Foto: Publicitātes foto
Valstij ir jāaizsargā tās sabiedrības intereses un jāpārtrauc finanšu mahinācijas, ko Latvijā un citviet īsteno "MMM-2011", kuras darbībās jaušamas finanšu piramīdai raksturīgas krāpnieciskas pazīmes. Nepieņemams ir publiski paustais uzskats, ka katram cilvēkam pašam ir kritiski jāizvērtē finanšu iestāžu darbība.

Interneta resursi un aktivitātes sociālajos tīklos norāda, ka "MMM" atbalstītāju un ieguldītāju skaits Latvijā ir ievērojams, neņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušos brīdinājumus par piramīdas krāpnieciskām pazīmēm. Jāuzsver, ka lielākoties šādu krāpniecisku shēmu upuri ir sociāli vismazāk aizsargātās grupas, piemēram, pensionāri un cilvēki ar zemu izglītības līmeni, kuri ir ne tikai vieglāk ietekmējami, bet arī nevar objektīvi izvērtēt finanšu piramīdas draudus.

Šī iemesla dēļ nepieņemams ir, piemēram, finanšu ministra Andra Vilka viedoklis, ka ikvienam iedzīvotājam ir kritiski jāizvērtē finanšu iestāžu un akcionāru uzvedība, ka nepieciešams sekot līdzi šo iestāžu darbībai. Tāpat nevaru piekrist Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Kristapa Zakuļa izteikumam par to, ka piedalīšanās šāda veida krāpnieciskā rakstura finanšu shēmās ir katra iedzīvotāja brīva izvēle. Savukārt atbildīgās instances aizbildinās ar savu kompetenču nepietiekamību un arī ar nepilnīgu likumdošanu.

Ņemot vērā sabiedrības uzticības trūkumu valstij un vēlmi uzlabot savus dzīves apstākļus esošajā ekonomiskajā situācijā, kopā ar iedzīvotāju nepietiekamām zināšanām finansēs, ekonomikā un vienkārši informācijas trūkumu, var prognozēt, ka ieguldītāju skaits finanšu piramīdās varētu palielināties. Savukārt jebkura finanšu piramīda jau sākotnēji ir nolemta izjukšanai. Tas ir tikai laika jautājums, kad Latvijas iedzīvotāji cietīs finansiālus zaudējumus.

Viena no valsts būtiskākajām funkcijām ir tās iedzīvotāju interešu aizsargāšana. Ir vairākas lietas, ko valsts šajā situācijā var darīt. Pirmkārt, steidzami būtu jāizveido sociālās reklāmas kampaņa, kas paskaidrotu finanšu piramīdu darbības principus un sekas iedzīvotājiem. Uzskatu, ka šo preventīvo pasākumu ietvaros būtu lietderīgi vienoties arī par kopīgu darbu ar kaimiņvalstīm, jo piramīdas izplatīšanās ir strauja, un skar ne tikai Latviju. Otrkārt, nekavējoties jāpārskata esošā likumdošana un jāizstrādā labojumi, kas nepieļautu šādiem maldinošiem finanšu veidojumiem oficiāli piereģistrēties kā biedrībām, SIA vai citas veida sabiedrībām. Oficiālus dokumentus par reģistrāciju "MMM" pārstāvji var izmantot kā papildus argumentu, piesaistot ieguldītājus, pierādot, ka šī shēma ir valsts akceptēta, tādējādi tiek grauts arī valsts tēls un iedzīvotāju uzticība tai.

Tāpat nepieciešami Krimināllikuma grozījumi, izveidojot konkrētu likuma pantu, kas aizliegtu finanšu piramīdu veidošanu mūsu valstī. Turklāt krīzes situācijā nepieciešama operatīva un asa valsts rīcība pret visām personām, kas tieši vai netieši var būt saistītas ar šo piramīdu, tādējādi apstādinot vai vismaz apturot krāpnieciskās darbības.

Tai pašā laikā atzinīgi novērtējams Patērētāju tiesību aizsardzības centra atzinums, ka "MMM-2011" reklāmu izplatīšana kvalificējama kā negodīga un maldinoša komercprakse, un pilsētas būvvalde nepieļāva turpmāku reklāmu izvietošanu, kā rezultātā tika ierosinātas administratīvās lietas pret reklāmas aģentūrām. Tomēr, neņemot vērā vizuālās reklāmas aizliegumu, sociālajos tīklos joprojām notiek aktīva reklāmas kampaņa, aicinot ieguldīt "MMM" piramīdā. Tāpat būtiska cilvēku vervēšanai ir tiešā komunikācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!