Aigars Rostovskis, Daunis Auers: Beidzot arī Saeimā notiks debates par Latvijas tautsaimniecību

Šis fakts kārtējo reizi liecina, ka mums visiem saprotamu iemeslu dēļ pēdējos 30 gados tieši ārpolitika un drošība de facto ir bijusi Latvijas politikas un politiķu prioritāte. Un ar nozīmīgiem panākumiem – Latvija jau 20 gadus ir Eiropas Savienības (ES) un NATO valstu kopienā un jau astoņus gadus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts. Faktiski vairs nav starptautisku "klubu", kam pievienoties.

Saprotot, ka drošībai ir jābūt pirmajā vietā, ir skaidrs, ka pienācis pēdējais brīdis lēmumu pieņēmējiem strādāt pie valsts ekonomikas attīstības ar to pašu enerģiju un apņemšanos, ar ko iepriekšējā politiķu un ierēdņu paaudze strādāja pie Latvijas ārpolitikas nodrošināšanas.

Latvijas ekonomika 21. gadsimtā ir strauji attīstījusies. Pirms 20. gadiem Latvijas eksports bija apmēram 40% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), bet šobrīd ir sasniedzis jau 60%. 2004. gadā ienākumi bija aptuveni 40% no ES vidējā, bet tagad ir ap 70%.

Neskatoties uz šiem panākumiem, ir sajūta, ka varējām labāk. No līdzīgas starta pozīcijas Igaunija un Lietuva tagad ir krietni turīgākas. Kā 2023. gadā norādīja Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Mortens Hansens, ja Latvijas IKP kopš 2006. gada būtu audzis tādā pašā tempā (3,3% gadā) kā Lietuvas IKP, Latvijas ekonomika patlaban būtu par 10 miljardiem eiro lielāka un valsts budžets būtu par aptuveni 3 miljardiem eiro turīgāks. Nav pārsteigums, ka Eiropas sociālā pētījuma dati rāda, ka mazāk nekā Latvijā politiķiem uzticas tikai iedzīvotāji Polijā un Bulgārijā.

Latvijas izaugsmes nepārliecinošā trajektorija, kā arī aizvien pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte, globālā nenoteiktība un citādi sarežģītais pasaules fons ir bijuši galvenie stimuli jaunās "Domnīca LaSER" (Latvijas stratēģijas un ekonomisko resursu institūts) izveidei.

Latvijā ir sasniegts kritiskais punkts, kad vairākas privātpersonas ir gatavas ieguldīt savus finanšu resursus, profesionalitāti, zināšanas, laiku un citus resursus domnīcas izveidē un darbībā.

Domnīcas galvenais mērķis ir izstrādāt jaunas, inovatīvas un pētījumos balstītas politikas idejas, veicināt sabiedrisko viedokli un piedāvāt Latvijas politikas īstenotājiem analīzē balstītus risinājumus valsts attīstībai. Kāpēc privāta domnīca? Jo Latvijas valstij ir bijis grūti patstāvīgi formulēt saliedētas, reālas un sasniedzamas vīzijas Latvijas nākotnei. Tas lielā mērā ir tāpēc, ka nav institūcijas, kas spētu formulēt šo redzējumu. Mūsu domnīcas mērķis ir daļēji aizpildīt šo vakuumu un stimulēt stratēģisko domāšanu par Latvijas nākotni.

Mūsu domnīcas vērtības – Brīvība = zināšanas + taisnīgums + uzņēmība – ir svarīgas sabiedrības attīstības procesā un lēmumu pieņemšanā. Domnīca ar pētījumiem, dažāda veida pasākumiem un aktīvu komunikāciju plāno pozitīvi ietekmēt sabiedriski politiskos procesus un visu veida lēmumu pieņemšanu, virzot Latviju uz straujāku izaugsmi un labklājību. Domnīca izglītos un informēs sabiedriski politisko procesu dalībniekus, vēlētājus, kā arī citus interesentus, rīkojot debates, tikšanās, prezentācijas un citas mūsdienu domu apmaiņas formas.

Domnīca darbosies kā atvērta sistēma dažādu ideju izvērtēšanā, palīdzot veidot kvalitatīvāku politiku.

Mūsu pirmais ziņojums "Latvija 2040: četri nākotnes scenāriji" kartē iespējamās pārvērtības un pārmaiņas Latvijā līdz 2040. gadam. Ziņojumā aprakstīti četri nākotnes scenāriji Latvijai – Baltijas tīģeris, Ziemeļvalsts Latvija, Gurdenā Latvija un Vientuļā Latvija – kas dod mums iespēju pārrunāt un apzināt uzdevumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu konkrētu iznākumu. Sīkāk ar piedāvātajiem scenārijiem var iepazīties, izlasot ziņojumu, kas pieejams domnīcas LaSER mājas lapā. Ziņojuma rezultāti aprīlī tika prezentēti konferencē, kuras dalībniekiem bija iespēja izvēlēties sev tīkamāko Latvijas nākotnes attīstības scenāriju.

Jau tagad top mūsu nākamie pētījumi par Rīgas metropoles aglomerācijas ieguvumiem, Latvijas valsts pārvaldes birokratizāciju, Baltijas valstu sadarbību un Lietuvas nesenās straujās ekonomiskās izaugsmes cēloņiem. Cerams, ka parlamentārās debates par valsts ekonomisko attīstību kļūs par ikgadēju pasākumu. Mēs, domnīca, strādāsim pie tā, lai radītu idejas, ko debatēs iztirzāt.

* Kā viss saturs, kurš tiek publicēts Viedokļrakstu sadaļā, šis ir raksta autora viedoklis.