Visvaldis Lācis: Kādiem mums, latviešiem, šobrīd jābūt!  (772)

Tā būtu pareizāk", 3) "Fašisms ir lielākais posts cilvēces vēsturē. Jums tas būtu jāzina, parteigenosse fašist. Un jums būtu jāspēj nožēlot savus grēkus", 4) "Atcerieties Nirnbergu".

Īsziņu autora telefona numurs bija uzrādīts. Pēdējā īsziņa izsaka tiešus draudus, jo nacistu kara noziedzniekus Nirnbergā pakāra.

Par notikušo paziņoju Drošības policijai, kas šo lietu nodeva Madonas policijas iecirknim. Madonā es tiku nopratināts, un man paziņoja, ka par minēto lietu iesākts kriminālprocess. Kopš valsts neatkarības atjaunošanas kā brīvžurnālists esmu publicējis presē 398 rakstus un uzrakstījis 14 izdotas grāmatas par politiskiem un vēsturiskiem jautājumiem. Nedz šajās publikācijās, nedz izteikumos sanāksmēs vai piecus gadus no Saeimas tribīnes es vārdos nekad neesmu sludinājis varmācību ne pret vienu tautu, neesmu nevienu lamājis vai kādam draudējis.

Kopš Staļins 30. gados arī viskreisākos sociālistus un sociāldemokrātus nosauca par fašistiem, viņš pieradināja visus krievvalodīgos PSRS iedzīvotājus pie uzskata, ka fašisti ir visi, kas iestājas pret lielkrievu šovinismu un komunisma noziegumiem.

Igaunijas Valsts prezidents Tomass Ilvess intervijā Vācijas lielākajam žurnālam "Der Spiegel" ir teicis: "Var strīdēties par vēstures skaidrojumu, bet ir ļoti smagi strīdēties par noziegumiem pret cilvēci, par masu kapiem un tūkstošiem nošautu cilvēku... Tie ir fakti. Es uzskatu, ka tas ir pretīgi - mums pārmest un padarīt mūs par fašistiem tad, kad mēs runājam par padomju noziegumiem pret cilvēci."

Draudus, un ne jau pirmo reizi, man izsaka tādēļ, ka šie cilvēki baidās no manu rakstīto un runāto vārdu spēka un ietekmes. Lūk, šeit kā piemēri tikai niecīga daļa no maniem vārdiem: 1947. gada 28. oktobrī avīzē "Padomju Jaunatne" lasām, ka students Visvaldis Lācis atklāti pateicis, ka viņam nepatīk padomju vara un kolhozu iekārta. Par teikto mani izslēdza no LLA. Izmantojot t. s. Hruščova atkušņa laiku, es iestājos LVU angļu valodas fakultātē. Būdams triju bērnu tēvs, es piecgadīgu kursu pabeidzu četros gados. Kaut arī biju mācību teicamnieks, pāris nedēļas pirms valsts eksāmeniem mani no LVU izslēdza. Iemesls uzzināms 2011. gadā izdotajā grāmatā "Personības, struktūras, idejas. LU Vēstures un filozofijas fakultātes vēsture padomju laikā 1944 - 1991". Rīgas Centrālās stacijas priekšnieka vietniekam Koļesovam, kurš ar mani 1958. gadā atteicās runāt latviski, es pateicu, ka visiem ieceļotājiem, kas strādā mūsu republikā, jāzina latviešu valoda. Otrkārt, es izteicu protestu pret Latvijas kolonizāciju ar cittautiešiem.

Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresā 1988. gada 8. oktobrī es kā Madonas Tautas frontes pārstāvis runāju no kongresu tribīnes: "Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda republikā, tā ir valdošā valoda... Krievu valoda nedrīkst pretendēt uz privileģētu izņēmuma stāvokli, kā tas bijis līdz šim, jo vēsturiskā pieredze rāda, ka pretējā gadījumā noris citu PSRS nāciju pārkrievošana... Latviešu politiskā griba nevar izpausties, ja vēlēšanās piedalās visi cittautieši. Pilsonība jāpiešķir tikai par nopelniem Latvijas labā.

Grāmatā "Latvijas Tautas Fronte. Gads pirmais" lasāms, ka manu runu zāle apsveica ar ovācijām. Vienīgo - no 65 runātājiem! To rakstu ne tādēļ, lai sevi izceltu. Vēsture jāzina. Kongresā valdīja nacionāla gaisotne. Daudzi izteicās pret jebkādu imigrāciju. Bet toreizējā LTF vadība turpmāk ignorēja šo gaisotni.

