Mārtiņš Bandenieks: Neregulētā interaktīvo azartspēļu vide rada labvēlīgu augsni pārkāpumiem  (49)

Šobrīd Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā ir saskaņoti Latvijas Spēļu Biznesa asociācijas ierosinātie priekšlikumi, kas kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem aizliegs uzsākt darījumus ar Latvijas Republikā nelicencētiem azartspēļu organizētājiem vai to starpniekiem vai arī, ja tie ir uzsākti, tad darījumi būs jāizbeidz.

Tāpat maksājumu pakalpojumu sniedzējam būs aizliegts veikt kredītpārvedumus uz nelicencēto azartspēļu sniedzēju kontiem. Saskaņotie priekšlikumi tiks skatīti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Tas nozīmē, ka jau tuvākajos mēnešos likuma grozījumiem Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā vajadzētu stāties spēkā. Lai gan lēmumi, kas skar azartspēles, ir pieskaitāmi pie "nepopulārajiem", vienalga, lai kādi tie arī nebūtu, es gribu ticēt, ka tas Saeimas deputātus nekavēs. Ir divi būtiski iemesli, kāpēc interaktīvo azartspēļu joma nevar palikt tādā haosa stāvoklī, kādā tā ir pašlaik.

Pirmkārt, neregulētā vide sekmē pārkāpumu esamību tur, kur tie varētu nemaz nebūt. Ja palūkojamies, kas Latvijā piedāvā interaktīvās azartspēles, tad varam redzēt, ka tikai četri Latvijā ir licencēti uzņēmumi un pārējie azartspēļu organizētāji darbojas bez attiecīgās licences, neievērojot normatīvo aktu prasības. Lielākā daļa šo nelicencēto pakalpojumu sniedzēju ir nopietnas starptautiskas kompānijas, no kurām daļa pat tiek kotētas kādā biržā.

Tas nozīmē, ka tie nav mazi "kaktu kantorīši", kuri darīs visu, lai tikai paliktu šajā pelēkajā zonā un ietaupītu pāris tūkstošus eiro. Tieši pretēji - tie, tāpat kā Latvijā reģistrētie uzņēmumi - ir ieinteresēti darboties vidē, kuru precīzi regulē likuma normas. Taču, kamēr šajā jomā būs iespēja darboties kā līdz šim, neviens nebūs ieinteresēts licencēt savu biznesu, maksāt nodevas un nodokļus Latvijai, kā to darām mēs, ja to var arī nedarīt, paliekot nesodītam.

 Turklāt Igaunijas piemērs rāda, ka vismaz daļa no tiem interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, kuri sākotnēji valstī bija nelicencēti, pēc ierobežojošo normu pieņemšanas, legalizējās. Kaimiņvalstī jau veiksmīgi darbojās sistēma, kas Latvijā sāks darboties šajā gadā - nelicencēto azartspēļu domēnu bloķēšana un liegums sadarboties ar nelicencēto azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī veikt pārskaitījumus un maksājumus uz to kontiem.

Otrkārt, šīs ierobežojošās normas būs izdevīgas ne tikai vietējiem uzņēmumiem, kuri varēs konkurēt ar ārvalstīs reģistrētajiem, bet arī valstij kopumā, jo pašlaik esam ļoti nevienlīdzīgās pozīcijās ar Latvijā nelicencētiem interaktīvo azartspēļu uzņēmumiem. Viens piemērs no dzīves: ja uzņēmums nav licencēts Latvijā, to nekas neattur piedāvāt dažādus "bonusus", ko legālie uzņēmēji darīt nedrīkst, piemēram, dot spēlētājiem bezmaksas naudu. Pat cilvēkam, kurš nekad nav spēlējis interaktīvās azartspēles vai neko nezina par mārketingu, ir skaidrs, ka patērētāji izvēlēsies sev izdevīgāko piedāvājumu, nevis domās valstiski.

Noteikti šajā mirklī kāds gribētu teikt, ka tā ir tikai mūsu, legālo interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniedzēju, problēma, taču tā gluži nav, jo ar šo nozare ir saistīta arī nauda, kas varētu, bet neienāk mūsu valsts budžetā.

Uzņēmumi, kas ir licencēti citās jurisdikcijās, ne tikai pašlaik nemaksās nodokļus Latvijai, lai gan šeit darbojas, bet arī izmanto iespēju savu uzņēmumu reģistrēt valstīs, kur nodokļu slogs ir zemāks. Piemēram, Maltā interaktīvo totalizatora organizētājiem ikgadējā nodeva par licences pagarināšanu ir sešas reizes zemāka nekā Latvijā. Salīdzinot efektīvās uzņēmumu ienākumu nodokļa likmes, atšķirība ir trīs reizes, kamēr Latvijā tie ir 15%, Maltā tikai 5%.

Tas nozīmē: jo ātrāk Latvijas Spēļu Biznesa asociācijas ierosinātie priekšlikumi par izmaiņām normatīvajos aktos stāsies spēkā, jo lielāks labums no tā būs ne tikai legālajiem pakalpojumu sniedzējiem, bet arī valstij kopumā. Uzņēmējiem tā būs iespēja darboties vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kādi pašlaik nav, bet valstij tas sniegs papildus ienākumus nodokļu un nodevu veidā.