Un tagad ar konkrētiem faktiem vēlos iztulkot, ko nozīmē IZM ieplānotais, kā tas skars pedagogus un skolēnus ar 1.septembri, ja tas tiks ieviests.
Pašreiz spēkā esošie MK noteikumi Nr.1616 nosaka kārtību, kā tiek aprēķināta un sadalīta valsts budžeta mērķdotācija pašvaldību izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai. Aprēķini tiek veikti uz pamatotiem, argumentētiem faktiem, tie ir izglītojamo skaits izglītības pakāpē, izglītības iestādēs īstenotajām izglītības programmām. Tādēļ arī ir noteikti koeficienti 1.- 4. klašu skolēniem 0.75, 5.- 9. klašu skolēniem 1 un attiecīgi 10. - 12. klašu skolēniem 1,25 (kā mēs visi zinām katrā izglītības pakāpē ir atšķirīgs stundu skaits izglītības programmas īstenošanai no 22 sākumskolā līdz 40 vidusskolā nedēļā. Tātad šie koeficienti ir matemātiski izskaitļoti pamatojoties uz pedagogu darba apjomu katrā izglītības pakāpē). Tiek noteikta atšķirīga izglītojamo un pedagoģisko likmju proporcija novados un lielajās pilsētās attiecīgi 8:1 un 10,2:1. Novados uz vienu normēto audzēkni tādā veidā tiek paredzēts finansējums par 27% lielāks kā lielajās pilsētās, jo tikai loģiski, ka novados skolēnu skaits klasēs ir mazāks, nekā lielajās pilsētās, un attiecīgi ir nepieciešams lielāks pedagoģisko likmju skaits to pašu izglītības programmu īstenošanai. Ņemot vērā, ka Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā novadi ir izveidojušies ļoti atšķirīgi, tiek ņemts vērā arī iedzīvotāju blīvuma rādîtājs un pie nosacījumu, ja novadā skolēnu skaits ir 0,5 vai mazāk uz kvadrātkilometru, tad šajā novadā finansējums uz katru skolēnu tiek paredzēts vēl par 30% lielāks, jo objektīvu iemeslu dēļ pedagogiem jāstrādā klasēs, kurās ir mazs skolēnu skaits, lai gluži vienkārši saglabātu iespēju skolēniem apmeklēt skolu pieejamā attālumā no dzīvesvietas. Izglītības iestādes, kuras ir izstrādājušas un saskaņojušas ar IZM izglītības programmas ar padziļinātu mācību priekšmetu apguvi, uz skolēnu skaitu, kuri apgūst minētās programmas saņem papildus 30% finansējumu pedagogu darba samaksai. Līdz šim visam ir pamatojums, taču ko IZM piedāvā tagad?
1) ar skaļu saukli - atbalstīsim mazās skolas - tiek neloģiski paredzēts izglītības pakāpes koeficientu 1. - 4.klases skolēniem izmainīt no 0,75 uz 1. Vai ar to būtu jāsaprot, ka mazajiem bērniem, neievērojot maksimāli pieļaujamo slodzi, būs jāmācās par 32% ilgāk? Protams, ka nē. Tā vietā, lai izstrādātu pamatotu, detalizētu programmu mazo skolu atbalstam, kas bez šaubām ir nepieciešams, ņemot vērā katostrofālo skolēnu skaita samazināšanos, prastu to aizstāvēt un piesaistītu papildus finansējumu, tiek imitēts darbs un bez papildus finansējuma (saprotam uz citās pašvaldībās strādājošo pedagogu rēķina , tātad algas pazemināšanu) tiek veiktas spēlītes uz papīra. Jo papīrs pacieš visu un dažiem šķiet, ka pedagogi arī.
2) tiek paredzēta skolēnu un pedagoģisko likmju attiecības maiņa no 8:1 uz 8,3:1 novados un 10,2:1 uz 10,5:1 lielajās pilsētās. Ar šādām spēlītēm uz papīra novados tiek samazināts pedagoģisko likmju skaits par 3,6% un lielajās pilsētās par 2,94%. Ko tas reāli nozīmē? Paldies par darbu 3,27% pedagogu!
Kā kompensāciju piektdien lasīju lepnu IZM paziņojumu, ka finansējums uz vienu skolēnu palielināsies par 8 Ls, tātad veseliem 1,08%!
Nekur neatradu informāciju par to, kur tiks novirzīts finansējums, kas rodas no skolēnu skaita samazinājuma. Pēc IZM paustā pēdējā mācību gada laikā skolēnu skaits samazinājies par 5000, tātad par 556 pedagogu likmēm mazāk un vadoties pēc IZM teiktā, ka finansējums uz vienu skolēnu šogad esot 740 Ls, tas nozīmē 5000 reiz 740 vienāds ar 3,7 miljoni.
3) neatradu nekur atbildi uz jautājumu, kas notiks ar skolām, kurās īsteno programmas ar padziļinātu mācību priekšmetu apguvi. IZM piedāvājumā tagad spēkā esošā koeficienta vietā 1,3 ir paredzēts tikai 1,2. Nezinu cik detalizēti aprēķini tam ir apakšā, taču norma, ka arī šis samazinātais koeficients tiks piemērots uz skolēnu skaitu, kas apgūst programmas, kas akceptētas 2012./2013.m.g. liek aizdomāties. Vai tās programmas, kas ir akceptētas 2009. un nākamajos gados tagad vairs nerealizēsim? Pretruna pretrunas galā, jo spēkā esošo noteikumu 1.4. punkts paredz, ka programmas jāiesniedz ministrijā izvērtēšanai un saskaņošanai līdz 31. martam, tajā skaitā stundu plāns. Kā skolas varēja "pārstrādāt" programmu saturu, lai iekļautos samazinātā stundu plānā, ja šī IZM ideja tika izziņota tikai jūlija beigās? Nu ko, laikam īstenosim programmas ar padziļinātu mācību priekšmetu apguvi "seklāk" un kaut kad vēlāk...
4) patreiz spēkā esošie noteikumi nosaka, ka pašvaldības sadarbībā ar sabiedrības pārstāvjiem izstrādā un apstiprina mērķdotācija sadales kārtību un atbilstoši šai kārtībai sadala to izglītības iestādēm.
IZM piedāvājumā iezadzies punktiņš, kas nosaka, ka pašvaldības var pārdalīšanu veikt tikai tajos gadījumos, lai kādā no skolām nodrošinātu pedagogu darba samaksu atbilstoši noteikumos noteiktajai zemākajai likmei. Ko tas nozīmē? Ja pašvaldībā ir izglītības iestādes ar atšķirīgu skolēnu skaitu (klašu piepildījums) tad ir liegts izstrādāt kritērijus, pēc kuriem attiecīgajā pašvaldībā tiek noteikta pedagogu algas likme, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Tas nozīmē, ka vienā pašvaldībā katrā skolā būs ļoti atšķirīgs finansējums par pedagogu darbu. Manuprāt, kārtējā pretruna ar iepriekš pausto par nevienlīdzības izskaušanu.
5) izlasot noteikumu projektu grozījumu projektu beidzot noticēju, ka reemigrācijas plāns darbojas, jo iedzīvotāju blīvums koeficients mazapdzīvotajās teritorijās ir samazināts no 1,3 uz 1,2, kas nepārprotami liecina par to, ka iedzīvotāju skaits valstī palielinās.
Kopumā, izlasīju un secināju, jo tālāk ejam, jo vairāk ķīļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