Tepat septiņās pēckara Saeimās visas latviešu politiskās partijas ir bijušas vairāk vai mazāk bez stingras nacionālas stājas. Taču šo partiju pārstāvjus Saeimā ir ievēlējuši latvieši, kuriem, gaidot kārtējo glābēju mesiju, vēders arvien bijis svarīgāks nekā tautas sirds vai dvēsele.

Latviešu un igauņu vadoņi

Piekrītu advokātam Andrim Grūtupam, ka trīs mūsu valsts prezidenti ir bijuši niecības. Guntis Ulmanis vispirms kādā 16. martā nolika puķes pie leģionāru pieminekļa Jūrmalā, bet nākamā gada 16. martā aizmuka uz ārzemēm un vēlāk vadīja Šlesera un Šķēles pretlatvisko partiju. Vaira Vīķe-Freiberga "uzlaboja" valsts valodas likumu tā, ka latviešu valodu pakļāva t. s. patērētāju interesēm. Viņa bija ļoti aktīva un iejaucās visās sabiedriskās lietās, bet klusēja, kad kādreizējais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars 16. martā ap Brīvības pieminekli apvilka stiepļu būri. Valdis Zatlers jau pirmajā darbības gadā intervijā krievu avīzei stāstīja, ka visi Latvijas krievi esot lieli patrioti un slavēja vietējo krievu presi kā demokrātisku un valstisku. Viņa promaskaviskās nostājas dēļ Zatlera Reformu partija sašķēlās.

Šai trijotnei blakus nostādīsim Igaunijas Valsts prezidentus. Tomass Ilvess intervijā britu BBC krievu programmai paziņoja: "Viena bandītu grupa - padomju armija - padzina no mūsu zemes līdzīgu grupu - nacistus. Vācijas žurnālam "Der Spiegel" viņš skaidroja: "Igauņi nevēlas salīdzināt, kuri no abiem okupantiem bija sliktāki. (..) Mūs nogalināja vācieši un krievi. Kādas ideoloģijas vārdā viņi to darīja, tas mums ir vienalga. Pirmais Igaunijas pēckara prezidents Lennarts Meri rietumniekiem pavēstīja, ka igauņu mājās vēl nebija atdzisušas to bijušo īpašnieku gultas veļa, kad tajās jau iegūlās iebrukušie svešinieki."

Krievijas krievi un Latvijas krievvalodīgie

Dmitrijs Ragozins ir augstākā līmeņa Krievijas valstsvīrs. Uzticīgs prezidenta V. Putina līdzgaitnieks. Savu impērisko domāšanu viņš neslēpj: "Cildenais krievu nacionālisms no mazu tautu etniskā nacionālisma atšķiras ar to, ka tiek īstenots projekts - Krievijas impērija." Tieši tāda domāšana piemīt arī "Saskaņas centra" Saeimas deputātiem. Nikolajs Kabanovs 2008. gada avīzē "Vesti" sludināja: "Jebkurš krievs zina, ka viņa saknes atrodas Krievijas impērijā no Varšavas līdz Vladivostokai un no Helsingforsas līdz Kuškai." Un piebilda: "Impērijas atkalapvienošanai nav īstais laiks." Deputāts Sergejs Mirskis: "Latviešu nacionālisms ir liels ļaunums." Boriss Cilēvičs ir nosodījis Eiropas parlamentārās asamblejas rezolūciju, kas pielīdzina staļinismu nacismam. Jānis Urbanovičs ir "Kremļa goda cilvēks" titula īpašnieks. Nils Ušakovs ir pierādījis, ka viņš ir krāpnieks ar sarkanbaltsarkanu lentīti pie krūtīm. Aleksandrs Giļmans ("PCTVL"), bijušais Rīgas domnieks: "Mēs pat neiedomājamies, kā varētu dzīvot, ja mums neviens nemaisītu. Varbūt kā Tatarstānā - pievienoties Krievijai, atmetot latviešiem autonomiju." Ksenija Zagorovska, bijusī avīzes "Čas" redaktore: "Latvieši ir vainīgi, ka Otrā pasaules kara laikā Latvijā aizgāja bojā tik daudz krievu un vāciešu."

Par šo partiju politiķiem - Saeimā ievēlētajiem deputātiem - ir balsojis ievērojams krievvalodīgo vairākums.

