Daina Paula: Šogad inflācija turpinās iet uz leju  (55)

Šajā procesā – līdzīgi kā pirms tam cenu kāpuma laikā – ir ievērojams pasaules cenu "nopelns": gada laikā pakāpeniski (un līdz ar jaunās ražas sezonu – straujāk) mazinājās pasaules pārtikas cenas, bet 4. ceturksnī arī naftas cenu līmenis bija zemāks nekā iepriekšējā maksimuma periodā 2011. gada 2. ceturksnī. Inflācijas tālāks samazinājums Latvijā gaidāms arī 2012. gadā – gan patīkamu, gan nepatīkamu ekonomikas notikumu ietekmē.

Parādu krīze Eiro zonas valstīs būtiski ietekmē ne vien Eiropas, bet arī citu valstu un reģionu izaugsmes izredzes un reizē ar to arī pieprasījuma ietekmi uz cenu pārmaiņām. Latvijas inflācijas dinamikā šī ietekme izpaudīsies divējādi. No vienas puses, lēnāka izaugsme Eiropā diemžēl nozīmēs arī gausāku ekonomisko aktivitāti Latvijā, kas savukārt atspoguļosies arī zemākā iekšzemes pieprasījumā - cilvēki mazāk pirks. Tādējādi zemāku inflāciju 2012. gadā noteiks t.s. pamatinflācijas komponente jeb to preču un pakalpojumu cenas, kuras nav tiešā veidā atkarīgas no piedāvājuma faktoriem - ārējām ekonomiskajām norisēm vai laikapstākļiem u.c., bet ir vairāk pakļautas iekšzemes ekonomiskajam ciklam. No otras puses, vājāka Eiropas ekonomika nozīmēs arī zemāku inflāciju šajā reģionā, kas ir Latvijai svarīgs ārējās tirdzniecības partneris, kā arī mazāku pieprasījumu energoresursu un izejvielu tirgos. Tas neļaus arī citviet cenām turpināt pērn piedzīvoto straujo izaugsmi. Tādēļ arī Latvijā cenu pieaugumu daudzām tirgojamajām precēm bremzēs t.s. importētā inflācija.

Nodokļu jomā valdība šogad nav veikusi paaugstinājumus, kas ietekmētu inflāciju. Tuvākajos mēnešos gada inflācijā vēl izpaudīsies iepriekšējā gadā paaugstināto nodokļu ietekme, jo nodokļi tika paaugstināti gada vidū. Taču gada otrajā pusē to ietekme uz inflāciju izzudīs. Jāatzīmē, ka pērn tika veikta vesela virkne izmaiņu nodokļu jomā: gada laikā paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, kā arī degvielai un atcelta samazinātā PVN likme siltumenerģijai (t.i., tā kļuva vienāda ar pamata likmi). Izslēdzot šo netiešo nodokļu pārmaiņu ietekmi, gada inflācija būtu aptuveni 2.7% (nevis 4.0%).

Tātad redzams, ka to faktoru ietekme, kas inflāciju paaugstināja pērn, proti, energoresursu, pārtikas cenu kāpums pasaulē, kā arī nodokļu paaugstinājums pašmājās, mazināsies, turklāt arī iekšējā pieprasījuma pieaugumu aizkavēs globālās krīzes otrais vilnis. Līdz ar to šogad vērosim inflācijas kritumu, kas uz citu ekonomikas nedienu fona būs laba ziņa.

Runājot par globālo resursu cenu pārmaiņām, pārtikas cenu kritums pasaulē pēc īslaicīgas bremzēšanās decembrī atjaunojās, bet naftas tirgū otrādi - pēc īslaicīga samazinājuma jau decembra otrajā pusē bija vērojams kāpums. Lai arī naftas nākotnes darījumu cenas kopš decembra ir paaugstinājušās, tās iezīmē samazinājuma tendenci. Pasaules ekonomikā kopumā 2012. gadā gaidāma, lai arī būtiski lēnāka, tomēr izaugsme, atsevišķiem reģioniem (galvenokārt Āzijas valstīm, izņemot Japānu, mazākā mērā - arī Latīņamerikai) turpinot attīstīties samērā strauji. Tas neļaus būtiski noslīdēt pieprasījumam pēc izejvielām un energoresursiem un līdz ar to arī nav sagaidāma strauja cenu lejupslīde - tomēr arī straujš cenu pieaugums, kāds bija vērojams iepriekš, nav sagaidāms. Ja nenotiks lieli satricinājumi piedāvājuma pusē - tādi kā zemas pārtikas ražas sliktu laika apstākļu dēļ, par ko pašlaik izskan spekulācijas dienvidu puslodes lielākajos lauksaimniecības reģionos, - pasaules resursu tirgos cenu attīstība varētu norisināties diapazonā no mērena samazinājuma līdz mērenam pieaugumam, atkarībā no konkrētas preču grupas.

Zināmu inerci cenu tendencēs ieviesīs t.s. regulējamo un uzraugāmo cenu grupa, kur no 2012. gada 1. janvāra esošā tarifu plāna ietvaros atbilstoši pasaules cenu pārmaiņām pieauguši dabasgāzes tarifi visiem patērētājiem. Dabasgāzes tarifi Latvijā ir saistīti ar matemātiku jeb iepriekšējo deviņu mēnešu vidējo mazuta cenu. Tas nozīmē, ka laikā, kad energoresursu cenas pasaulē strauji pieauga, gāzes patērētāji Latvijā šo sadārdzinājumu neizjuta tik krasi. Toties arī tagad, kad cenu pieaugums pasaulē pierimis, pozitīvu ietekmi uz inflāciju Latvijā tas radīs tikai pēc zināma laika, jo deviņu mēnešu vidējo mazuta cenu vēl kādu laiku turpinās ietekmēt iepriekšējo periodu straujais cenu kāpums. Minētā pieauguma tiešā ietekme, summējot mājsaimniecību patērētās dabasgāzes un siltumenerģijas tarifu pieauguma devumu, var sasniegt aptuveni 0.6 procentu punktus no šā gada kopējās inflācijas. Tādējādi gada inflācija 2012. gadā varētu nokristies līdz 2.4% līmenim, bet, nepieaugot gāzes tarifiem, inflācija šogad jau noslīdētu zem 2%. Šāda inflācijas tendence arī nozīmē, ka nākamā gada sākumā Latvijai ir labas izredzes izpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju, pēc kura tiek vērtēta cenu stabilitāte ES valstī, kas gatavojas pievienoties eiro zonai.