Otrkārt, iespējams, šāgada 9.maiju pēc kāda laika atcerēsimies kā būtiska pavērsiena simptomu Putina impērijas atjaunošanas projektā. Ukrainas kampaņā Kremlis nonācis līdz robežai, kad nākamais solis uz priekšu vai atpakaļ var būt pašam režīmam eksistenciāli izšķirīgs.
Doņeckā, kur bija iecerēts šīs nedēļas nogalē rīkot referendumu par atdalīšanos no Ukrainas, iestājusies pata situācija. Nespert nekādu soli Putins vairs nevar, bet spert kādu viņam var nozīmēt zaudēt. Viņš nevar atļauties zaudēt, taču nav pratis formulēt, ko šajā bezcerīgajā pasākumā varētu mēģināt iztēlot par uzvaru. Un nu jau pat Krievijas nedaudzie sabiedrotie izmanto viņa režīmam ideoloģiski svarīgāko datumu, lai demonstratīvi noraidītu viņa agresīvo ārpolitiku.
Vēsts no putinistu bastiona Latvijā - "Saskaņas centra" kontrolētās Rīgas domes -, ka 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa pasākuma rīkotāji nedalīšot Georga lentītes, nāca uzreiz pēc tam, kad trīs no Putina iecerētās Eirāzijas savienības valstīm lika nepārprotami saprast, ka uzskata šo impērijas simbolu par nevēlamu 9.maija pasākumos. Par to paziņoja ne tikai Ukraina, kuru Kremlis mēģina ar spēku iedzīt atpakaļ impērijā, bet arī Krievijas veidotās muitas savienības jau esošās dalībvalstis Kazahstāna un Baltkrievija.
Ukrainā Georga lentes vietā par 9.maija simbolu turpmāk izmantos sarkanu magoni. Kazahstānā Krievijas vēstniecībai ieteikts atturēties no Georga lentīšu dalīšanas 9.maijā. Pat Baltkrievijā Aleksandra Lukašenko jaunatnes organizācija izsūtījusi skolām rīkojumu 9.maijā nelietot oranži melno simboliku.
Tā ir pirmā reize, kad arī Krievijas it kā ciešākās sabiedrotās skaidri pavēsta savu attieksmi pret Kremļa sākto impērijas atjaunošanu. Baltkrievija ANO balsojumā 28.martā bija viena no tikai 11 valstīm, kuras balsoja pret rezolūciju ar nosodījumu Krimas aneksijai, Kazahstāna atturējās. Taču arī Baltkrievija un Kazahstāna nu liek saprast, ka pat tikai Krievijas impēriskuma simboli tām nav pieņemami.
Bet Putins tajā pašā dienā paziņoja, ka aicināšot atlikt 11.maijā ieplānoto "referendumu par neatkarību" Doņeckā. Laiks rādīs, vai tas ir tikai taktisks manevrs vai stratēģiska zaudējuma simptoms.
Diskomforts varas vertikālē
Lēmums šogad Uzvaras parkā nedalīt Georga lentītes un arī netranslēt parādi no Maskavas neesot saistīts ar Ukrainas notikumiem, apgalvo pasākuma rīkotājas biedrības "9maijs.lv" valdes priekšsēdētājs, SC Rīgas domes deputāts Vadims Baraņņiks. Vienkārši esot izbeigušies lentīšu krājumi. Turklāt to dalīšana arī iepriekšējos gados neesot bijusi pasākuma svarīgākā sastāvdaļa, viņš uzsver. Un arī militāro parādi no Sarkanā laukuma šogad pie Uzvaras pieminekļa netranslēšot "tehnisku iemelsu dēļ".
"Mēs katru gadu pasvītrojam, ka esam diferencējušies no visādiem politiskiem aspektiem. Katru gadu pasākums ir veltīts kara upuru pieminēšanai, veterānu pieminēšanai un apbalvošanai," Baraņņiks stāsta. SC vēlētājiem tā varētu būt ļoti mulsinoša vēsts.
Nudien, katru gadu līdz šim varēja ērti saplūdināt "mūsu vectēvu" un "dižās uzvaras" godināšanu ar lojalitātes un atbalsta izrādīšanu Krievijas politikai. Vairs nevar. Ja vēlēsies 9.maijā svinēt tikai uzvaru pār nacismu Otrajā pasaules karā (ko visa Eiropa atzīmē 8.maijā) un godināt kritušo piemiņu (ko katrs var darīt jebkurā datumā), tad, dodoties šajā dienā pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā, būs īpaši jāpasaka, ka nesvin arī Krievijas agresiju Ukrainā, Krimas aneksiju un impērijas atjaunošanu. Un tieši Georga lentīte tagad kļūst par atšķirības zīmi starp Krievijas impēriskās politikas atbalstītājiem un "tikai" Otrā pasaules kara beigu atzīmētājiem.