Latvieši! Ārstējiet aklumu un atveriet acis. Latviešu tautas un Latvijas valsts pastāvēšana ir apdraudēta vairāk nekā jebkad agrāk, jo nekad mūsu zemē nav dzīvojis tik daudz latviešiem naidīgu vai vienaldzīgu svešinieku.

Hārvarda universitātes (ASV) profesors A. Nekričs mūs ir brīdinājis saskatīt, ka "padomju varas galvenais stratēģiskais mērķis (Baltijā) bija mainīt iedzīvotāju etniskā sastāva īpatsvaru". Šo mērķi ar latviešu politisko partiju pašnāvnieku un kādreizējā spiega, čekista V. Putina pārvaldītās Krievijas atbalstu Latvijas krievvalodīgie jau ir sasnieguši. Bīstamība zaudēt valsts neatkarību pieaug, jo, kā norāda Baltijas pētījumu centra Tallinā zinātniece Kristina Kallase, runājot par Baltijas krieviem - "vecā paaudze gan mirst, bet mantojums tiek nodots no paaudzes paaudzē tālāk". Kallases teikto apstiprina latviešu vēsturnieku un sociologu jaunākā grāmata "Pēdējais karš" - statistika nepārprotami rāda, ka no 2004. līdz 2009. gadam krievu valodā runājošās ģimenēs no 44 līdz 55% pieaudzis to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka Latvija brīvprātīgi iestājusies PSRS. Pirmais Zviedrijas vēstnieks mūsu atjaunotajā valstī Larss Fredēns grāmatā "Atgriešanās" par Latvijas krieviem raksta - "viņos joprojām dzīva ir impēriskā domāšana".

Kādiem mums jābūt

Moto

Nav māņi brīvība, bet kļūdīgs mērķis tavs.

Ir tautas dažādas, bet katrai liktens savs,

Un visiem baušļus dot nav iespējams pat Dievam,

Nav latvim derīgs tas, kas noderīgs ir krievam.

(Edvards Virza)

Dailes teātra režisors Mihails Gruzdovs ļoti trāpīgi ir teicis: "Ja 52% nepilsoņu iegūs pilsonību, tad otrā dienā Latvijā nodibinās padomju varu." Latvijā vēl ir 319 000 nepilsoņu.

Mums ir jāpārtrauc pilsonības dāvināšana un jāmaina likums. Par paraugu jāņem Somija. Somijā pat ar vīzu iebraucis imigrants nevar iegūt pilsoņa tiesības, ja viņš nav izturējis eksāmenu somu valodā pilna vidusskolas kursa apmērā mutiski un rakstiski.

Ārsts, profesors Ilmārs Lazdovskis rakstīja: "Ikviens, kas interesējas par demogrāfiju, zina, kur sākas robeža, kad viena nācija vairs nespēj integrēt otru, pati nezaudējot sevi." Latvijā šī robeža jau sen ir pārkāpta. Saskaņā ar ANO rezolūciju katra tauta, kuras izdzīvošana ir apdraudēta, var pieņemt sev izdevīgus likumus, tātad arī mēs varam pieņemt likumus, kas veicina tieši latviešu dzimstības pieaugumu.

Igaunijā visos bērnudārzos bērni no trīs gadu vecuma katru dienu mācās un runā igauņu valodā. Daudzās Eiropas valstīs valsts un pašvaldību finansētās skolās mācības notiek valsts valodā. Vispār it visur pasaulē, ja imigrants nezina pamatnācijas valodu, viņš ir it kā pazudis un mūžīgs bezdarbnieks. Mums jāveic reformas izglītības sistēmā, lai arī Latvijā visi pilsoņi un iedzīvotāji būtu "it kā pazuduši", ja nezinātu latviešu valodu.

Vairāk nekā 180 000 krievvalodīgo prasa rīkot referendumu par to, lai krievu valoda kļūtu par valsts valodu Latvijā. Jau šobrīd Rīgā un citviet Latvijā tirdzniecības un sabiedrisko pakalpojumu jomā uzņēmēji nepieņem darbā latviešus, kuri nemāk krievu valodu. Tagad viņi ciniskā veidā cenšas uzspiest savu valodu, lai mēs, latvieši, visi būtu spiesti zināt un lietot šo valodu. Visi - no vienas tautas - nekad burtiski nav visi. Taču pārējie krievvalodīgie klusē. Klusēšana bieži slēpj sevī ļaunumu.

Viņi iekaroja mūsu zemi un bailēs no terora aizdzina trimdā 200 000 latviešu un lielu daudzumu no mums iznīcināja.

Sargāsim Latviju!