Korekcijas likumā patiešām nepieciešamas, jo pārāk daudz atšķirīgu graudu sabērts vienā grozā. Taču gads ir apkārt un nekas nav atvēries. Ūdens joprojām ir tikpat duļķains un izskatās, ka dažam makšķerniekam tikpat brangi lomi. Taču valstij no tā pat asakas nepaliek. Tieši tāpēc ir vērts atgriezties pie jau publicētā.
"Sabiedrībai kritiskās situācijās daudzi skati veras mediju virzienā. Visi gaida, ko teiks A, kā atbildēs B, kā to komentēs C... Rezultātā ikvienam pilsonim būs vieglāk izprast problēmu un paņemt pareizāko lēmumu. Tas ir svarīgi gan katra indivīda, gan valsts drošībai un attīstībai. Informācija vai tās trūkums lielā mērā nosaka indivīda rīcību, darbības motivāciju. Ceturtās varas tituls plašsaziņas līdzekļiem ir pamatots. Gadu gaitā uzrakstiem uz sienām un bērzu tāsīm palīgā nāca avīzes, tad radio, televīzija, tagad arī internets. Informācija, ko vēl nesen gaidījām dienām vai stundām, tagad mūs sasniedz acumirklī.
Pie mums - tabu
Nav vairs tie laiki, kad "Pravda" vai "Cīņa" pateica, kā pareizāk dzīvot, kad pat laikrakstam "Sports" bija 80 000 un vēl lielāka tirāža. Tagad arī "Dienas" 50 000 eksemplāri (bet bija jau arī krietni vairāk!) liekas tāla vēsture. Katrs eksemplārs ir arī santīmi redakcijas kasē un lielāka šķēle no reklāmdevēju maciņa. Tieši finansiālā stabilitāte nodrošina mediju neatkarību. Ekonomiskie procesi pēdējās piecgades laikā šai neatkarībai devuši teju priekšpēdējo triecienu. Turklāt reizēm mūsu mediji nevar paņemt arī to, kas "zemē mētājas", kas daudzās valstīs ir norma, bet pie mums tabu. Kaut vai līdzekļus, ko varētu iegūt no sporta totalizatoru reklāmas. Latvijas Azartspēļu likums aizliedz azartspēļu reklāmu ārpus to norises vietas.
Šobrīd azartspēļu spektrs ir ļoti plašs – no "vienrocīgā laupītāja", momentloterijas vai kazino ruletes, kur ir gandrīz tikai veiksmes faktors, līdz pokeram, kur vajadzīga pieredze un meistarība, un sporta totalizatoriem, kur līdz ar veiksmi nepieciešamas nopietnas zināšanas par komandu spēku samēriem, spēlētāju kondīciju, līderu traumām utt.. Taču viss azartspēļu spektrs ir salikts vienā katlā un pret visiem ir vienāda attieksme. Nedrīkst reklamēt, jo azartspēles veicina atkarību. Skaidrāk par skaidru!
Tomēr tagad, kad internets ir pavēris pasauli, iesaistīšanās sporta totalizatoros vairs nav šķērslis ne Rīgā, ne Staicelē dzīvojošajam. Ārzemju laikrakstu un portālu mājas lapas ņirb no "Ladbrokes", "bet win", "bet at home", "bwin" un līdzīgiem vilinājumiem. Uzklikšķini, piereģistrējies, uzliec likmi, ieskaiti naudu un gaidi lielo laimestu.
Pa retam, īpašu lielu sporta notikumu laikā – pasaules un Eiropas čempionāts futbolā, olimpiskās spēles - totalizatoru reklāmas iespraucas arī kādā Latvijas portālā, radio un pat TV. Reizēm parādās uz sporta komandas formas tērpa. Azartspēļu uzraudzības komisija uzsver, ka dažādās stadijās ir pāris procesi, bet tiesas pie mums strādā lēnām un tad tikai noplāta rokas, kas viņiem par īsām. Un pa to laiku vairs nav neviena, ko sodīt.
Visam izsekot azartspēļu uzraugi nespējot, tomēr likums esot nevainojams. Tas nekas, ka jau vairākus gadus, to iemanījušies apiet ar līkumu. Tādējādi Latvijas kasei ar līkumu aiziet arī neiekasētie nodokļi, bet Latvijas medijiem – potenciāli ieņēmumi.
Dzidrināt ūdeni
Neesmu starp tiem, kas ir par pilnīgu azartspēļu reklāmas aizlieguma atcelšanu. Tikai par dažiem loģiskiem soļiem, kas legalizētu status quo. Jo vairums, kas grib iesaistīties sporta totalizatoros, to jau dara. Reklāma viņus sasniegusi pa daudziem citiem kanāliem. Arī ar latvisku, bet citās valstīs reģistrētu mediju starpniecību.
Reizēm ir arī kutelīgas situācijas. Ko darīt Latvijas televīzijai, ja tai piedāvās rādīt spēli, piemēram, ar Madrides "Real" līdzdalību? Viņi reklamē "bwin"? Vai Latvijas Basketbola savienībai, kas organizē spēli ar Lietuvu, bet kaimiņiem uz krekliem arī nevēlamā totalizatoru reklāma? Palūgt, lai uzvelk citas formas, jo mūsu skatītājs taču redz arī uzrakstus uz krekliem?
Protams, ir arī cits solis – nevis liberalizēt, bet drakonizēt noteikumus. Tas ir mēģināt ierobežot iespēju Latvijas teritorijā piedalīties citās valstīs reģistrētu azartspēļu kantoru totalizatoros, bloķējot to mājaslapas. Tikai diez vai izdevumi šīs sistēmas ieviešanai un regulārai kontrolei atsvērs ienākumus. Arī tautas internetizācijas līmenis jau ir tik augsts, ka ātri vien var parādīties apkārtceļi, kā spēlētājam nokļūt līdz kārotajam mērķim.
