022-02/eu_cancer-plan_en_0.pdf
iii https://www.europeancancer.org/2-standard/118-hpv-list-of-recommendations
iv SPKC Veselības statistikas dati. ONKO030. Pirmreizēji reģistrēto ļaundabīgo audzēju gadījumu skaits sadalījumā pa dzimumiem un vecuma grupām. PxWeb (spkc.gov.lv)
vi https://cancer-inequalities.jrc.ec.europa.eu/country-cancer-profiles
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
