Ramunas Bogdanas: Virs 'Maximas' tikai debesis  (75)

Pirmais iesita pa galvu meitenei ar kāju, jo viņa uzdrošinājās paust neapmierinātību par to, ka ringa zvaigzne satvēra viņu aiz pēcpuses. Varonis vairāku mēnešu garumā neatvainojās cietušajai, ne reizi neapmeklēja viņu, līdz galu galā sāka runāt tiesas zālē. Nav skaidrs, vai viņa vārdi bija domāti meitenei, kas pēc incidenta sākusi baidīties no cilvēkiem, vai viņš gribēja mīkstināt tiesneša domas. Ar savu uzvedību sportists parādīja, ka viņš nav nekāds cīnītājs, bet prasts kauslis.

Apmēram tajā pašā laikā, kad Morkjavičus tiesā atvainojās meitenei, Rīgā sabruka tirdzniecības centra "Maxima" jumts, 54 cilvēki gāja bojā, daudzi tika ievainoti. Daudz sāpju, daudz līdzjūtības, daudz jautājumu.

Atbildot uz vienu no tiem - par ēkas īpašniekiem, "Maxima" pūlas izgrozīties, taču drīz vien atklājas, ka aiz vairāku firmu izkārtnēm stāv miljardieris Nerijus Numavičusa kungs. Stāv tālu, neredzams un nesaka ne vārda, gluži tāpat kā roku palaidējs Morkjavičus. Viņus nevar piespiest runāt ne meitenes asaras, ne līķi zem izkārtnes "Maxima".

Šādi cilvēki ir tendēti cīnīties un uzvarēt. Tad viņiem aplaudē, viņus apskauž, pielūdz. Viņi ir superzvaigznes. Taču tur, kur ir svarīgs cilvēcisko attiecību siltums, kur sagaida nevis uzvaru, bet izpratni un kopību, viņi nespēj rīkoties. Viņi ir nežēlīgi kā mazi bērni. Superzvaigznes cilvēku acīs pārvēršas par anti-varoņiem.

Viļņā ne vienu reizi vien esmu dzirdējis leģendas, ka "Maxima" kasieri spiesti strādāt pamperos, jo viņiem ir aizliegts atstāt darba vietu. Liecinieki stāsta, ka sabrukušā veikala kasieriem Rīgā pēc tam, kad nostrādāja signalizācijas, tika paskaidrots, ka viņi nedrīkst atstāt veikalu, kamēr to neatļaus vadība. Lietuviešu stāstiņi par autiņiem izvērtās par briesmīgu realitāti Latvijā, kur bija jāstrādā tik ilgi, līdz jumts uzkrita uz galvas. Dažas mazās tirdzniecības vietas šajā lielveikalā tika slēgtas. Iespējams, īpašākas attieksmes dēļ viņi nebija kļuvuši par kaut ko tik lielu kā "Maxima", kas turpina strādāt gan tad, kad ieslēdzas signalizācija, gan tad, kad virs galvas uz jumta tiek ierīkots dārzs.

Kad anonīmas personas zvana un saka, ka ēkā ir ievietota bumba, cilvēkus evakuē, kaut realitātē ļoti reti kad tur tiešām ir bumba. Kad ieslēdzas signalizācija, bet dūmi nav redzami, Zolitūdē veikala "Maxima" apsardze nolemj, ka signalizācijai ir kāda vaina. Ja mēs raugāmies uz situāciju, pēc kā vadās augstākā vadība, varēsim saprast, kāpēc tirdzniecības centrs tā rīkojas.

Folklora - tā ir tautas māksla, ka apstrādā kopējo pieredzi mākslinieciskā veidā. Lietuvā par salīdzinājumu apspiestam, eskpluatētam cilvēkam kļuvis apzīmējums "Maxima kasiere" (kaut kādu iemeslu dēļ tieši "Maxima", nevis kāda cita lielveikala). Tieši tie cilvēki, kas strādā par minimālo algu, arī bija tie, kas palīdzēja uzkrāt bagātības manīgiem, jauniem cilvēkiem, ko sauc par "Vilniaus Prekyba" (VP) desmitnieku. Es atceros, kā viņi atvēra veikalu Lietuvā ar autostāvvietu uz jumta. Tiesa, pēc tam bija problēmas ar šo jumtu uz Mindaugo ielas, nācās to remontēt, bet "Vilniaus prekyba" faktiski ieviesa daudz jaunu lietu Lietuvā. Tagad šķiet, ka šie jauninājumi ir bijuši vienmēr.

Viņi izcēlās referenduma par dalību ES laikā, piedāvājot alus pudeli vai paciņu mazgāšanas pulvera tiem, kas bija izvēlējušies eiropeisku nākotni. Tad viņi ķērās pie stratēģiska enerģētikas projekta, kas nebija pa spēkam pat ļoti gudriem tirgotājiem. AES būvniecība beidzās tā arī nesākusies, bet šie cilvēki izkļuva no šī situācijas sausām kājām un pat vēl bagātāki: lēti nopērkot kompāniju " Austrumu Sadales tīkli", viņi pārdeva to valstij krietni dārgāk, jo kompānija bija ļoti pārvērtēta. Par spīti peļņai, pēc simulācijas par it kā veiksmīgu uzkāpšanu AES Everestā, VP desmitnieks izkūpēja. Miljonu bija tik daudz, ka brāļi Numavičusi vairs tikai tiesās var noskaidrot, kas kam pieder. Tur, kur ir nauda, sentimentam vietas nav. Tiesu materiālos figurē arī tēva vārds.