Sistēmas sakārtošana dotu iespēju valstij un arī medijiem gūt papildu ienākumus, bet visam biznesam darboties mierīgākā gaisotnē. Jo šobrīd teju katrs mēģinājums nokļūt līdz spēlētājam saistās ar risku tik notvertam likuma pārkāpumā. Tomēr dažiem izdodas palikt "nemanītiem" un pat diezgan ilgi. Piemēram, kāda futbola komanda ar toto reklāmu uz krūtīm nospēlēja visu sezonu. Vai tikai tāpēc, ka tai ietekmīgs prezidents? Kāpēc tā gadījās, tas jau ir citu iestāžu kompetencē. Bet ir izveidojusies situācija, ka vēl kāds var mēģināt (un reizēm mēģina arī) pārkāpt likumu – ja nu mani arī nepamana... Un tur jau viens solis līdz nevienlīdzīgai konkurencei, kas nav valsts interesēs. Nemaz nerunājot par atsevišķām latviskām mājaslapām, kas mudž no dažādām toto reklāmām. Un viss, tā teikt, štokos.
Līdzīgā plauktā ar sporta totalizatoriem var likt arī dažāda veida pokera turnīrus, kuru reklāma robežojas uz aizliegtā un atļautā robežas. Ir azartspēle? Var rosināt atkarību? Laikam jau gan vienā, gan otrā gadījumā atbilde varētu būt apstiprinoša. Taču tad tikpat labi to var attiecināt arī uz tenisu... Varbūt tāpēc pokera turnīri tik brīvi pie mums atnāk arī ar televīzijas starpniecību?
Ja reiz likumu var apiet ar līkumu, tad var būt vairāki secinājumi:
1)likums ir nepilnīgs;
2)tas darbojas kāda vai kādas grupas interesēs un tāpēc visiem spēkiem saglabājams...
Būtu naivi cerēt, ka ar viena aizlieguma atcelšanu Latvijas mediju telpā sāksies pārticības un zelta laiki. Šajā vidē ir kaites, kas mantotas no PSRS laikiem un dažam atrisinājums ir klusa aiziešana (kā daudzi jau ir aizgājuši). Bet ir arī salīdzinoši nesenas, neatkarības laikā iegūtas slimības, un jau ar dziļām metastāzēm. Kā daži smej: "Mēs iznāksim tik ilgi, kamēr turpināsies ar Ventas krastu saistīti tiesas procesi!". Arī tā ir realitāte.
No azartspēļu uzraugu viedokļa var, protams, pagaidīt, kamēr izdziest pēdējais medijs un tad problēma zudīs pati no sevis. Taču tad galvenais zaudētājs izrādīsies Latvijas sabiedrība, kam būs liegta pieeja vispusīgai un objektīvai informācijai. Šāda sabiedrība ir vieglāk manipulējama. Vai tāds ir mērķis? Dažiem noteikti, taču ne sabiedrībai kopumā.
P.S. Azartspēļu reklāmas aizlieguma atcelšana nāktu par labu arī Latvijas sportam, uz kā rēķina dzīvo totalizatoru bizness. Varbūt tieši tas padarītu sportu tīrāku. Komandām nevajadzētu meklēt apšaubāmus izdzīvošanas ceļus, jo būtu iegūta legāla iespēja funkcionēt. Un maksāt spēlētājiem cienīgāku atalgojumu, lai viņiem nevajag slapstīties gar totalizatoru kantoriem."
Tiktāl "veci" pieraksti. Tos papildina daži jauni fakti
Ne pārāk sen nācās būt Stambulas lidostā un tur, gaidot nākamo reisu, cerot uzzināt dažus aktuālus rezultātus, ieklikšķināju soccerway.com. Nekā. Livescore.com. Nekā. Tad atcerējos, ka šīs ir lapas un Turcijā var tik klāt tikai tām toto mājaslapām, kas tur izņēmušas licenci un par to norēķinās ar valsti. Ir vērts papētīt arī viņu pieredzi. Kaut zinot, ka Turcijā ir 75 miljoni iedzīvotāju, mums nav pat 2, ka tur futbols ir kā reliģija, diez vai šis piemērs var būt ļoti noderīgs izmantošanai. Izpētei gan.
Un vēl. Šajā sezonā LBL spēlē klubs "Liepāja/Triobet" (pirms tam "Liepājas Lauvas"). Tā teikt, bez slēpšanās. Kad painteresējos, vai nav izmaiņas likumos, bija liels izbrīns. Vēl lielāks bija izbrīns, ka šāda komanda spēlē LBL, kas nav nekāds pagrīdes veidojums un par šo komandu raksta un ziņo visi Latvijas mediji. Uzraugiem nebūtu daudz jāpiepūlas, lai šādu faktu noskaidrotu. Pat sēžamvieta no krēsla nav jāatrauj. Tur nu nemaz nav pamata atrunām ar cilvēku vai materiālo resursu trūkumu. Drīzāk ar nevēlēšanos ko mainīt. Tas lieku reizi apstiprina versiju, ka duļķains ūdens kādam ir izdevīgs. Tajā reizēm pat ar plikām rokām var noķert lielu zivi.
Ir acīmredzami, ja likuma uzraugi ar pienākumiem netiek galā, vai nu viņi godprātīgi nepilda pienākumus vai arī likums ir ar robiem. Abos gadījumos paveras spraugas korupcijai likuma interpretācijā un pašā sporta totalizatoru sistēmā, par kuru arvien aktīvāk interesējas pat Interpols. Arī šajā jomā Latvija ir arjergardā. Ja nekas netiks darīts, atpalicību kļūs vēl izteiktāka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
