Līga Bite: Jābeidz izlikties, ka par bērnu uzvedību internetā atbildīgs ir kāds cits

Latvijas likumdošanā sniegtā atbilde ir nepārprotama — civillikumā noteiktie vecāku pienākumi iekļauj arī bērnu aprūpi un uzraudzību. Ar to saprotama arī bērnu apdraudējumu novēršanu internetā. Vecākiem ir jābūt informētiem par to, ko viņu atvases dara internetā un atbilstoši jārīkojas.

Eiropas Savienībā noteiktas prasības interneta satura platformām. Snapchat, Instagram u.c. pieejami no 13 gadu vecuma. Agrāk — vienīgi ar vecāku piekrišanu. Kopš 2024. gada februāra Eiropas Savienībā ieviests Digitālo pakalpojumu akts, kas attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus tiešsaistē — ļoti lielas tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas, tirdzniecības platformas, izmitināšanas pakalpojumu sniedzējus un interneta pakalpojumu starpniecības uzņēmumus. Starp citām lietām, šis akts ierobežos iespējas manipulēt ar nepilngadīgo interneta lietotāju prātiem ar mērķēto reklāmu un sniegs arī citu papildu aizsardzību.

Jāatceras, ka jebkura tehnoloģija ir tikai rīks cilvēka rokās, no kura atkarīga tās pielietojums. Lietojot viedierīces, informācijas aprite notiek abos virzienos. Lietotājs saņem noderīgus datus, taču darbības ierīcēs sniedz datus atpakaļ lietotņu un ierīču izstrādātājiem. Protams, ka arī Samsung ierīcēs notiek datu uzkrāšana, lai saprastu lietotāju paradumus un varētu nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumus, taču tas netiek darīts personām zem 13 gadu vecuma.

Ir lietojumprogrammas, kuru datu vākšanas prakse nav tik caurspīdīga. Kamēr datu krāšanas regulācija Eiropas Savienībā vēl tikai tiek izstrādāta, pilnveidota un ieviesta, tikmēr par bērnu paradumiem internetā atkal galvenie atbildīgie ir bērni, jaunieši un viņu vecāki.

Lai paplašinātu jauniešu zināšanas un veicinātu jēgpilnu digitālo prasmju izmantošanu, "Samsung" jau daudzu gadu garumā Baltijā īsteno digitālās izglītības programmas, piemēram, ideju konkursu skolēniem "Solve for Tomorrow", kurā jauniešus aicina meklēt risinājumus, kā izmantot tehnoloģijas, lai vairotu labsajūtu un padarītu dzīvi jēgpilnāku.

Baltijas valstīs veiktā aptauja atklāja, ka, lai arī lielākā daļa (75%) vecāku dažādās pakāpēs kontrolē bērnu patērēto saturu internetā, ir daļa (14%) vecāku, kuri nekontrolē un necenšas kontrolēt bērnu patērēto saturu internetā. 20% nav izglītojuši savus bērnus par atbildīgu viedierīču lietošanu un 19% domā, ka viedierīču lietošana bērnam nekā nepalīdz.

Vārdu sakot, teju visi saprot, ka bērnu viedierīču un interneta satura nekontrolēts patēriņš pie nekā laba nenovedīs, bet ne visi rīkojas. Nevar arī sagaidīt, ka paši bērni atpazīs spēs adekvāti uztvert internetā redzamo. Piemēram, bērni līdz 7 gadu vecumam pilnībā neizprot internetā atrodamo un nevar atšķirt reklāmas no satura. Kaut kas ir jādara!

Ir daudz ekspertu ieteiktu paņēmienu, kā kontrolēt bērnu viedierīču lietošanas paradumus. Uzstādīt vecāku kontroles lietotnes, pārrunāt un izglītot, rast alternatīvas nodarbes iespējas. Iespējams daudz svarīgāk par runāšanu ir rādīt priekšzīmi un vecākiem pašiem savas viedierīces lietot atbildīgi. Var arī ieviest ar viedierīču (ne)lietošanu saistītus paradumus vai tradīcijas, kādas, starp citu, ir 26% aptaujāto vecāku.

Galvenais — jābeidz izlikties, ka par bērnu uzvedību internetā atbildīgs ir kāds cits. Jārīkojas pašiem.

* Aptauja veica pētījumu aģentūra Norstat 2024. gada martā. Tajā piedalījās 508 respondenti Latvijā, kā arī 501 respondents Lietuvā un 510 respondenti Igaunijā.