Bijušais "Maxima" vadītājs Ignas Staškjavičus pēc traģēdijas Latvijā parādīja draudzīgu attieksmi TV raidījuma "Uzmanības centrā" ēterā. Kā bijušais darbinieks un nelielu daļu akcionārs, viņš kā vien varēja piesedza Numaviču, kuram rokās ir visi groži.

Raidījuma viesim likās pilnīgi normāli, ka pēc traģēdijas nav atceltas lielās brīvdienu izpārdošanas lielajā iepirkšanās centrā "Akropolis" - Jamam, jo tāda peļņu nesoša akcija - tie nav svētki. Uz jautājums par to, ko viņš darījis, dodoties uz Rīgu, viņš atbildēja, ka atbalstījis bijušos kolēģus, ticies ar citiem draugiem, izteicis līdzjūtību un novēlējis spēku. Kāds selektīvs draudzīgums - un ne vārda par tiem, kas miruši zem sabrukušā jumta un tiem, kas vairs neredzēs savus mīļos pārnākam mājās. Kā te neatcerēties sportista Morkjavičusa nopūtas, kurš teica, ka viņš ir daudz sasniedzis sportā, bet tagad viņu ienīst par nieka kurpju zādzību un meitenes piekaušanu.

Tādā pašā garā ieturētu interviju aģentūrai BNS sniedza holdinga "Vilniaus Prekyba" priekšsēdētāja Inga Biveinīte : "Kā jūs varat teikt, ka nebija evakuācijas [ ... ] Un kāpēc tai būt bijis jābūt?" Agresīva pašaizsardzība, loģiski, auksti secinājumi, nekādas sirds. Ja haizivis saudzētu savus upurus, viņas nebūtu izdzīvojušas. Bet nedod Dievs peldēt ar tām vienā akvārijā. Esmu dzirdējis bijušo darbinieku stāstus par "Vilniaus Prekyba" spējām izspiest cilvēku kā citronu un tad izspļaut to ārā. Henrijs Fords reiz radīja konveijertipa ražošanu, bet, pateicoties viņam, sākās automašīnu masveida ražošana.

Šķiet, neviens no Viļņas "Maxima" augstākā līmeņa vadītājiem neredzēja vajadzību braukt un izteikt līdzjūtību smagi cietušajiem. Vismaz mēs par to neko neesam dzirdējuši. Viņi izturējušies tā, ka viņiem diktējusi sirds, vismaz saskaņā ar Staškjavičusa vārdiem.

Ziņoja, ka piešķiršot miljonu cietušajiem. Taču, kad Latvija piedāvāja paņemt šo naudu un pakāpeniski izmaksāt bāreņiem līdz pilngadības sasniegšanai, "Maxima" pārstāvji, saskaņā ar Latvijas žurnālista teikto, atteicās izlaist naudu no savām rokām. Jāpiezīmē, ka arī Latvijas tirgotāji pēc traģēdijas Rīgā paaugstināja sveču cenu, kad pēc tām strauji pieauga pieprasījums.

Latvijas PR aģentūra "P.R.A.E.", kas astoņus gadus strādājusi ar "Maxima" Latvijā, publiski paziņoja, ka nevar strādāt ar uzņēmumu, kura vadība ar saviem paziņojumiem demonstrē, ka pilnīgi nerēķinās ar Latvijas sabiedrību. Tas attiecas uz Biveinītes un bijušā "Maxima" vadītāja Latvijā Gintara Jasinska šokējošajiem izteicieniem. Latvijas prezidents Andris Bērziņš pat runāja par šiem izteikumiem ar Lietuvas prezidenti Daļu Gribauskaiti.

Tūlīt pēc traģēdijas "P.R.A.E." piedāvāja uzņēmumam uzņemties vainu saistībā ar drošībības pārkāpumiem, morālo atbildību un izveidot plānu, kas kalpotu sabiedrības interesēm. Tomēr "Maxima" grupas centrālais štābs aizliedza jebkādas darbības šajā virzienā.

Kā viņi var mest ēnu pār sevi, ja virs viņiem ir tikai debesis? Ne bez Numavičusa pieticīguma, netālu no Viļņas "Akropolis"uz pakalna bija jāparādās administrācijas debesskrāpja ēkai, kas simboliski paceltos virs visas pilsētas. Šādam impēriska mēroga projektam atļauja netika dota, taču nēsāt sevī pārākuma sajūtu var arī bez oficiālām atļaujām.

Kauņas centrā uzbūvētais "Akropolis" komplekss iznīcināja tradicionālo tirdzniecību Laisves alejā, kur agrāk viss atgādināja pirmskara laikus. Tagad izrādījies, ka daudzstāvu autostāvvietu pie "Akropolis" no sabrukuma izglābis Vācijas uzņēmums, kas to vēlāk nopirka un uzreiz parūpējās par drošību ēkā, jo ekspertu secinājumi bijuši briesmīgi.

Nedēļas nogalē , kad es rakstīju šo rakstu, "P.R.A.E." veda pārrunas ar "Maxima" par to, vai turpināt sadarbību. Varbūt viņi vienojās, varbūt vēlāk mēs izdzirdēsim aizkustinošus paziņojumus, ka visi darbinieki ir kā viena ģimene. Meli var kļūt saldi. Ir speciālisti , kuri zina, ko un kad teikt, bet tas ir līdzīgi kā būt par pavadoni aklajam. Var maksāt pavadonim, cik vēlies, redze no tā labāka nepaliks, varbūt tikai kāda puna būs mazāk.

Tulkojums. Oriģināls lietuviešu valodā - šeit.