Pirms nedēļas Krievijas mediji ziņoja, ka Putins 9.maijā uzreiz pēc "uzvara parādes" Maskavā varētu apmeklēt arī parādi karabāzē Sevastopolē anektētajā Krimā. Apmeklēs vai neapmeklēs, taču Kremlim 9.maijs tagad ir arī agresijas un suverēnu valstu teritoriju sagrābšanas svinības. Bet jaunā Krievijas imperiālisma simbols ir 2005.gadā pirmoreiz 9.maijā izmantotā Georga lentīte.
Vislabāk to paskaidrojis Kremļa rupora "Rossija Segodņa" galvenais propagandists Dmitrijs Kiseļovs: "Tagad lentīte ieguvusi otro dzīvību (..) 2005.gadā tā bija mūsu iepriekšējo uzvaru simbols, mūsu tēvu un vectēvu varoņdarba simbols, bet šodien tas ir pilnīgi cits simbols - jaunās Krievijas simbols." " Zināmā mērā Georga lentīte pārvēršas atšķirības zīmē," viņš uzsvēra un precizēja, ka tā simbolizējot arī solidaritāti ar prokrieviskajiem separātistiem Austrumukrainā.
Droši vien arī šogad 9.maijā melni oranžās lentītes pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā un citur Rīgā ņirbēs lielā skaitā. Jaunie simbola skaidrojumi un SC politikas precizējumi nākuši ļoti strauji, un ir vajadzīgs laiks, lai tos apjēgtu. Taču lentītes valkātājiem būs jāsāk domāt, ko īsti viņi grib pateikt ar tās demonstrēšanu.
Vēl jo mulsinošāks viņiem varētu būt fakts, ko to darīt liek nevis kādi vietējie "fašisti", bet gan disciplinētais Kremļa varas vertikāles vietējais posms "Saskaņas centrs", kura apakšorganizācijas lēmums nedalīt šādas lentītes ir netiešs, taču nepārprotams signāls, ka vismaz šogad 9.maijs Latvijā vēl nebūs Krievijas jaunu teritoriālu iekarojumu svinēšana vai iegansts Latvijas iekšējās situācijas mērķtiecīgai saasināšanai.
Ušakovs draudzīgi šķeļ
Divkosīgajam "tautu vienotājam" un "dzīvosim draudzīgi" sludinātājam Nilam Ušakovam vajadzēs krietni piepūlēties, lai neļautu sašķelties nu jau arī saviem lojālistiem. Viena no receptēm ir labi pārbaudīta - vienot tos pret "fašistiem".
Dienu pirms Baraņņika paziņojuma par "tehniskajām" problēmām ar Georga lentītēm Ušakovs izspēlēja kārtējo "draudzīgo" sabiedrības šķelšanas provokāciju - aicināja premjerministri Laimdotu Straujumu deleģēt valdības pārstāvi pasākumam pie Uzvaras pieminekļa 9.maijā. Proti, faktiski piedāvāja Latvijas valdībai paust atbalstu Krievijas impērijas atjaunošanai. "Izlikties, ka desmitiem tūkstoši cilvēku, kas svin Uzvaras dienu 9.maijā, neeksistē, ir tuvredzība," demagoģiski pavēstīja Ušakovs, kura partija jau nākamajā dienā pateica šiem it kā "desmitiem tūkstošu", ka viņiem būs jāizvēlas, ko īsti tie 9.maijā svin.
Mērķis, nav šaubu, ir turpināt šķelt Latvijas sabiedrību, kuru viņš aicina saliedēties. Latviešiem šāds piedāvājums valsts valdībai var uzdzīt tikai papildus nepatiku pret tiem, kuri šajā dienā dodas pie Uzvaras pieminekļa. Bet saviem atbalstītājiem Ušakovs piedāvā justies vēl vairāk atstumtiem no valdības, kurai viņi tātad "neeksistē".
Putins Maskavā, iespējams, piebremzē Austrumukrainas aneksiju, un Rīgas dome rīkojas atbilstoši - ne tikai lentītes nedalīs, bet arī neatļaus 9.maijā plānoto "krievu gājienu" pāri Akmens tiltam. Pagaidām gan tas nozīmē tikai to, ka Kremlis nepastiprinās saspīlējumu Latvijā, kamēr nav ticis skaidrībā, ko darīs Ukrainā.
Taču atbildoši Krievijā izstrādātajai un arī Latvijā pašlaik īstenotajai "jaunās paaudzes kara" doktrīnai (par to plašāk - žurnāla "Ir" šīs nedēļas numurā) šis "permanentais karš" par cilvēku prātiem un politisko ietekmi ienaidnieka teritorijā Latvijā turpināsies, ja arī pagaidām netiks eskalēts līdz nākamajai fāzei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
